Izglītības inovācija

Inovācija ir mājas lapa www.goerudio.com, kuras saturu veido skolēni, skaidrojot mācību vielu ar modeļiem. Modeļi ir ar saviem vārdiem, attēlu vai video palīdzību skaidrots teorētiskais materiāls.

„Doma par izpratnes lapas veidošanu radās pirms vairākiem gadiem,” stāsta U. Heidingers, „un iniciatīvas autors ir Latvijas Izglītības fonda valdes loceklis matemātiķis Romāns Vitkovskis.” Mājas lapai aizrit trešais mācību gads, un to uztur Latvijas Izglītības fonds. Skolotāji, tāpat kā R. Vitkovskis, uzskata, ka vislabākais mācību materiāls ir pašu skolēnu radītais. „Veidojot intelekta modeli jau 70. gados, secināju, ka mans intelekta modelis, tāpat kā cilvēks, balstās uz  veiktajiem novērojumiem,” stāsta Latvijas Izglītības fonda valdes loceklis. „Ja cilvēkam nav novērojumu, nav arī jēdziena. Taču te bieži vien ir problēma, ka cilvēkam nav tik daudz laika, ko veltīt novērojumiem, tāpēc šo milzīgo laika patēriņu var aizvietot ar to, ko cilvēks jau ir pieredzējis. Tātad, skaidrojot jaunu jēdzienu, izmantot to pieredzi, kas cilvēkam jau ir. Taču, tā kā katram cilvēkam atkarībā no dzīves pieredzes – tātad arī paaudzes – ir savs jēdziena tulkojums, visefektīvāk izskaidrot jēdzienu cilvēkam var viņa vienaudzis,” skaidro matemātiķis R. Vitkovskis. Lai arī šāds modelis nav nekas jauns, tikai interneta pieejamība nodrošinājusi situāciju, ka skolēnus var iesaistīt izpratnes veidošanā, ar savām interpretācijām skaidrojot jēdzienus un likumsakarības. 

„Kad sākām mudināt skolēnus veidot modeļus, sapratu, cik atšķirīgi skolēni domā. Tā vairs nebija teorija, ka skolēni domā savādāk, tā ir realitāte. Piekrītu, ka būtu vienkāršāk katram skolotājam izveidot vienkāršotus skaidrojumus dažādām tēmām, taču skolēns tos nesapratīs! Ir tāds nosacīts dalījums, ka paaudze, kas dzimusi līdz 1982. gadam, ir digitāli imigranti, savukārt jaunākās paaudzes jau ir digitālās civilizācijas iedzīvotāji. Es nevaru skaidrot zināšanas ar jēdzieniem no citiem pasaules,” ir pārliecināts Rīgas Angļu ģimnāzijas fizikas skolotājs.

Aplūkojot mājas lapas apmeklētāju statistiku, skolotāji secinājuši, ka aptuveni 50% no skolēniem ir apmeklējuši mājas lapu un novērtējuši modeļus, 18% no visiem skolēniem iesnieguši modeļus. Kā novērojuši skolotāji – 5% no visiem skolēniem veido ļoti labus modeļus, vēl 5% skolēnu neizprot modeļus un nespēj vai negrib tos veidot. Pārējie skolēni izmanto citu veidotos modeļus tad, kad patiešām ir nepieciešamība izprast konkrētas tēmas. Tas nozīmē, ka šī inovācija ļauj sekmīgākiem skolēniem mācīt skolēnus, kam vajadzīga palīdzība. Veicot aptuvenās prognozes, fizikas skolotājs lēš, ka arī nākotnē mājas lapu varētu izmantot 50% jeb puse no skolas audzēkņiem.

„Visgrūtāk ir iemācīt skolēniem mājas lapu lietot,” atzīst ķīmijas skolotāja. „Protams, vadot stundas, mēs izmantojam savus piemērus. Tāpēc jau arī labs skolotājs ir tāds, kas sarežģītas lietas prot izskaidrot saprotami. Taču skolēns var saprast to, ko pazīst, un tas, ko nepazīst, viņam vienkārši aiziet gar ausīm. Jāteic, ka modeļu veidošanai ir liela nozīme mācību procesā, jo skolēnam ir jāiepazīst teorija tik dziļi, kamēr izprot to un rodas tēli no reālās dzīves. Un šajā procesā skolēns gūst zināšanas uz visiem laikiem,” apliecina skolotāja.

