E-klase jautā

Kā motivēt skolēnu mācīties? Komentēt (21)

Andris Ērglis, mūziķis

Liela nozīme ir tam, kā skolotājs motivē savus bērnus. Es arī strādāju kā skolotājs, bet individuāli ar vienu vai diviem bērniem - tas, manuprāt, ir vieglāk nekā ar grupu, tomēr pedagogam viennozīmigi ir jābūt autoritātei. Skolēnam ir jāciena un jāmīl skolotājs, kamēr tā nebūs, tikmēr nebūs arī interese mācīties. Strādājot mūzikas skolā, to var just, kuram skolēnam skolotājs ir kā autoritāte, bet kuram vienkārši skolotājs. Protams, ne jau bērnu spiežot mācīties viņu var motivēt, bet gan ar vārdiem un attieksmi. Svarīgi skolēnam ieskaidrot, ka tas ir viņam vajadzīgs, ka tas viņam nākotnē noderēs. Skolēnam ir jāmācās nevis tāpēc, ka viņa mamma vai vecmamma to vēlas, bet gan tāpēc, ka viņš pats to vēlas. Tā jau parasti ir, ka vecāki grib, bet bērns ne īpaši, tāpēc ir jāskaidro, ka jāgrib ir tieši viņam un tikai tad man kā vecākam vai skolotājam. Es redzu, ka mani audzēkņi to sāk saprast un ir arī panākumi. Bērns jau no mazotnes ir jāaudzina kā personība, lai nebūtu vienkārši „es”, kas nezina, ko vēlas.

Keta Gūtmane, modes dizainere

Pirmkārt, viss ir atkarīgs no tā, ko domā vecāki, ar ko viņi nodarbojas, cik motivēti viņi ir savā darbā, jo sākumā jau bērns skatās uz vecākiem, uz to, ko viņi dara, cik viņi ir motivēti kaut ko darīt. Ja vecāki ir motivēti, arī bērns tāds būs. Pirmavots ir bērna iedvesmošana ar vecākiem. Motivācija slēpjas tajā, kas notiek ģimenē un viņu galvās. Jo, piemēram, lai apgūtu kādu valodu, ģimenei kopā ir jāceļo, jārāda bērnam, ka valoda ir svarīga komunikācijā, un bērns vēlēsies to apgūt. Skolā lielākā motivācija ir konkurence. Lai uzturētu motivāciju mācīties, ir jābūt vēlmei cīnīties, jo skolā jau ir svarīgi, kurš būs labāks, nevis interesantāks un radošāks. Manam bērnam nav kauns par to, vai viņš nopelna 2 vai 9, jo es ar viņu tik un tā lepojos, un arī viņš priecājas par visām atzīmēm. Nav jāpiespriež bērnam kaut kādi sodi, bet gan jadod brīvība. Jo kā parunā teikts - tu nezini, kā ir būt bagātam, ja neesi bijis nabags, un otrādi. Tā pat ir arī skolā - ir jāizbauda gan sliktās, gan labās atzīmes -, tad bērns pats var atrast vidusceļu, saprast, ko no dzīves vēlas, līdz ar to nostiprinot savu motivāciju.

Kārlis Lācis, komponists

Manā bērnībā īsti nebija variantu, bija jāmācas un viss, tas nebija apspriežams. Audzinot savus bērnus, es neizmantoju nekādu īpašu motivāciju. Ir bijuši pāris gadījumi, kad mani bērni nevēlas mācīties, bet tad tiek piemēroti dažādi sodi, piemēram, mājas arests, kad tiek ierobežotas izklaides. Ja bērni nedaudz palaižas, tad jāsavelk groži, lai viņi sāk mācīties, lai nebūtu mācībās parādu un lai zina, ka viņu galvenais uzdevums pašlaik ir mācīties. Skola jau arī neļauj atslābt, izmanto E-klasi, kā ieraksta atzīmes, tās redzamas arī vecākiem, ir iespējams sekot tām līdzi.

Cik daudz kabatas naudas dot skolēnam? Komentēt (169)

Niks Matvejevs

Atkarīgs no apstākļiem, ja bērns iet uz kino, uz koncertiem un teātri, tad noteikti jādod tik liela kabatas nauda, lai viņš to var atļauties. Sākot no pamatskolas vecuma bērniem kabatas nauda ir jādod, savukārt sākumskolas skolēniem, manuprāt, šādas nepieciešamības nav. Var jau iedod kādam saldējumam, bet ikdienā nedomāju, ka vajadzētu dot. Varbūt vienīgi vecāku uzraudzībā, lai viņi sekotu līdzi tam, kā un kur šie līdzekļi tiek tērēti, jo savādāk var sanākt vien problēmas.

Baiba Ripa

Es domāju, ka tas ir ļoti individuāli, jāskatās, kādas ir tradīcijas ģimenē. Nav tāda viena uzstādījuma, pēc kura var noteikt, vai ir nepieciešama šī nauda un cik lielai tai ir jābūt. Tās ir tradīcijas ģimenē un uzticība savā starpā. Ir svarīgi iemācīt bērnam rīkoties ar naudu. Gluži kā mēs mācāmies staigāt, bērnam ir jāiemācas rīkoties ar naudu, apzināties tās vērtību. Naudas lielums, kuru dot bērnam, ir atkarīgs no vecuma un tradīcijām, kā arī paša bērna. Bērnam ir jāsaprot, ka nauda nekrīt no gaisa, tāpēc nevar dot bezgala daudz naudas, ir jādod kāda konkrēta summa ar norunu, uz kādu laika posmu tā tiek iedota.

