Hobiji kā izklaide, nevis smags slogs

Kā tad izvēlēties īsto ārpusskolas nodarbi? 

Bieži vien vecāku ieceres un intereses nesakrīt ar bērnu talantu vai gaumi, tāpēc vispirms būtu svarīgi saprast to, ka ārpusskolas nodarbībām ir jābūt kā atslodzei no nogurdinošās skolas dienas. Vecāki nereti uzdod jautājumu: „Kā gan lai mēs zinām, kāds hobijs mūsu bērnam ir piemērots?” Protams, ka šis nav viegls jautājums un uz to precīzi atbildēt nevarēs neviens, bet labākais, ko vecāki var darīt lietas labā, ir novērot savu bērnu. Ļauj viņam brīvi izpausties! Pavēro, kas viņam vislabāk patīk? Ja istabā skan mūzika, varbūt viņam patīk dejot vai viņš cenšas dziedāt līdzi? Varbūt Tavam bērnam ļoti patīk zīmēt? Vai varbūt viņš ir ļoti enerģisks? Svarīgākais ir ievērot to, kā ir patiesībā, nevis to, ko Tu gribētu redzēt. Un tad, kad esi novērojis, ka bērnam ir vēlme vairāk darboties ar kaut ko konkrētu, vari pierakstīt viņu uz nodarbībām un paskatīties, kā viņam tur veiksies. Varbūt jau pirmajās reizēs ir skaidri redzams, ka šis ir viņa lauciņš. Iespējams, ka uzreiz ir arī redzams - bērnam iet mazliet sliktāk nekā citiem, bet tas nekas! Ja tā gadās, nekādā ziņā nevajag izrādīt savu vilšanos vai arī par to bērnu bārt. Vajag ļaut viņam meklēt sevi. Ja redzams, ka bērnam varbūt tas nemaz nepadodas tik labi kā citiem, bet viņam tas tiešām patīk, ļauj turpināt to darīt! Talants mēdz parādīties arī vēlāk, bet pats galvenais jau ir tas,  ka viņš ir priecīgs par to, ko dara. Sasniegumi ir otršķirīgi.

Kā attīstīt bērna talantu?

Viennozīmīgi bērnu nevajag pārslogot. Pat ja viņam ir ļoti daudzi talanti, vēlams izvēlēties tikai dažus, bērnam tīkamākos, jo pārslodze bviņam nenāks par labu. Vajag dot bērnam iespēju nodarboties ar viņam mīļām aktivitātēm, iesaistīt viņu pulciņā, varbūt pat lūgt kāda pasniedzēja palīdzību. Turklāt bērnam arī ir vajadzīgs brīvais laiks, kurā tas var brīvi izpausties un darīt to, ko pats vēlas.

Ko darīt, ja bērns pēkšņi vairs nevēlas apmeklēt nodarbības?

Bērnam, tāpat kā pieaugušajam, mēdz būt arī radošās krīzes. Šādā situācijā vecākiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Var gadīties, ka uz kādu laiku nāksies pārtraukt nodarbības, lai dotu bērnam iespēju atpūsties. Nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu piespiest turpināt nodarbības pret viņa paša gribu. Šādā situācijā krīze var tikai saasināties, radīt veselības problēmas, nesaskaņas ar vecākiem un galu galā bērns vienkārši pametīs šo pulciņu. Svarīgi ir tas, lai vecāki saprot, ka bērns ar to nodarbojas, lai sevi pilnveidotu, lai no tā gūtu prieku, bet piespiedu kārtā tas vairs prieku neradīs. Iespējams, ka bērns vēlas uzsākt jaunu nodarbošanos. Tas nav nekas nosodāms, vajag censties pēc iespējas vairāk izprast bērnu.

Ko darīt, ja bērnam ir talants vairākās jomās?

Kamēr bērns ir mazs, viņš var iet uz vairākām nodarbībām - tā vēl nav viņa profesija. Bet ļoti svarīgi ir sekot līdzi, lai bērns netiek noslogots. Pat ja bērns vēlas apmeklēt daudzus pulciņus, ir ļoti ieteicams sabalancēt visu tā, lai viņam ir arī pietiekoši daudz brīvā laika. Lai noteiktu to,  kāds talants piemīt Tavam bērnam, aizpildi testu, ko sastādījuši zinātnieki un bērnu psiholoģijas speciālisti A. De Hāns un G. Kafs. Šis tests palīdzēs noskaidrot, kādas spējasTavam bērnam varētu būt iedzimtas kādā no astoņām cilvēku darbošanās jomām. Visprecīzāko informāciju tests sniegs, ja bērns ir vismaz piecus gadus vecs.

Bērnam ir tehniskas spējas, ja:

• viņš interesējas par dažādiem mehānismiem, mašīnām;
• viņam patīk konstruēt modeļus, ierīces;
• pats mēģina saprast, kāpēc kāda ierīce nedarbojas, un prot to salabot;
• viņš prot izmantot vecās detaļas jaunu rotaļlietu, ierīču izgatavošanā, atrod tam oriģinālus risinājumus;
• bērnam padodas un patīk zīmēt mehānismu, ierīču skices, rasējumus;
• bērns interesējas par speciālo, pieaugušajiem domāto tehnisko literatūru.

