Iespēja skolām iesaistīties starptautiskajā sadarbībā

Pieteikumus pieņem Mūžizglītības programmu Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci, Grundtvig, Žana Monē un Caurviju apakšprogrammās.

Ievērojamā čehu pedagoga Jana Amosa Komenska vārdā nosauktās Mūžizglītības programmas Vispārējās izglītības attīstības Comenius apakšprogrammā, kuras darbība aizsākās 1995. gadā (Latvijā – 1998. gadā), konkurss notiks astoņos decentralizēto projektu veidos:

• daudzpusējā skolu partnerība;
• divpusējā skolu partnerība;
• reģionālā partnerība;
• sagatavošanas vizītes;
• pedagoģiskā personāla profesionālā pilnveide;
• asistentūra (asistentiem);
• asistentūra (uzņemošām skolām);
• skolēnu individuālā mobilitāte.

Comenius apakšprogrammā var iesaistīties audzēkņi, skolēni un pedagogi no pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārizglītojošām, profesionālajām un tehniskajām vidusskolām, kā arī topošie skolotāji, skolotāju sagatavotāji un tālākizglītotāji. Programmas darbību Latvijā administrē VIAA.

Skolas labprāt iesaistās Comenius aktivitātēs

Comenius un Mācību braucienu nodaļas vadītāja Baiba Sermuliņa skaidro: „Dažādos veidos mēs mudinām skolas iesaistīties mūsu aktivitātēs: konsultējam, organizējam informatīvos seminārus, palīdzam veidot projektus, sūtot skolu pārstāvjus uz kontaktsemināriem un partnerību projektu sagatavošanas vizītēm. Ir skolas, kas piesakās un projektus īsteno atkārtoti, bet ir tādas, kuras ne reizi nav uzdrīkstējušās. Lai arī konkursi ir lieli un projektus īsteno tie, kas uzraksta labāko projektu, prioritāte ir jaunpienācējiem – vērtējot projektus, tiek doti papildu kvalitātes punkti. Mēs ļoti vēlamies, lai pēc iespējas vairāk cilvēku izjūt šo starptautisko Eiropas dimensiju un iegūst pieredzi.”

Vēl aizvien daudziem skolotājiem šķērslis ārzemju braucieniem ir nepietiekamās svešvalodu zināšanas. Protams, svešvalodu skolotāji šeit ir privileģētā statusā, jo viņi labi pārzina valodu un aktīvi iesaistās Comenius aktivitātēs. Īpaši angļu valodas skolotāji iecienījuši metodikas apguves kursus. Taču pēdējā laikā aģentūras darbinieki ir novērojuši pozitīvu tendenci – vairāk piesakās citu priekšmetu skolotāji. Tāpēc B. Sermuliņa secina: „Vispārējās svešvalodu zināšanas uzlabojas, un cilvēki saprot, ka valodas ir jāmācās. Ir arī papildu pasākumi, lai tie, kas nav svešvalodu skolotāji, pirms projekta uzsākšanas varētu papildināt savas valodas prasmes tepat, Latvijā.”

Comenius skolēnu individuālā mobilitāte

No pagājušā mācību gada Comenius apakšprogrammā ir jauna aktivitāte – skolēnu individuālā mobilitāte. Respektīvi, tās skolas, kuras ir iesaistījušās skolu partnerības projektos un kurām ir sadarbības skolas citās valstīs, var sūtīt skolēnus mācīties uz šīm skolām.

„Mēs gribam lielāku skolu aktivitāti, jo skaidri zinām, ka audzēkņi grib braukt, bet varbūt skolas nevēlas organizēt braucienus. Šajā aktivitātē pagaidām varam apstiprināt visus iesniegtos projektus,” norāda B. Sermuliņa.

Skola, kas iesaistījusies skolēnu individuālās mobilitātes aktivitātē, saņem ES atbalstu administratīvajiem izdevumiem, skolēniem tiek apmaksāti ceļa izdevumi, piešķirta kabatas nauda un mācības arī ir bez maksas, jo skolas par to ir vienojušās. Skolēni var braukt mācīties vismaz uz 3 mēnešiem. Maksimālais mācību ilgums ir 10 mēneši, bet šobrīd lielākā daļa brauc tikai uz 3–4 mēnešiem – acīmredzot tāpēc, lai pēc brauciena nebūtu grūtību panākt mācībās savus klasesbiedrus: kaut arī mācību programmas starp dažādu Eiropas valstu skolām tiek saskaņotas, lielākoties tās tomēr ir atšķirīgas. B. Sermuliņa atklāj: „Mums vēl nav pieredzes, ja skolēns aizbrauc uz gadu, bet šajā mācību gadā viena meitene brauks uz 10 mēnešiem. Skatīsimies, kā viņai veiksies.”