Aigars Grāvers

Tas viss ir atkarīgs no situācijas, kāds ir skolnieks, kādi ir vecāku ienākumi. Ir daudz dažādu faktoru, pēc kuriem ir jāskatās. Jo skolēns var notērēt visu naudu neatkarīgi no tā, cik daudz viņam iedod. Vecākiem ir jāizvērtē, cik daudz viņi var uzticēties savam bērnam un bērna atbildības sajūtas, kā viņš māk tērēt, taupīt un apieties ar naudu. Arī sākumskolas skolēnam kaut kādu naudas summu ir jādod. Bet vecākiem tas viss kaut kādā veidā ir jācenšas kontrolēt. Vecākiem jāzina, kāda viņu bērnam ir saprašanas pakāpe par naudu, vai vispār var dot un cik dot? Domāju, ka sākumskolā var dot līdzi 0,50 - 1 Ls dienā, lai iemācītos rīkoties ar naudu un izprastu tās vērtību. Mani bērni vēl skolā nemācās, tāpēc grūti tā teikt, bet, kad es sāku iet skolā, vecāki man deva 20 kapeikas, par kurām tajā laikā varēja nopirkt baltmaizes kukuli.

Kā skolotājam rīkoties, ja skolēni viņu apceļ? Komentēt (74)

Inga Millere, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve

Jautājums ir ļoti labs, bet sarežģīts. Jāreaģē ir jau uz pirmajām pazīmēm, kad skolēns sāk kļūt agresīvs. Bieži saskaramies ar to, ka reakcija jau ir novēlota. Sākotnēji bērns ir agresīvs pret vienaudžiem, bet pamanīts tas tiek tikai tad, kad agresija tiek vērsta pret pašu skolotāju. Vecāki nekad nevarēs pavadīt kopā ar bērnu tik daudz laika, cik to dara skolotājs. Tieši tāpēc viņam ir jāpievērš liela uzmanība tam, kas notiek klasē. Agresijas cēloņi var būt dažādi - problēmas ģimenē, saskarsmē ar vienaudžiem vai problēmas ar veselību. Kad tie novērotas agresijas izpausmes, nepieciešams aicināt vecākus uz pārrunām. Šīs sarunas nekad nav vieglas, īpaši jau pirmajās reizēs, bet bērns nekļūst agresīvs bez iemesla. Ja problēmas sāk atkārtoties, ir jāmeklē psihologa palīdzība. Tāpat skolotājs problēmas risināšanā var iesaistīt klases audzinātāju un skolas administrāciju. Tomēr pats svarīgākais šīs problēmas risināšanā ir savlaicīga reakcija.

Reinis Ziļevs, Latvijas Vecāku kustības valdes loceklis

Jautājums ir - kā šī apcelšana izpaužas? Vai tā ir agresīva naida vai dusmu izpausme, fiziska apcelšana (knopkas uz krēsla u.tml.) vai apzināta skolotāja darba boikotēšana un klases noskaņošana pret skolotāju? Jebkurā gadījumā pirmais ieteikums ir skolotājam uzsākt atklātu sarunu ar skolēnu vai visu klasi, izstāstot kā skolotājs jūtas un mēģinot izprast, kāpēc skolēni tā rīkojas. Varbūt iemesls ir pavisam vienkāršs - skolotājs ir pārlieku nopietns un bērni vēlas, lai skolotājs biežāk pasmaida un pasaka kādu joku. Vēl varētu ieteikt variantu, ka klases audzinātājs kopā ar skolēniem sastāda ētikas noteikumus un klase pati seko tiem līdzi, izdomājot sodu, ja tie tiek pārkāpti. Tādējādi atbildība būs vairāk uz pašu skolēnu pleciem - paši nolēmāt, tad arī pildiet! Ja pirmais ieteikums nelīdz, jāiesaista vecāki un jābūt konkrētiem sodiem un/vai rīkojumiem (kā nu kurā skolā tas ir noteikts). 

Diāna Zande, psiholoģe

Pirmkārt, jebkuram cilvēkam, ja viņam dara pāri, ir jāmeklē kāds, kas var sniegt atbalstu. Skolotāji bieži vien saskaras ar verbālo agresiju, bet šādās situācijās ir jādodas pie skolas psihologa, lai saprastu, kā rīkoties, nevis jācenšas dot pretī ar to pašu. Ir jāmeklē palīdzība pie profesionāļa. Ar psihologu ir jāizrunā tas, kas notiek klasē un kas varētu palīdzēt situāciju uzlabot. Agresija liecina par to, ka bērnam ir grūti un viņš savas emocijas izgāž uz citiem. Jāatceras, ka agrajos tīņa gados neliela agresija nav slikta un nedaudz pat vajadzīga.  Tomēr tas nenozīmē, ka skolotājam jābūt tam, kas to visu pacieš, lai arī nevajadzētu centies pārspīlēt ar audzināšanu. Ir jāsaprot, kas ir šīs agresijas cēlonis. Ir jārunā, jājautā, kas noticis un kāpēc pēkšņi tik ļoti mainījusies skolēna uzvedība. Reizēm tās var būt robežas, kas novilktas pārāk stingi vai tieši otrādi - pārāk vāji. Tāpat agresiju neapzināti mēdz izraisīt arī pats skolotājs, izmantojot kontroldarbus un atzīmes kā soda līdzekļus. 

Kā Jūs ieteiktu apsveikt skolotāju svētkos? Komentēt (68)

Dagmāra Legante-Celmiņa, aktrise

Agrāk mēs tā īpaši nesveicām. Aiznesām konfektes, uz Ziemassvētkiem rīkojām klases vakarus, kuros ar dziesmām un priekšnesumiem apsveicām vecākus un skolotājus. Jāatceras, ka skolotājam galvenā jau ir tā uzmanība. Es ieteiktu dāvināt kaut ko paštaisītu, jo tādas dāvanas jau patīk visiem. Tad saņēmējs zina, ka pie dāvanas ir patiešām piedomāts. Protams, vēl var uzdāvināt kādu našķi, jo kuram gan tie negaršo? Noteikti vajadzētu centies pasniegt savas kartītes vai dāvaniņas personīgi - tas tomēr ir kaut kas īpašs.

