Iemesls ir cits – apsmiešana. Par to, cik tas šobrīd skolēnu vidū ir sāpīgs jautājums un kā to veiksmīgāk risināt, pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste Iveta Grāvīte.
"Apsmiešana vienmēr bija un ir aktuāla problēma skolās, tomēr kopumā vērojama tendence, ka skolēnu apsmiešanas gadījumu skaits mazinās. Kāpēc sākas apsmiešana? Bieži vien kāds skolēns pasaka muļķīgu joku par kādu citu klases biedru. Daži smejas līdzi, jo viņiem tas šķiet jautri. Citi savukārt smejas, jo baidās, ka tāpat var smieties par viņiem. Ja izjokotais skolēns reaģē jūtīgi, tad ir liela varbūtība, ka nākamreiz par viņu atkal pasmiesies.
Tas ir mīts, ka skolēnu pārējie neapsmies, ja viņš kļūs stilīgs, šajā apzīmējumā ietverot tikai ārējo tēlu - modernu somu, treniņtērpu, jaunāko telefonu vai zīmolu drēbes. Vairumā gadījumu tiek apsmieti vai atstumti tie skolēni, kuri kaut kādā veidā lec ārā no klases vai grupas, t.i., ja viņi izteikti atšķiras no pārējiem skolēniem, jo diemžēl cilvēkiem ir grūti pieņemt atšķirīgo. Atstumtā skolēna statusu klasē nepalīdz uzlabot stila lietas, ja viņš atšķiras ar savu domāšanas, uzvedības vai reaģēšanas veidu. Šajā sakarā pozitīvi var vērtēt klases ar lielāku skolēnu skaitu, jo tad katram bērnam ir lielāka iespēja atrast draugu atbilstoši savām interesēm un vērtībām.
Liela loma apsmiešanas vai atstumšanas mazināšanā un pārtraukšanā ir pedagogiem. Tieši pieaugušā cilvēka atbildība un pienākums ir nepieļaut, ka kāds bērns tiek atstumts. Nepieļaut ne stundās, ne starpbrīžos, ka kādam bērnam tiek darīts pāri. Skolotājs ir viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem skolēna ikdienas dzīvē - īpaši sākumskolā - tāpēc skolotājam ir iespēja pozitīvā veidā ietekmēt saskarsmes kultūru, vērtības klasē un skolas vidē. Aktīva skolotāja nostāja ir labs vērtību orientieris skolēniem.
Ko var darīt skolas psihologs? Skolas psihologs māca iemaņas, kā risināt dažādas konfliktsituācijas, veicina adekvātu pašvērtējumu, palīdz rast risinājumus. Svarīga ir arī paša atstumtā skolēna vēlme aktīvi iesaistīties situācijas izpratnē un uzlabošanā, nevis būt pasīvam sadarbībā un vainot sliktos klases biedrus. Atstumtajam skolēnam sākumā vismaz jāsaņem drosme un jāaiziet pie psihologa.
Reizēm atstumšanas iemeslus jāmeklē pašā skolēnā. Piemēram, atstumtais skolēns bieži uzgrūžas citiem, uzkāpj kādam uz kājas, iebaksta ar elkoni, apgāž gleznošanas ūdens trauciņu, nogrūž grāmatas no sola garām ejot u. tml. Varbūt atstumtais skolēns īpatnēji, skaļi smejas vai, aizrautīgi strādājot, pats nemana, ka savelk seju īpatnējā grimasē. Ir svarīgi skolēnam parādīt, kādā veidā viņš var pats sevi mainīt un kā veidot veiksmīgāku komunikāciju ar pārējiem skolēniem. Tomēr vairumā atstumšanas gadījumu skolas psihologam ir jāstrādā ne tikai ar atstumto skolēnu, bet arī ar klasi, veidojot izpratni par attiecību veidošanas kultūru ar citiem cilvēkiem un attīstot saskarsmes iemaņas.
Ko var darīt vecāki? Ļoti svarīgi ir tas, ka vecāki ceļ sava bērna pašvērtība, dod bērnam drošības sajūta, mīl viņu, lai arī ko sliktu par viņu būtu teikuši citi bērni skolā. Ir jāpalīdz savam bērnam atcerēties, cik labi viņš pavada laiku kopā ar brālēniem, māsīcām, kaimiņu bērniem un ka mākslas skolā vai teātra pulciņā viņam ir labas attiecības ar daudziem bērniem. Varbūt arī klasē ir kāds bērns, kurš viņam aizdod zīmēšanas lapu vai kā citādi izpalīdz? Bērna tuvākajiem cilvēkiem jāmēģina uzturēt viņā ticība savām spējām veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem. Vecāku iesaistīšanās klases dzīvē ir samērā ierobežota, tāpēc sarunā ar bērnu vēlams nonākt līdz atziņai, ka par apsmiešanu ir jāuzzina klases audzinātājam vai kādam citam pieaugušajam skolā, kuram bērns un vecāki uzticas. Nav pieļaujams, ka vecāki ierodas skolā un piedraud pāridarītājiem vai vēl sliktāk - fiziski iespaido tos. Tādā veidā situācija var pasliktināties un konflikts tikai padziļināsies.
Būtiski, ka vecāki seko līdzi, vai skolēns uz skolu dodas tīrs, sakopts un viņam ir viss mācību darbam nepieciešamais. Nepietiekama sava bērna higiēnas jautājumu kontrole ir biežs apsmiešanas iemesls. Tāpat bērnam ir svarīgi justies veiksmīgam kādā dzīves jomā - to vecāki var veicināt, organizējot sava bērna interešu izglītību.
Pats galvenais ir nepieļaut, ka atstumtajis skolēns paliek viens bez atbalsta, tāpēc jāiedrošina viņu neklusēt, bet vērsties pēc palīdzības pie pieaugušā, kuram bērns uzticas. Iespējams, skolā tas būs klases audzinātājs, skolas psihologs vai sociālais pedagogs. Ir skolēni, kuri maldīgi domā - ja pateikšu pieaugušajam, tad mani aizskars vēl vairāk. Dažreiz atstumto skolēnu vecākiem, tāpat kā viņu bērniem, ir nepieciešams iedrošinājums vērsties pēc atbalsta pie uzticības personas skolā un runāt par apsmiešanu. Jāpatur prātā, ka atkārtotas apsmiešanas vai ieilgušas atstumšanas gadījumā tikai pieaugušā klātbūtne, noteikta stingra nostāja, uzraudzība un, ja nepieciešams, arī sodi palīdzēs situāciju risināt."
Raksts tapis sadarbībā ar skolēnu interneta žurnālu Manaskola.com.
Pievienot komentāru