Kino
Uģis Olte (@rudaislapsens)
Savā prātā es sevi saucu par bildīšu un skaņu pārkrāmētāju, kam patīk spēlēties, - pasakas un sapņu loģika. Reālajā dzīvē esmu no žurnālista radies režisors - autodidakts, tādēļ labi jūtos, arī radot saturu, kas domāts televizoram. Kādreiz būros ap zaļi krāsoto raidījumu Vides fakti, bet tad izaudzēju pats savējos - ēšanai brīvā dabā veltīto Ēst ir tavā dabā! un no ziemeļzemēm uz Latviju iedvesmu pumpējošo Ziemeļu pusi. Tie laimīgā kārtā man ļauj ļoti regulāri izrunāties kino valodā, kas uzvērta uz stingra satura iesma un lēni cepas dzīvesprieka dzirkstelēs. Protams, ar reālās dzīves notikumiem vien paēdis nebūsi, tādēļ nu jau pāris reizes esmu uzņēmies arī izdomātu kino stāstu radīšanas diriģēšanu - filmas Sarkanais Pleķis un KK-2678 saucu par savējām. Tāpat kā garo piedzīvojumu doķeni Stuck In Stikine.
|
Uģis Olte: FILMĒŠANAS LAUKUMA SPĒLĒTĀJI. 1. DAĻANupat beidzies vecs gads un sācies jauns. Domāju, ka šis ir piemērotākais brīdis, lai uzrakstītu jums par lietu, ar ko sākas un beidzas ikviens normāls kino – titriem. Jūs jau būsiet pamanījuši, ka filmas beidzamās piecas minūtes (ja ne vairāk) ir veltītas nevis sižetu noslēdzošai cīņai, sarunai vai vismaz grimasei, bet gan garam vārdu un uzvārdu sarakstam ar piekabinātiem profesiju nosaukumiem. |
|
Uģis Olte: Rudajā kažokā iepūstā dzīvībaKad es gāju bērnudārzā, mums reizi mēnesī bija jāatnes audzinātājai viens rublis, lai katru ceturtdienu visa grupiņa varētu iet uz kino. Pirms diendusas, rokās sadevušies, gājām uz kultūras namu, kur uz lielā ekrāna pusstundu rādīja multenes. |