Andris Ērglis, mūziķis

Skolotāju darbs ikdienā ir saistīts ir lielu daudzumu stresa, tāpēc man liekas, ka skolotāji būtu pelnījuši kādu atpūtas tūri - dāvanu karti uz SPA vai masāžu, kur visu to, kas skolā sakrājies, varētu atbrīvot. Tā varētu būt tiešām laba dāvana, piemēram, klases audzinātājai. Protams, jaunībā no tā visa es neko daudz nesapratu. Uzdāvināju kādu puķi vai mazu dāvaniņu. Svarīgi atcerēties, ka skolotāja darbs nebūt nav viegls, tādēļ ir ļoti svarīgi pateikties par to, ko viņi dara mūsu labā.

Liene Šomase, mūziķe

Tas ļoti atkarīgs no klases, no tās saliedētības, no tā, cik ļoti viņi mīl savu skolotāju. Kad es mācījos, mēs savai ķīmijas skolotājai uzdāvinājām divriteni, jo viņa ar to pārvietojās ikdienā. Tomēr nav svarīgi, cik liela ir dāvana, bet gan tas, lai tā būtu oriģināla. Pašlaik, kad ir tik daudz dažādu tehnoloģisku brīnumu, nav grūti izdomāt kādu interesantu un mīļu apsveikumu. Piemēram, klase var izveidot video, kurā ikviens izsaka skolotājai kādu jauku novēlējumu. Galvenais, lai dāvana ir no sirds.

Vai ir nepieciešams samazināt mājasdarbu apjomu? Komentēt (419)

Inga Akmentiņa-Smildziņa, portāla „Mammamuntetiem.lv” vadītāja

Mājasdarbu apjomu skolēniem, manuprāt, obligāti ir jāsamazina. Es vidusskolā mācījos līdz pusnaktij un ilgāk, tagad, klausoties pusaudžu stāstus, brīnos – nekas nav mainījies. Naktīs zubrījos, dienā nokārtoju ieskaiti un vēl pēc tam visu izmetu no galvas, lai būtu vieta, kur iekalt nākamo vielu... Tagad jāraud, ka neesmu gudra ne ģeogrāfijā, ne vēsturē. Tiesa, tā vienkārši no rītdienas neuzdot mājasdarbus ir neiespējami – kā gan tad pagūs izpildīt noteikto mācību programmu? Ir jāmainās visai izglītības sistēmai Latvijā, tāpēc es cerīgi skatos uz Izglītības ministra aktivitātēm. 

Jana Simanovska, biedrības „Vecāki par izglītību” pārstāve

Apgalvot, ka bērnam skolas uzdevumā nekad nekas mājās nebūs jādara, ir pārspīlēti. Literatūrā romāni būs  jālasa, svešvalodā vārdiņi jāatkārto. Retu reizi kāds referāts jāuzraksta. Tomēr pamatdarbam ir jānotiek stundās. Ir pilnīgi nepieļaujami, ja stundās disciplīnas trūkuma un skolēnu skaita dēļ nav iespējams izņemt vielu un mājasdarbi kļūst par būtisku mācīšanās sastāvdaļu. Ir jānovērš pamatproblēmas, nevis jādzēš ugunsgrēks! Pamatskolā un vidusskolā daudzi bērni piedalās interešu pulciņos, rezultātā mājasdarbi top vēlu vakarā, kad iedvesma sen aizlidojusi. Sākumskolā ne katrs bērns māk strādāt pats un pie mācībām ķeras vakarā, kad vecāki mājās, bet pats pārguris. Vai tas ir tas, ko vēlamies sasniegt? Strādājošiem cilvēkiem darba nešana mājās tiek uzskatīta par sliktu praksi, bet bērnus mēs radinām pie tā jau no mazotnes.

Dace Kazāka, privātās vidusskolas „Patnis” direktore

Šajā jautājumā ir svarīgi noteikt, par kuru izglītības posmu ir runa. Uzskatu, ka sākumskolā mājasdarbiem būtu jābūt tikai tādiem, ko skolā bērni parasti nepilda, piemēram, dzejoļu mācīšanās, vārdiņu apgūšana svešvalodās u.tml. Ja šajā vecumposmā bērnu pārslogo ar mājasdarbiem, tad skolēnam rodas nepatika pret tiem, kā rezultātā bērnam zūd vēlēšanās iet uz skolu. Mazliet savādāk ir ar vecākiem skolēniem. Pamatskolā un vidusskolā mājasdarbi varētu būt, bet noteikti ir jāseko līdzi tam, vai nerodas situācijas, kad mājasdarbu dēļ bērns tiek pārslogots. Lai to novērstu, skolotājiem savā starpā būtu jāveido ciešaka komunikācija, ko, kad un cik daudz uzdot.

Vai bērniem būtu jāmāca programmēšana no 1.klases? Komentēt (242)

Guntars Meluškāns, Draugiem.lv radošais direktors

Idejiski jā, bet praktiski ir neiespējami pārskatāmā laika posmā nodrošināt kaut cik kvalificētus pedagogus. Saprotams, ka pirmajā klasē basic var mācīt jebkurš, bet problēmas sākas tiklīdz tas pirmklasnieks sāk uzdot jautājumus, uz kuriem nav atbilžu grāmatā, tad viltus pedagogs ir sprukās. Domāju, ka jāmāca ir datorzinības, kurās iekļauta bāzīte, sākot no interneta drošības, elementārām zināšanām u.c., savukārt programmēšanai un dizainam vajadzētu ieviest līdzīgu sistēmu kā mākslai un mūzikai – apgūt specializētās skolās.