Muzikālu talantu raksturo tas, ja:

• viņam patīk mūzika un mūzikas ieraksti;
• labi atceras ritmu un melodijas;
• dzied emocionāli un enerģiski;
• pats sacer melodijas;
• mācās vai grib mācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu.

Zinātnieka talants viņam piemīt, ja:

• ir izteikta sapratne par abstraktiem jēdzieniem, slēdzieniem;
• var precīzi izteikt gan savas, gan citu domas un novērojumus, nereti tās pieraksta;
• patīk lasīt populārzinātnisko literatūru (parasti daudz agrāk nekā vienaudžiem);
• pats mēģina rast izskaidrojumu dažādu notikumu cēloņiem un nozīmei;
• labprāt rada projektus, shēmas;
• nepadodas, ja apkārtējie viņa darbošanos vai projektu neatbalsta.

Aktiera talants bērnam piemīt, ja:

• viņš izmanto mīmiku, žestus un kustības, ja trūkst vārdu, lai izteiktos;
• ja aizrautīgi ko stāsta, tad arī citos cenšas izraisīt emocijas;
• ja stāsta par kādu cilvēku, neviļus izmaina balsi, lai labāk viņu attēlotu;
• ļoti patīk uzstāties auditorijas priekšā, vislabāk – pieaugušo;
• bez grūtībām atdarina citu cilvēku ieradumus, pozas un izteiksmes;
• plastisks un atvērts visam jaunajam;
• saprot skaista vai izteiksmīga apģērba nozīmi.

Augsti attīstītu intelektu raksturo tas, ja:

• spēja labi spriest, skaidri domāt, saprast nepateikto, izpratne par cilvēku rīcības motīviem;
• bērnam piemīt laba atmiņa;
• viņam izdodas ātri uztver un apgūt uzdoto materiālu skolā;
• viņš uzdod daudz pamatotu jautājumu;
• patīk lasīt grāmatas, arī tās, kas paredzētas vecākiem bērniem;
• mācās labāk par vienaudžiem, bieži vien žēlojas, ka skolā garlaicīgi;
• daudz labāk par vienaudžiem ir informēts par notiekošo pasaules politikā, ekonomikā, zinātnē un citās nozarēs;
• piemīt augsta pašcieņa;
• labs novērotājs, ātri reaģē uz jauno vai negaidīto.

Sportista talants piemīt, ja:

• bērns ir ļoti enerģisks, nevar ilgi nosēdēt vienā vietā;
• drosmīgs, nebaidās no zilumiem un puniem;
• gandrīz vienmēr ir pirmais sporta spēlēs;
• reizēm pat nesaprotat, pa kuru laiku viņš iemācījies slidot, slēpot, rīkoties ar nūju, spēlēt bumbu;
• fiziski ir attīstītāks par saviem vienaudžiem, kustās viegli, plastiski, graciozi;
• labprātāk piedalās dažādās sporta sacensībās, nevis lasa grāmatas vai sēž pie datora;
• brīžiem šķiet, ka ir nenogurdināms;
• viņam ir kāds favorīts sportā, kuram klusībā vai atklāti cenšas līdzināties.

Literāta talants piemīt, ja:

• par kaut ko stāstot, atceras sižetu un nezaudē galveno domu;
• patīk fantazēt vai improvizēt, stāstot par kādu notikumu;
• stāstot vai rakstot stāstus, iekļauj vārdus, kuri raksturo emocionālo stāvokli, pārdzīvojumus un sižeta varoņu sajūtas;
• fantāziju varoņi liekas dzīvi – interesanti un cilvēcīgi;
• patīk palikt vienam un rakstīt stāstus, dzejoļus, nebaidās rakstīt romānu par paša dzīvi.

Mākslinieka talants:

• ja nevar izteikt īstos vārdus, zīmē un veido, lai atainotu savas sajūtas un noskaņojumu;
• zīmējumos parādās priekšmeti, cilvēki, dzīvnieki un situācijas, nevis kaut kas viens, ko izdodas uzzīmēt vislabāk;
• nopietni attiecas pret mākslas darbiem, ieinteresēti un nopietni tos pēta;
• brīvajā laikā labprāt zīmē, līmē, kombinē materiālus un krāsas;
• mēģina radīt darbu, kam ir mākslas darba nozīme: interjera dekoru, aksesuāru u. tml.;
• nekautrējas izteikt savu viedokli par klasiskiem mākslas darbiem, var tos pamatoti kritizēt.

Pārdomājot, kuri no apgalvojumiem vislabāk raksturo Tavu bērnu, noteikti pamanīji, kura talanta iezīmes viņam piemīt visvairāk. Ja vēlies, vari uzzīmēt grafiku, novērtējot katru raksturojumu no 2 līdz 5. Punktus liec par katru piedāvāto piemēru. Ja kāda no pazīmēm īpaši raksturīga Tavam bērnam, liec 5, ja tā labi raksturo bērnu – 4 utt. Saskaiti punktus un izdali ar piedāvāto raksturojumu skaitu (piemēram, ja pārbaudi aktiera dotības, dali summu ar 7). Tad nepieciešams izveidot bērna interešu grafiku - uzzīmē koordinātu asi, uz horizontālās ass atzīmē astoņus galvenos talantus, uz vertikālās – ciparus no 2 līdz 5 vienādā attālumā. Grafikā atzīmē iegūtās vidējās atzīmes par katru talantu. Savienojot iegūtos punktus, iegūsi sava bērna talantu grafiku!