Sākumā, lai iedzīvinātu ideju par mācību vielas skaidrošanu ar skolēnu veidotiem modeļiem, skolotāji piedāvāja bērniem piedalīties konkursā. 32 skolēnu grupas izvēlējās, kādas tēmas un kādā formātā skaidros matemātikas un dabaszinātņu priekšmetos. Radītos materiālus izvērtēja žūrija, kurā bija akadēmiķi (profesori Ivars Kalviņš, Juris Roberts Kalniņš, Andris Muižnieks, Jānis Buls, Ilgvars Forands un pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš), un labākie darbi tika ievietoti mājas lapā www.goerudio.com. Turklāt katrs no skolēnu veidotajiem darbiem ir iztulkots arī angļu valodā. Jāpiemin, ka arī šobrīd katrs jaunais modelis tiek rūpīgi pārbaudīts, lai skaidrošanas gaitā netiktu zaudēta jēdziena būtība. Pagājušajā gadā tika rīkots konkurss visā Latvijā, taču atsaucības nebija, tāpēc modeļus turpināja veidot Rīgas Angļu ģimnāzijas skolēni.  
Fizikas skolotājs U. Heidingers secinājis, ka mājas lapas apmeklētāji ir arī interesenti no ārvalstīm – Lielbritānijas, Itālijas, Spānijas, Skandināvijas valstīm un citām. „Tāpēc mūsu nākamais solis ir sadarbības veicināšana ar ārzemju izglītības iestādēm, aicinot arī šo skolu skolēnus veidot savus modeļus dzimtajā valodā ar tulkojumu angliski. Pagaidām sarunas uzsāktas ar izglītības iestādēm Anglijā,” stāsta skolotājs. Viņš arī norāda, ka bieži vien skolēni neizmanto iespēju veidot modeļus, jo uzskata, ka to vienkārši nespēj. Cerot uz skolotāju atsaucību visās Latvijas skolās, Rīgas Angļu ģimnāzijas pedagogi mudina iedrošināt savus audzēkņus piedalīties modeļu veidošanā jau decembrī, kad tiks izsludināts jauns konkurss darbu iesniegšanai dabaszinību un matemātikas priekšmetos. Nākotnē iecerēts palielināt mācību priekšmetu klāstu, kuros skolēni veido savus modeļus.

Skolēnu viedokļi

10. klase: „Pagājušajā gadā mēs savas mīļākās tēmas bioloģijā, matemātikā, ķīmijā un fizikā mēģinājām modelēt tā, lai citi skolēni varētu tās labāk izprast. Mūsu grupa skaidroja bioloģijā tādu parādību kā impulss, kas saistās ar nervu sistēmu, un skaidrojām šo procesu ar domino kauliņu krišanu. Jo taisni tādā veidā pārvietojas impulss pa nervu vadiem. Es domāju, ka šāda prakse ir vajadzīga, jo skolēni labāk saprot mācību vielu, saistot to ar sev labi zināmām lietām; galvenais, lai viņi paskatās arī šajā mājas lapā. Pagaidām lapa nav tik populāra, bet man ir interesanti paskatīties, kā citi ir skaidrojuši dažādas tēmas.”
Patriks, 10. klase: „Es izmantoju šo lapu tad, kad ir jāatkārto kaut kādas tēmas. Tad man ir viegli atcerēties definīcijas caur skolasbiedru skaidrojumiem.”
Niklāvs, 12. klase: „Modeļi palīdz labāk izprast teoriju, bet šo modeļu veidošana gan ir diezgan sarežģīta.”
Annija, 12. klase: „Jā, salīdzināšana ar man tuvākiem procesiem man palīdz izprast teorijas būtību.”
Kristīne, 12. klase: „Es izmantoju modeļus fizikā. Tie ir labākais vielas izprašanas veids, kā arī tas ļauj radoši izpausties un padarīt mācību procesu aizraujošāku.”
Jānis, 12. klase: „Man modeļi palīdz izprast dažādas lietas, taču ne visas. Manuprāt, modeļus vajadzētu veidot ar vēl saprotamākiem attēliem.”