Artūrs Mednis, jauno mediju un sociālo tīklu eksperts

Uzskatu, ka tai ir jābūt pašu bērnu vai to vecāku izvēlei. Valsts līmenī ir jārūpējas par kopējo mūsu valsts izglītības stratēģiju, tas ir, ja mūsu stratēģija ir kļūt par IT lielvalsti, tad kāpēc gan lai neieviest iespēju bērniem mācīties programmēšanu jau no pirmās klasītes? Un otrādi, ja mūsu prioritāte būs humanitārās zināšanas vai sports, tad jau no pirmās klases varētu virzīt bērnus šajā jomā. Taču, tā kā bērni ir dažādi, noteikti vispārēja pamatizglītība vienlīdz labā līmenī jānodrošina visiem. 

Kristaps Skutelis, IT blogeris

Jā, būtu noderīgi skolās ieviest programmēšanas mācīšanu, lai to varētu apgūt pēc iespējas agrākā vecumā. Neba nu ilgi būsim sviesta un šprotu eksportētājvalsts. Laiks apgūt tehnoloģijas un audzēt smadzenes, kas kļūtu par galveno eksporta preci. Diemžēl nevaru sniegt plašāku viedokli par šo ideju, jo nejūtos kompetents. Izglītības sistēma tomēr ir ļoti nopietna lieta un eksperimenti ar to var maksāt pārāk dārgi. Jāparaugās, kā ar šo veiksies igauņiem, un jāpameklē, vai vēl kaut kur pasaulē kāda valsts mēģina ieviest līdzīgas lietas.

Kāds Jums šķiet vispiemērotākais vecums skolas gaitu uzsākšanai? Komentēt (139)

Dārta Daneviča, aktrise

Pēc savas personīgās pieredzes spriežot, uzsākt skolas gaitas 6 gadu vecumā ir bijis viens no labākajiem lēmumiem, kādu kopā ar vecākiem esmu pieņēmusi. Tādā gadījumā ir iespējams pēc vidusskolas beigšanas iegūt papildu laiku sev piemērotākās augstākās izglītības un profesijas izvēlei, kā arī agrāk uzsākt profesionālo izaugsmi. Tas, ka skolēns savas skolas gaitas uzsāk 5 gadu vecumā, nebūt netraumē skolēnu, jo pirmajās klasēs apgūstamā viela ir gana vienkārša un vispārīga. Vienīgais, kam šādā gadījumā jābūt ļoti saudzīgi izstrādātam - tie ir fiziskie normatīvi, jo bērnu attīstība nav piemērojama vienam vidējam aritmētiskajam rādītājam. Tomēr arī šajā jomā saskatu iespēju attīstīt bērna prasmes jau no ļoti agra vecuma  - nav noslēpums, ka izcilus rezultātus savā profesionālajā darbībā nereti gūst tieši tie, kas trenējas no bērna kājas. Manuprāt, šādai agrīnajai specializācijai gan derētu pievērst lielāku uzmanību - es pati ļoti nožēloju, ka no 5-6 gadu vecuma netiku virzīta uz kādas sporta vai mākslas jomas dziļāku apguvi.

Katrīne Pasternaka, raidījumu veidotāja un vadītāja

Domāju, ka atbilde uz šo jautājumu nekad nebūs viennozīmīga, jo bērnu attīstība nav un nevar būt absolūti vienada. Labākais būtu risināt šo jautājumu individuāli, tomēr pats galvenais uzdevums būtu izglītības sistēmas reformas neveikt haotiski un bezatbildīgi.

Sandra Krasta, žurnāla "Ilustrētā Junioriem" redaktore

Te, šķiet, svarīgi skatīt jautājumu no otras puses – kas ir tas, ko skola var piedāvāt piecgadīgajam vai septiņgadīgajam? Tā kā klasiskā izglītības sistēma pašlaik ir vērsta, galvenokārt, uz informācijas apguvi, diploma iegūšanu, izdzīvošanu, un tajā katastrofāli trūkst izpratnes par sirsnīguma un cilvēciskuma nozīmi, tad uzskatu, ka viennozīmīgi bērnam maksimāli ilgi jāpaliek mājās un šīs kvalitātes jāgūst ģimenē. Savukārt, ja skolas nomaina fokusu no sacensībām – izdzīvošanas - noteikumiem uz cilvēciskumu – sirsnību - izpratni, tad šādā skolā bērnu var sūtīt kaut no trīs gadu vecuma. Bez sirds un prāta sintēzes nav iespējama vispusīgas attīstība. Ja jūs zināt kādu alternatīvu vai eksperimentālu skolu/klasi, kur tiek ņemti vērā abi šie aspekti, bērniņam tas būs noderīgi pat tad, ja skolas vecums pēc kaut kādiem sabiedrībā pieņemtiem standartiem vēl nav pienācis – īpaši, ja attiecības un vērtības ģimenē netiek koptas. 

Vai beidzot 12.klasi matemātikas eksāmenam jābūt obligātam? Komentēt (72)

Dina Gailīte, žurnāla "Jurista vārds" galvenā redaktore

Matemātikas eksāmenam ir jābūt obligātam, jo bez matemātikas neviens cilvēks nav spējīgs domāt produktīvi. Jebkura izvēlētā jaunieša nākotnes profesija zināmā būs saistīta ar matemātiku, kā arī matemātika attīsta cilvēka loģisko domāšanu un veicina attīstību!

