Ķīmijas izglītība

Daugavpils Universitātes (DU) asociētais profesors un Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs Mihails Gorskis uzskata, ka ir fundamentālas lietas, kuras vajadzētu zināt jebkuram izglītotam cilvēkam, lai viņš izprastu apkārtējās vides, kā arī sava ķermeņa uzbūvi un funkcijas, tāpēc 80% mācību satura, viņaprāt, jābūt nemainīgam, bet 20% jāmainās atkarībā no aktualitātes. Kamēr pastāv klašu sistēma, stunda ir galvenā vienība, norāda M. Gorskis. Ārpusstundu darbs ķīmijā ir atkarīgs no skolotāja intereses, skolas iespējām un vides. Iecavas vidusskolā skolotājs M. Gorskis sestdienās vada ķīmijas interešu izglītības pulciņu.

Pamatnostādnes, vērtības un problēmas

Vērtības ķīmijas apguvē, pēc profesora M. Gorska domām, ir tās pašas, kas ierakstītas Bībelē, un te nav svarīga zinātņu joma. Skolotāja profesijai ir divas puses: no vienas, cilvēki skolotājam uzticējuši dārgāko – bērnu dvēseles, un skolotājam rūpējas par šo dvēseļu tīrību, no otras – skolotājam jāsaglabā esošās vērtības un jāveido tilts no pagātnes uz nākotni.

Jebkurā izglītības jomā svarīgākais ir motivācija, saka M. Gorskis. Ja cilvēks ir motivēts, tad viņam viss pa spēkam. Eksaktajā jomā motivācija rodas ar interesi. Bet – kā atmodināt skolēnu interesi? „Šis mehānisms nevienam nav zināms – ja tas būtu atklāts, tad problēmu nebūtu. Kurā brīdī rodas skolēnu interese – vienam varbūt, izlasot grāmatu, otram, redzot interesantu eksperimentu, trešajam, vienkārši sēžot mācību stundā... Tas ir intīms process un liels noslēpums,” spriež M. Gorskis un piekrīt sava skolotāja profesora Leonīda Keirāna viedoklim, ka izšķirīga ir skolotāja personība – visbiežāk mācību priekšmets sāk patikt tikai tad, ja patīk skolotājs, un, ja patīk skolotājs, tad patīk stundas pie šī skolotāja un arī mācību priekšmets.”

Runājot par izglītības kvalitāti un tās vērtēšanu, M. Gorskis pamatojas atziņās, ko sniedz socioloģija: „Nav un nebūs tāda mērinstrumenta, ar ko pilnībā varētu izmērīt skolotāja darbu. Jebkurā sabiedrībā notiek noslāņošanās, un skolotāja profesija nav izņēmums: vienmēr būs cilvēki, kuri strādā ar fantāziju, degsmi un radoši, ir tādi, kuri atstrādā pēc noteikumiem – ne pa labi, ne pa kreisi, un ir arī tādi, kuri slinko.”

Izcilais pedagogs piekrīt – pedagogu atalgojuma diferenciācijai jābūt, bet paša rūgtā pieredze rāda, ka tai ir jocīga, īslaicīga dzīve, jo nāk nākamais ministrs, iniciē jaunas pārmaiņas, projektus, un viss sākas no sākuma. Šobrīd ir pienācis laiks runāt, ko izglītības pārmaiņas divdesmit gadu garumā ir atnesušas mūsu ikdienā. Diemžēl jāatzīst, ka valsts līmenī joprojām lielāku nozīmi pievēršam kvalitātes kontrolei nekā kvalitātes vadībai.

Profesijas izvēle ķīmijas nozarē lielākoties norisinās apzināti: skolēns, jau mācoties vidusskolā, gatavojas studijām augstskolā. Atbildot uz jautājumu, vai valstī pietiek ķīmijas speciālistu un vai viņiem pēc augstskolu beigšanas ir vieta Latvijas uzņēmumos, M. Gorskis ir lakonisks: „Uzņēmumos pašlaik norisinās paaudžu maiņa. AS Grindeks vien katru gadu labprāt pieņemtu darbā 50 jaunu speciālistu ar augstāko izglītību. Arī skolās un augstskolās pedagoga profesijas pārstāvji strauji noveco.”

Profesors M. Gorskis ir samērā skeptisks par Boloņas procesa noteikto skolotāju sagatavošanas mehānismu. Iepriekš labi atstrādātais process nu kļuvis izkropļots. „Iedomājieties, ja mēs gatavotu ārstus, tāpat kā tagad gatavojam skolotājus: trīs gadus students apgūst teoriju un viena divu gadu laikā pēkšņi kļūst skolotājs?!” viņš jautā. „Jau stājoties augstskolā, potenciālajam studentam būtu jāapzinās, ka mācību process tajā ir mērķtiecīgs un pēc augstskolas pabeigšanas viņam būs jāstrādā par skolotāju, tāpēc studiju laikā ir jāiet skolā, jāvēro un jāpiedalās skolas dzīvē.”

Kā piemēru profesors min Lielbritānijas pieredzi. Tur skolās strādā ļoti daudz gados jaunu skolotāju. Lielbritānijas studenti, nespējot paši norēķināties par mācībām augstskolā, tāpat kā mūsējie, ņem kredītu – ar nosacījumu, ka, beidzot studijas valstij stratēģiski svarīgās profesijās, valsts šo kredītu apmaksās. Pēc zināma laika, kad jaunais speciālists atstrādājis viņa izglītībā ieguldīto valsts naudu, viņš aiziet no skolas un veido karjeru tālāk.