Gan pagājušajā, gan šajā mācību gadā skolēnu individuālajā mobilitātē iesaistījušās piecas skolas (kopskaitā 12 skolēni).

Izziņoti projektu iesniegšanas termiņi 2012. gadam

Eiropas Komisija (EK), tāpat kā iepriekšējos gados, ir noteikusi dažādiem projektu veidiem atšķirīgus iesniegumu iesniegšanas termiņus – no 2012. gada janvāra līdz pat septembrim, turklāt vairāku veidu projektiem pieteikumi jāiesniedz VIAA, savukārt daļai projektu – Eiropas Komisijai.

„Viss ir laicīgi jāplāno un jāorganizē,” norāda B. Sermuliņa. „Īpaši gribu mudināt visas skolas, kas ir īstenojušas Comenius projektus, un arī tās, kas šobrīd īsteno šos projektus (kopskaitā ap 120 skolu), padomāt par skolēnu individuālās mobilitātes iespēju 2012./2013. mācību gadā. Pieteikšanās termiņš ir tuvu – tas ir šā gada 1. decembris.”

Savukārt, ja skolas plāno projektu nākamajiem diviem gadiem, kas sāksies 2012. gadā, tad projektu iesniegumi ir jāiesniedz līdz 21. februārim. Comenius skolu partnerības projekti paredz sadarbību starp skolām, lai attīstītu kopējus projektus, iesaistot audzēkņus un skolotājus. Arvien lielāku popularitāti iemanto Comenius reģionālās partnerības, kas veicina starpreģionu sadarbību un dod iespēju organizācijām, kas atbildīgas par skolēnu izglītību pilsētā vai novadā, veidot divpusējas sadarbības projektu par jebkuru skolas izglītības aspektu, iesaistot projektā arī vismaz vienu skolu un citas ar projekta tēmu saistītas vietējās organizācijas.

Pēc programmas vadītājas teiktā, skolas, kam partneri jau atrasti, šobrīd aktīvi piesakās sagatavošanas braucieniem un ir sākušas rakstīt projektus. Skolotāji apmeklē nacionālo aģentūru organizētos kontaktseminārus. Aģentūras palīdz skolotājiem atrast sadarbības partnerus un apmāca, kā veidot projektus. „Partneri skolām jāmeklē pašām,” skaidro B. Sermuliņa. „Mēs, protams, palīdzam. Viens no veidiem ir meklēt virtuāli, izmantojot eTwinning izveidoto skolu datu bāzi vai īpašos sadarbības piedāvājumus VIAA mājas lapā www.viaa.gov.lv.”

Pieteikumiem individuālajai stipendijai skolotāju profesionālās pilnveides kursiem, citu valstu kolēģu pieredzes vērošanai vai dalībai konferencēs nākamgad izsludināti trīs termiņi, tuvākais ir 16. janvāris. Pirms katra pieteikuma termiņa VIAA organizē konsultatīvos seminārus. Orientējoties uz jaunpienācējiem, novembrī un decembrī informatīvie semināri par programmu būs ne tikai Rīgā, bet arī ārpus Rīgas – Rēzeknē, Daugavpilī un Madonā.

Individuālās mobilitātes aktivitāte ir arī topošo skolotāju asistentūras citu dalībvalstu skolās. Topošajiem skolotājiem, augstskolu studentiem, kas tikko pabeiguši studijas vai studējuši vismaz trīs gadus, pieteikšanās asistentūrām ir 2012. gada 31. janvāris.

Mūžizglītības programmas mācību braucieni ir iespēja skolu izglītības iestāžu vadītājiem doties uz citām dalībvalstīm, lai iepazītos ar izglītības sistēmām un jaunākajām reformām izglītībā. Mācību braucienu programmā 2012. gadā būs divi projektu iesniegšanas termiņi – 30. marts un 12. oktobris.

Pieredzes apmaiņa bagātina skolēnus un skolotājus

No 2010. līdz 2012. gadam Āgenskalna Valsts ģimnāzija (ĀVĢ) Comenius ietvaros īsteno projektu „Laiks fizikai dzīvē, spēlēs un radošā darbībā”. Katrā no projekta posmiem skolēniem ir jāveic uzdevumi saistībā ar fiziku. Projekta mērķis ir radīt motivāciju mācīties fiziku, lai skolēniem ir interesanti, ne tikai no grāmatām pildot uzdevumus un mācoties formulas, bet fizikas procesus ieraugot dabā.