Valters Krauze, humorists

Skolu beidzu pirms 22 gadiem, tomēr es personīgi uzskatu, ka nē. Eksāmens matemātikā ir piemērotāks devītās klases beigšanai, kad būtu arī īstais laiks pierādīt savas uzkrātās pamatskolas zināšanas. Vairums jauniešu priekšroku dod dažādiem netradicionāliem vai specifiskākiem vidusskolas novirzieniem, piemēram, eksaktajiem, humanitārajiem, komerczinību u.c. Matemātikas eksāmens, manā izpratnē, būtu jārealizē kā izvēles eksāmens. Principā, kas būs spējīgi to nokārtot vai arī attiecīgā augstskola pieprasīs, lai matemātikas eksāmens būtu nokārtots, tie arī lai mēģina un kārto.

Ieva Čečina, modes redaktore

12.klasē pavisam noteikti matemātikas eksāmenam ir jābūt obligātam. Es uzskatu, ka matemātikas eksāmens ir viens no galvenajiem beidzot vidusskolu, tas ir tāds kā galējais atskaites punkts, ar kuru skolēns tad arī parāda savas zināšanas, kuras ir ieguvis mācoties matemātiku visus 12 gadus. Manuprāt, jautājums par matemātikas eksāmenu nav diskutabls. Jaunieši, kas nevēlas kārtot matemātikas eksāmenu var nemācīties vidusskolā!

Vai skolās vajadzētu klases dalīt pa dzimumiem? Komentēt (33)

Binnija Ārberga, uzņēmēja

Protams, ka dzimumu atdalīšana skolās ir absurds, tas izklausās pēc skrējiena pakaļ Eiropai. Šāda doma man atādina par filmu Džeina Eira, par meiteņu internātu...Skolā veidojas attiecības ar pretējo dzimumu, pirmā mīlestība, aizraušanās, dažādi piedzīvojumi. Protams, no pedagoģiskās puses raugoties, iespējams, ka skolotājiem dalītās dzimumu klasēs strādāt būtu vieglāk, tomēr prasme strādāt ar bērniem ir atkarīga no pedagoga harizma, spējas iemācīt, ieinteresēt.

Kaspars Zlidnis, raidījumu vadītājs un mūziķis

Šāda doma man liekas nepieļaujama. Skola ir tā vide, kur bērni socializējas - mācās komunicēt, strādāt grupās, uzņemties iniciatīvu utt. Skola jau nav tikai cipari un mācības, skola ir daļa jauniešu dzīves, kurā tiek mācīta savstarpējā saskarsme, kā runāt par vērtībām, kā uztvert cilvēkus. Tas, ka šādas klases tiek īstenotas ārzemēs nenozīmē, ka arī Latvijā tādas būtu nepieciešamas, jo ārzemēs atļauj arī viendzimuma laulības. Klašu kārtībai attiecībā uz dzimumiem vajadzētu palikt tādai, kāda tā ir, jo skolā veidojas veselīga domāšana pret cilvēkiem. Attieksme, ar kādu jaunieši izturas pret citiem, ir sabiedrības mēraukla, tas ir jāiemācās un jāpraktizē. Vēlreiz atkārtošos, ka skola nav tikai izglītības iestāde, bet arī savstarpēju attiecību peripētijas!

Keta Gūtmane, modes dizainere

Jā un nē, jo pārsvarā jau tā problēma varētu būt dzimumu gradācijā. Meitenes-sievietes un zēni-vīrieši mainās. Mana mamma ap 30.-40.gadiem mācījās Rīgas 2.vidusskolā, kur arī viņa piedzīvoja šo te dzimumu atdalīto klašu sistēmu, viņai tas nešķita nekas slikts. Es pati mācījos lielā rasolā, kur klasē bija gan meitenes, gan zēni, lai arī lielākā daļa bija meitenes - tas jau laikam vienmēr ir individuāli kā nu kurā klasē - bet zēni mums pietrūka! Pašlaik mans dēls mācās 1.klasē un nekādu sliktumu kopējo dzimumu klašu sistēmā nesaskatu.

Vai ir nepieciešams samazināt mājas darbu apjomu skolēniem? Komentēt (188)

Māris Grigalis, TV raidījumu un pasākumu vadītājs

Ja nedēļā skolēnam uzdod 15 - 30 mājas darbus, sanāk, ka dienā jāmācās aptveni 3 - 6 mājas darbi. Es domāju, ka tas ir diezgan intensīvs darbs skolēnam. Pats mājas darbus neesmu pildījis 15 gadus, tādēļ pat grūti aptvert, cik daudz laika mājas darbiem velta mūsdienu paaudze. Atminos savus skolas gadus, kad mācījos Emīla Dārziņa vidusskolā, prioritāte bija tiem mācību priekšmetiem, kas saistīti ar novirzienu, piemēram, mūzikas literatūra, mūzikas vēsture. Mājas darbus vajadzētu uzdot priekšmetos, kuri ir saistīti ar attiecīgi izvēlēto skolēna novirzienu - humanitārais, eksaktais utt. Lielisks mācību līdzeklis ir internets, proti, rakstīt datorā daudziem skolēniem ir vieglāk, nekā darbs ar papīru un pildspalvu, tāpēc tas arī neaizņemtu daudz laika, bet tas, protams, ir atkarīgs no mācību priekšmeta!

Liene Šomase, mūziķe

Atceros uzreiz savu skolas laiku, kad mācīšanās prieks praktiski zuda mājā pildot mājas darbus. Es domāju, ka, ja bērniem šie mājas darbi netiktu uzdoti tik ļoti daudz, tad mācīšanās prieks vairotos, respektīvi, būtu mazāk parādu, vairāk intereses par mācībām. Izglītības sistēmai mūsdienās vajadzētu paredzēt vairāk radošu pieeju, kas vairotu skolēnos interesi apgūt mācību priekšmetus. Mājas darbiem, protams, ir ļoti liela nozīme, tomēr būtu lietderīgi apsvērt iespēju mājas darbu apjomu samazināt un izvērtēt, kādos mācību priekšmetos mājas darbus ir nepieciešams uzdot vairāk!