Bieži vien Latvijas izglītības un zinātnes atdevi salīdzina ar citām valstīm. „Kad nacionālā kopprodukta daļa, ko Latvijas valsts iegulda izglītības un zinātnes attīstībā, būs tikpat liela, cik Somijā un citās attīstītās valstīs, būs arī atbilstoša atdeve gan no izglītības, gan zinātnes. Neieguldot, bet tikai pieprasot – tas ir strupceļš,” norāda M. Gorskis.

Palīgs skolotājiem un skolēniem

Augstskolas docētājs un ķīmijas skolotājs M. Gorskis piepildījis kolēģu vēlmi pēc vietnes, kur visi ķīmijas izglītībā iesaistītie cilvēki atrastu sev ko darbā noderīgu un interesantu, ar savu skolēnu palīdzību un atbalstu izveidojot portālu www.kimijas-sk.lv.

„Esmu iesaistījies ķīmijas izglītības zinātnes vairākos līmeņos – gan skolā, gan augstskolā, tāpēc cenšos portālā ievietot materiālus, kas vajadzīgi skolotājiem un skolēniem, organizējot mācību procesu. Te vienuviet atrodami izglītības projektu materiāli, informācija par konkursiem un olimpiādēm, konferencēm un Ķīmijas vēstures muzeja veidoti un nekur citur nepublicēti materiāli par ķīmijas vēsturi Latvijā. Esam sākuši arī izvietot informāciju par pasaules un Latvijas ķīmijas zinātniekiem, ķīmijas rūpniecības uzņēmumiem un ķīmijas zinātnes institūcijām Latvijā.” Visi portālā pieejamie materiāli ir bezmaksas. „Portālam nav nekāda budžeta. Lai pelnītu, ir jānodarbojas ar grāmatvedību, bet man tam nav laika,” skaidro M. Gorskis.

Ķīmija tabulās

Konferences laikā paralēli diskusijām un eksperimentiem LU Zinātnes un tehnikas vēstures muzejā bija atvērta izstāde Ķīmija tabulās, kuras autors ir DU asociētais profesors un Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs M. Gorskis. Visādos veidos un formās – uz krūzēm, kaklasaitēm, lietussargiem un citās neiedomājamās vietās – kopā pāri par 300 eksemplāru (!) tabulu bija redzams šajā izstādē.

„Speciālistus vienmēr ir interesējis saīsināts, kompakts informācijas pasniegšanas veids,” savā iecerē dalās profesors M. Gorskis. „Nesen man izdevās atrast šādu tabulu par izotopiem. Ir tabulas, kur redzams elementu atklāšanas gads, elementu izplatība dabā – dažnedažāda informācija var būt atainota ķīmijas tabulās.” Mendeļejeva ķīmisko elementu tabula Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotāja M. Gorska kabinetā, kā ierasts, atrodas ne tikai pie sienas – tā rotā gan krūzi uz skolotāja galda, gan sienas pulksteni. Saka – skolotājs mēdzot arī ienākt klasē ar ķīmijas simboliem apdrukātā kaklasaitē. „Tas ir viens no veidiem, kā piesaistīt skolēnu uzmanību un radīt interesi,” bilst skolotājs.

Pedagoga profesijas noslēpums

Uz jautājumu, kā motivēt jauniešus mērķtiecīgi pievērsties ķīmijas zinātnei jau skolas gados, skolotājam M. Gorskim nav gatavu recepšu. „Neteikšu, ka tas ir viegli un vienkārši. Labs cilvēks nav profesija – paralēli saistošiem elementiem nāk līdzi skolotāja prasības, un ne jau visiem skolēniem šīs prasības patīk,” spriež pedagogs, kuram izdevies izaudzināt daudz izcilu ķīmiķu.

„Ķīmijas priekšmetam atšķirībā no, piemēram, bioloģijas vai ģeogrāfijas ir citāda uzbūve: ja skolēns nav iemācījies par Āfriku, tad nākamreiz viņš iemācīsies par Ameriku, un viss būs kārtībā, bet, ja skolēns nav apguvis ķīmisko elementu simbolus, viņam rodas problēmas formulu rakstīšanā, bet, rodoties problēmām formulu rakstīšanā, viņš nevar atainot ķīmisko reakciju procesus... Tā ir ķēdes reakcija. Palielinoties robiem ķīmijas zināšanu pamatos, zūd interese par mācību priekšmetu vispār.”

Ja skolēni redz, ka skolotājs strādā nopietni, interesējas par savu mācāmo priekšmetu un katrā stundā var izstāstīt ko jaunu, nevis tikai to, ko kādreiz apguvis augstskolā, rodas cieņa pret šo cilvēku – un varbūt caur šo cieņu sāk patikt arī šis mācību priekšmets, uzskata M. Gorskis. Dzirdot jautājumu par atpūtu, izcilais pedagogs smej: „Skolotāja darbā ir trīs lielas priekšrocības: jūnijs, jūlijs un augusts, ko var iztērēt nevis atpūtai, bet garīgā potenciāla atjaunošanai.”