„Patiesībā jau visa dzīve ir fizika,” teic ĀVĢ projekta koordinatore angļu valodas skolotāja Ramona Ķiesnere. „Mēs esam priecīgi, ka esam iesaistījušies šajā projektā. Projekta ietvaros mums notiek vizītes uz sadraudzības valstīm – Čehiju, Itāliju, Grieķiju, Portugāli un Ungāriju – un iepazīšanās ar skolām. Eiropas Savienības līmenī projekta koordinatore ir Turcija. Skolas informātikas skolotāja Antra Balode ir eTwinning vēstniece Latvijā, un, lai atrastu partnerus, mēs izmantojām eTwinning skolu datu bāzi. Sadarbība ar Turciju mums ir jauna, interesanta pieredze. Turku koordinatori ir labi izveidojuši projekta programmu.

Skolotāja R. Ķiesnere turpina: „Ungārijas skola, ar kuru draudzējamies, ir vistehniskākā – tur skolēni nodarbojas ar robotiku. Pēdējā vizīte mums bija šā gada maijā uz Grieķiju, kur skolēni demonstrēja raķetes palaišanas modeli.

Vērtējot ieguvumu, pedagoģe secina: „Pats labākais šajos projektos ir tas, ka mēs sadarbojamies ne tikai valstu līmenī, bet arī savstarpēji – projektā iesaistījušies ĀVĢ fizikas, informātikas, valodu, ekonomikas skolotāji. Varbūt skolotājam projekta dokumentācijas – pieteikumu un atskaišu – kārtošana ir papildu slodze, tomēr grūtajā pedagoga darbā mēs jūtam atbalstu – vienmēr iespējams par neskaidriem jautājumiem konsultēties gan ar kolēģiem, gan pie Comenius projekta vadītājiem.”

Fizikas skolotājs Jānis Krūmiņš domā: „Iesaistīšanās šajā projektā rokrokā ar fiziku ir ļoti daudz devusi ĀVĢ skolēniem tādējādi, ka ir rosinājusi viņus patstāvīgam darbam. Esam izveidojuši elementāras ierīces – sarežģītākas un mazāk sarežģītas, piemēram, svārstību pētīšanai ar Hladni figūrām, elektriskā vēja ierīci, liesmu, kura modelē tornado. Armands izveidoja signālu pastiprinātāju. Izmantojot toscilogrāfu, esam demonstrējuši modulēšanas un demodulēšanas iespējas. Tagad jauniešiem radusies interese par fiziku, ir ļoti laba sacensība skolēnu starpā.”

Pozitīva pieredze var iedvesmot citus

Iļģuciema vidusskolas matemātikas skolotāja Inguna Serda 2011. gada maijā Maltā apmeklēja mācību priekšmeta apguves ar interneta palīdzību kursus. Skolotāja atceras: „Jau iepriekš biju dzirdējusi par Comenius aktivitātēm. Samazinoties skolēnu skaitam un attiecīgi darba slodzei, man radās vairāk brīva laika, lai varētu meklēt jaunas iespējas. Sapratu, ka problēmas skolā ir – bērniem zināšanu līmenis krītas, pie mācību grāmatām sēdēt bērni negrib, jo viņiem patīk dators, internets. Internetā es atradu kursu programmu, kur apmācības skolā notiek neklātienē – caur internetu. Pirms tam Mūžizglītības programmas Grundtvig apakšprogrammas ietvaros vienu nedēļu pavadīju Polijā, tāpēc, kā saka, āķis bija lūpā un gribējās mēģināt vēl un vēl.

Protams, piecu dienu laikā iemācīties un apgūt kursu tā, lai varētu patstāvīgi strādāt un brīvi izmantot iegūtās zināšanas, nav iespējams, bet ievirze ir – es saprotu, kā tas notiek Maltā, Portugālē un Zviedrijā. Atgriežoties Latvijā, ir skaidrs, ka jābūt labam tehniskajam nodrošinājumam ne tikai skolā, bet arī mājās – datoram jābūt aprīkotam ar kameru, ir nepieciešami atbilstoši mācību materiāli. Tas prasa lielu darbu, un šobrīd Latvijā tas lielākoties izskatītos pēc skolotāja labdarības vai būtu milzīga skolotāja pašuzupurēšanās. Ir dzirdēts, ka dažas skolas Latvijā šādā veidā strādā, bet es šaubos, vai tas notiek tik augstā līmenī, kā tas ir Maltā.”

Vairāk informācijas par programmām un projektu iesniegumu pieņemšanas termiņiem – VIAA mājas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā Mūžizglītības programma.