Gatis Irbe (GACHO), latviešu hip hop mūziķis

Esmu viennozīmīgi par mājas darbu samazināšanu, jo skolēniem ir jāmācās skolā un tur viņi nespēj iemacīties un uztvert vielu tā, ka jāmācās papildus vēl mājās, tad skolotāji kaut ko nedara pareizi vai arī kaut kas nav kārtībā ar izglītības sistēmu!

Vai mācību iestādēm vajadzētu nodrošināt skolēnus ar mācību grāmatām? Komentēt (40)

Katrīna Puriņa, dūla

Protams, ka vajadzētu. Esmu izbrīnīta, ka līdz šim nebiju aizdomājusies un informēta par šādu skolu bezdarbību grāmatu nodrošināšanas jautājumos. Pati esmu studente un ļoti labi apzinos, cik izmaksā grāmatas. Mēs dzīvojam ļoti pateicīgā laikmetā, lai jaunieši un skolēni mācību vielu varētu apgūt interneta vidē. Domāju, ka skolām vajadzētu pievērsties vairāk e-materiāliem, nezinu gan, cik tas būtu didaktiski pret bērniem, kas tā jau pavada ilgu laiku pie datora... E-materiāli pavisam noteikti būtu lielisks atrisinājums gan skolām, gan skolēniem. Protams, mācoties ar e-materiālu palīdzību, ir arī savi mīnusi - ne vienmēr pa rokai nebūs dators, kur tos apskatīt, tādēļ vajadzēs tos printēt.

Inita Saulīte - Zandere, žurnāla "Pastaiga" galvenā redaktore

Skolai ir jānodrošina bērni ar vajadzīgajiem mācību materiāliem – arī grāmatām. Pirmkārt, ģimenes priekš grāmatām izdod ļoti lielu naudu, tā būtu sava veida ekonomija ģimenēm. Nejēdzīgi ir tas, ka grāmatu variācijas viena priekšmeta ietvaros ir nežēlīgi daudz. Labāk būtu uzrakstīt vienu, bet kvalitatīvu grāmatu. Manuprāt, skolotājiem ir jāatstāj izvēles iespējas attiecībā uz grāmatu izvēli skolēniem.

Niks Matvējevs, mūziķis un komponists

Esmu noteikti par! Ļoti labi izprotu situāciju, kad vecākiem ir jāiegādājas milzum daudz mācību grāmatu, jo esmu daudzbērnu ģimenes tēvs. Katra skola izvēlas citas grāmatas, un šāda nesaskaņotība rada lielus izdevumus ģimenēm. Grāmatas, kas pirktas vienam bērnam, pēc gada otram jau vairs neder, jo atkal saraksts tiek mainīts. Šis, protams, ir viens no biznesa veidiem, tomēr ļoti pozitīvi būtu, ja skolas varētu izveidot uz kopīgu vai vismaz līdzīgu standartu mācību grāmatu izvēlē. Problēma ir arī tā, ka grāmatu cenas nav adekvātas.

Vai skolām vajadzētu organizēt nometnes vasaras periodā? Komentēt (32)

Natālija Jansone, modes dizainere

Šāda ideja ir brīnišķīga un ļoti apsveicama. Skolu organizētas nometnes pavērtu iespējas dažādām papildu apmācībām, kursiem, kuru laikā skolēni varētu gūt jaunu pieredzi un zināšanas interesantā veidā. Jauniešiem noteikti šādas nometnes paver iespējas, ja nometnēs būtu kāda speciāli izstrādāta izglītības programma, kas ļautu apgūt specifiskas jomas, kā arī tajās nedaudz praktizēties. Skolu nometnes varētu arī organizēt brīvprātīgo darbu, kas ir diezgan pozitīva pieredze pašiem jauniešiem, kā arī sabiedrībai. 

Kārlis Lācis, komponists un mūziķis

Ģimenēs, kurās bērni nav nodarbināti, nometnes pašas par sevi ir lielisks variants. No drošības viedokļa pozitīvi ir tas, ka nometni organizē skola, respektīvi, ir sagaidāma plaša komunikācija starp dažādām vecumu skolas biedriem. Nometnes ir nepieciešamas, jo tās sniedz skolēniem pieredzi savstarpējā saskarsmē, dzīvē ārpus ierastās komforta zonas. Skolu organizētās nometnēs bērnam tiktu sniegta iespēja komunicēt ar citiem skolas biedriem un gūt jaunus kontaktus, jo skolā tomēr nākas apgūt mācības – aptuveni 8 stundas, un sarunām nav īsti laika.

Agris Daniļēvičs, horeogrāfs

Pavisam noteikti - jā! Skolām būtu jāatrod kompetents cilvēks, kurš spēj uzrakstīt projektu un organizēt nometni. Skolai nāktos izvēlēties nometnes tematiku, kas interesē un aizrauj jauniešus, kā arī atrast vietu, kur to realizēt. Skolu organizētas nometnes būtu diezgan izdevīgas gan skolotājiem, gan bērniem, jo skolotājiem uz darbu ir jādodas arī vasaras mēnešos, kas nozīmē to, ka būtu labi, ja bērni divas nedēļas varētu pavadīt svaigā gaisā, turklāt kopā ar saviem vienaudžiem. Skolotājiem, gluži tā pat kā skolēniem, nometnes būtu spraigs, interesants, mobilizēts darbs. Turklāt vecākiem, kas šaubās par pareizu nometnes izvēli, tas būtu krietns atvieglojums, jo skola tomēr ir pazīstama vide, tā rada drošības sajūtu, kā arī bērniem ir iespēja labi pavadīt laiku ar saviem klases un skolas biedriem!

Vai skolās zīmēšanu, sportu un mūziku vajadzētu novērtēt ar atzīmi? Komentēt (171)

Maija Silova, stila un modes eksperte, raidījumu vadītāja

Zīmēšanai, sportam un mūzikai kā mācību priekšmetiem pavisam noteikti vajadzētu būt skolēnu mācību stundu sarakstā. Tieši radošie mācību priekšmeti atklāj talantus kultūras vidē. Manuprāt, konkrēti šajos priekšmetos derētu mainīt vērtēšanas sistēmu, respektīvi, skolēna spējas drīzāk novērtēt ar kādiem bonusiem vai balvām. Skolas varētu organizēt katru mācību gadu kādus motivējošus pasākumus katrā no šiem priekšmetiem. Ļoti labs, iedvesmojošs veids būtu labākajiem skolēniem attiecīgajā mācību priekšmetā organizēt tikšanos ar kādiem slaveniem speciālistiem, kas saista savu dzīvi ar  mūziku, mākslu vai sportu. Vidusskolā šos mācību priekšmetus, manuprāt, vajadzētu ieviest tikai kā izvēles priekšmetus, jo vidusskolā stundu skaits ar jauniem mācību priekšmetiem jau tāpat ir liels.

Jeļena Vlasova, žurnāla L'Officiel Latvija galvenā redaktore

Nē, ar atzīmi novērtēt šos mācību priekšmetus nevajadzētu, bet, protams, tiem kā mācību priekšmetiem ir jābūt, jo tie attīsta radošu domāšanu. Manuprāt, šādiem priekšmetiem jābūt arī vidusskolā un jānotiek aptuveni 2-3 reizes nedēļā. Šos mācību priekšmetus vērtēt ar atzīmi ir ļoti nepareizi, jo, ja skolēns nav spējīgs uzzīmēt konkrētas lietas un izpildīt stundā prasīto, tas absolūti nenozīmē, ka tādā gadījumā skolēns nav radošs. Drīzāk šāda veida priekšmetos vajadzētu pāriet uz citu vērtēšanas sistēmu un vērtēt kā apgūts/neapgūts. Cilvēki ir dažādi, ne visiem padodas fiziskas aktivitātes, zīmēšana vai dziedāšana. Vajadzētu respektēt katra cilvēka iespēju robežas.

Linda Leen, mūziķe

Katrs cilvēks ir veiksmīgs kādā noteiktā lauciņā. Tādā gadījumā nevienu priekšmetu nevajadzētu vērtēt ar atzīmi vai arī jāvērtē tikai viena vai divu mācību priekšmetu ietvaros. Mūzika, sports un zīmēšana tomēr attīsta prasmes un ļauj iegūt jaunu informāciju. Protams, ne visi ir mākslinieki, ne visiem padodas sports, no savas pieredzes varu teikt, ka algebrā mācījos uz 9, savukārt ģeometrijā uz 6. Līdzīgi ir ar mūsdienu demokrātiju - nav labākā alternatīva, bet tas ir risinājums. Atzīmes mūzikā, sportā, zīmēšanā sniedz atskaites punktu pašiem skolēniem un skolām par attiecīgi sasniegto līmeni. Šie mācību priekšmeti būtu jānovērtē ar atzīmi, vienīgi vērtēšana varētu būt mazāk emocionāla un vairāk racionāla pret skolēniem, kuriem kaut kas nepadodas.

Vai vajadzētu palielināt skolotāju algas? Komentēt (75)

Agita Mironova, horeogrāfe.

Pavisam noteikti jā! Skolotājas taču bērnus audzina, skolotājs ar bērnu pavada lielāko pusi no dienas daļas. Skolotājam ir jāpanes smaga slodze, ne tikai mācot attiecīgo priekšmetu, bet arī bērnus atbalstot, uzklausot, audzinot utt. Skolotāji ir jāsaprot, jo cilvēki nevar strādāt tikai ar dvēseli, ir jābūt pienācīgam atalgojumam par padarīto darbu. Ir svarīgi, lai skolotāja amatā strādā skolotājs ar lielo burtu. Skolotājs ir bērnu dzīves daļa, paraugs, un skolotājiem ir jārāda priekšzīme saviem audzēkņiem. Valstij labi skolotāji ir vajadzīgi, tādēļ ir jāievēro cilvēciska attieksme pret pedagogiem. Vēlamies, lai jaunā paaudze būtu attīstīta, bet vispirms lietderīgi būtu padomāt par cilvēku resursiem Latvijā, kā arī apstākļiem, kas viņus šeit tur - vai arī spētu noturēt.

Juris Kulakovs, mūziķis un komponists

Protams, ka vajadzētu! Ja honorārs nav atbilstošs, tad attiecīgi arī darba kvalitāte krīt. Skolotāja darbs būtībā ir tāda kā cēla misija, kuru sabiedrībai vajadzētu novērtēt. Mana mamma un māsa ir skolotājas, tādēļ ļoti labi izprotu šo situāciju. Manuprāt, gan ārstiem, gan skolotājiem ir nepieciešams algas paaugstinājums. Šīs ir profesijas, pret kurām būtu jāizturas ar cieņu un pienācīgi jāatalgo tajās strādājošos!

Jolanta Gulbe, dziedātāja

Jā, protams - skolotāji dara ļoti svētīgu darbu. Jebkurš profesijas pārstāvis vēlas būt novērtēts. Es domāju, ka ir tikai pareizi atalgot skolotājus ar vienījamu algu. Uz skolotājiem gulstas liela atbildība, jo šajā profesijā bieži mēdz būt diezgan sarežģītas situācijas. Mūsu izglītības sistēma nav īsti pareizi izveidota, tā ir pārpilna ar nevajadzīgām lietām, skolotājus pavisam noteikti nevajadzētu nosodīt par viņu paveikto darbu, uzsverot, ka tiek mācīts pārāk daudz u.tml.

Vai atbalstāt to, ka 5. līdz 12. klašu skolēnus sabiedriskajā transportā pārvadātu bez maksas? Komentēt (103)

Indra Miklāva, modes dizainere

Jā un nē. No vienas puses tas būtu neliels finansiāls atbalsts ģimenēm, kurās ir skolas vecuma bērni, it sevišķi, ja bērni brauc gan uz skolu, gan pēc tam uz mūzikas skolu vai kādiem treniņiem. No otras puses tas varētu veicināt arī bērnu nekontrolētu klīšanu apkārt pēc skolas. Manuprāt, labāk varētu padomāt par to, kā samazināt izmaksas visām tām mācību grāmatām un darba burtnīcām, kas jāiegādājas mācību gada sākumā. Kā velo fanam, man gribētos teikt, ka to naudu, kas būtu jāiztērē skolēnu pārvadāšanai par velti, varētu ieguldīt jau nākamo veloceliņu izbūvēšanai, tad, vismaz vidusskolnieki, uz skolu varētu braukt ar velosipēdu - lētāk un veselīgāk nekā ar sabiedrisko transportu. Bet varu jau iztēloties vecāku bažas par bērnu drošību.

Līga Banga, modes dizainere

Vadīšos pēc personīgās pieredzes, mans dēls arī iegādājas sabiedriskā transporta biļeti un sabiedriskā transporta izdevumi pašreiz nemaz nav tik lieli. Protams, maznodrošinātajiem bērniem tas atvieglotu dzīvi, bet no otras puses skatoties, bērni sāktu klīst apkārt, izmantotu iespēju apbraukāt dažādus maršrutus. Es domāju par bērnu pabalstiem - astoņi lati mēnesī, šie astoņi lati citām ģimenēm neko nemaz neizsaka, drīzāk šādus pabalstus vajadzētu dubultot un piedāvāt tikai maznodrošinātajām ģimenēm, līdzīgi ar bezmaksas transportu, varbūt labāk būtu šādu iespēju piedāvāt tikai maznodrošinātajiem bērniem.

Elīza Ceske, modes dizainere

Jā, doma ir laba - tām ģimenēm, kurās ir vairāk par vienu bērnu, šis būtu jūtams ietaupījums, tāpēc es atbalstītu šo priekšlikumu, ja braukšanu sabiedriskajā transportā piešķirtu skolēniem no vairāku bērnu ģimenēm. Uzskatu gan, ka būtu jēga šo priekšlikumu ieviest skolēniem no 5. līdz 9. klasei nevis līdz 12. klasei, jo vecāko klašu skolēni šo iespēju izmantotu braucot ne tikai no mājām uz skolu vai ārpusklašu nodarbībām, bet arī uz citām vietām, kas nav saistītas ar mācībām – līdz ar to līdzekļu piešķiršana šādiem braucieniem nav nepieciešama.

Vai atbalstāt brīvpusdienu piešķiršanu skolēniem līdz 9. klasei? Komentēt (82)

Anita Altmane, modes māksliniece

Vārdu salikums brīvs un pusdienas skan ļoti labi. Apsveicami, ja valsts saka jā vārdu un ir spējīga īstenot brīvpusdienas, paredzot tām budžetu. Ir jāraugās no vairākām pusēm, jo ne vienmēr viss, kas ir bez maksas, ir labs, kvalitatīvs un bērna ēdiena izvēlei piemērots, savukārt ne vienmēr ir tā, ka vienkāršs ēdiens būtu sliktāks. Piemēram, manā bērnībā žāvēti banāni likās ļoti liels brīnums, tomēr mūsdienās jau ir pavisam citi ēdieni, ko skolēni labprāt ēstu. Sviestmaize ar desu nemaz nav tik ļoti veselīgs ēdiens, tomēr kādā ģimenē bērns būs vismaz paēdis no šīs sviestmaizes. Tas būtu tikai pozitīvi, ja valsts vai skola sniegtu šādu iespēju - paēst skolēniem siltas pusdienas.

Ija Circene-Groša, LTV7 kanāla direktore un žurnāliste

Pavisam noteikti! Daudzām ģimenēm tas atvieglotu situāciju, jo bērns skolā būtu paēdis un rastos iespēja ietaupīt. Latvijā situācija ir diezgan katastrofāla ekonomiskajā ziņā, tādēļ brīvpusdienas būtu lielisks atrisinājums ģimenēm ar naudas grūtībām!

Žanete Skarule, raidījumu vādītāja un uzņēmuma Pērle dibinātāja

Es nedomāju, ka brīvpusdienas skolā vajadzētu ieviest obligāti. Pilnīgi visiem bērniem skolas piedāvātais ēdiens nemaz negaršo, tādēļ daudzas porcijas būtu izniekotas. Drīzāk brīvpusdienas vajadzētu piešķirt gadījumos, kad bērna vecākiem ir problēmas ar naudu, kā arī sociāli nenodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm. Tomēr atceros no saviem skolas laikiem, kā mēdza notikt – kad skolēni uzzināja, kam un kādēļ piešķirtas brīvpusdienas, radās neērtas situācijas, jo šie bērni sajutās atšķirti, savādāki, katrā ziņā ne priviliģētāki par citiem. Tieši tāpat ir arī mūsdienās - skolā kāds varētu pasmieties par brīvpusdienām. Es domāju, ka brīvpusdienas nav tā svarīgākā lieta, par kuru diskutēt, izglītības nozarē ir svarīgākas reformas, kuras būtu jāievieš Latvijā.