Pieprasījumu pēc moderniem mācību līdzekļiem skolās aizpilda uzņēmēji

Tomēr izglītības iestāžu pārstāvji norāda, ka projektam ir nepieciešams turpinājums – to pieprasa gan skolotāji, gan skolēni. Valsts līmenī pagaidām vispārējās izglītības programmās lieli ieguldījumi tuvākajā laikā plānoti netiek, tikmēr pie gaidītās programmu modernizēšanas ķērušies uzņēmēji. Atklāts paliek jautājums, vai skolas varēs atļauties par elektroniskajiem mācību materiāliem maksāt.

Par Eiropas naudu veidotie materiāli pieejami bez maksas

Eiropas projekta gaitā sešus gadus noritējis darbs, lai izveidotu interaktīvus mācību materiālus no 7. līdz 12. klasei bioloģijā, dabaszinātnēs, fizikā, matemātikā un ķīmijā, kas no 2011. gada 1. septembra elektroniski un drukātā veidā pieejami visās Latvijas skolās. Materiāli veidoti tā, lai skolēnos attīstītu interesi un vēlmi apgūt šos priekšmetus, kā arī lai mācību procesu padarītu skolēnam interesantu – izmantojot datoru, spēles, interaktīvo mediju vidi. Tādējādi skolēnu un skolotāju rīcībā būs prezentācijas, animācijas, video, interaktīvās tāfeles un laboratorijas darbu piemēri, lai matemātikas, bioloģijas un ķīmijas zināšanas būtu iespējams apgūt atbilstīgi jaunākajām mācību metodēm, kuras izmanto kvalitatīvas izglītības veidošanā Eiropas un pasaules inovatīvie pedagogi.

Jaunie materiāli ir pārbaudīti praksē 64 projekta izmēģinājuma skolās Latvijā, un pirmie rezultāti liecina, ka jaunā pieeja ir attaisnojusies – tajās gan uzlabojušies skolēnu sasniegumi bioloģijā, fizikā, ķīmijā un matemātikā, gan arī palielinājusies viņu motivācija mācīties līdz šim bieži vien par sarežģītiem un neinteresantiem uzskatītos eksaktos mācību priekšmetus. 8. klases skolēnu aptaujā par pārmaiņām skolā skolēni atzinuši, ka „tagad visu var daudz labāk saprast”, „stundas kļuvušas daudz interesantākas”, „ir lielāka vēlme mācīties”.

Modernizēšana jāturpina sistemātiski

Izglītības darbinieki un speciālisti norāda, ka mācību programmu modernizēšana noteikti būtu jāturpina. „Es ar abām rokām atbalstu to, ka šādi mācību līdzekļi ir jāizveido arī citos mācību priekšmetos un arī citām klasēm, jo jebkura metožu dažādība var beigās dot efektīvāku rezultātu,” norāda Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis. Katram skolēnam uztvere ir citādāka – kādam ir vieglāk apgūt zināšanās, ja skolotājs tās izstāsta, cits mācās sadarbojoties, kādam patīk, ka demonstrē slaidus. „Es redzu, ka tas pieprasījums bērniem ir ārkārtīgi liels, jo viņi tehnoloģijas pārvalda un ir gatavi tās lietot,” sacīja A. Priekulis.

Pārmaiņām ir gatavi un tās pieprasa arī skolotāji – par to liecinot jau tas vien, ka starp visiem Eiropas Sociālā fonda piedāvātajiem kursiem Moodle vidē pedagogiem pieprasītākais ir kurss par interaktīvās tāfeles izmantošanu. Tomēr A. Priekulis atgādina, ka no skolotāja visu gaidīt nevar – lai attīstītu profesionālo darbību, ir jābūt valsts atbalstam, taču bez apjomīgiem projektiem izmaiņas nesagaidīt.

„Mēs par to runājam jau sen, bet pārējos priekšmetos attīstība tālāk par runāšanu vai kādu sīku, fragmentāru projektiņu nav pavirzījusies. Ir vajadzīga sistēma,” uzsvēra A. Priekulis. Kā piemēru viņš minēja Vācijas pieredzi, kur mācību saturs tiek aktualizēts ik piecus gadus un to veic speciālistu grupas. Kamēr citur pasaulē tiek nopietni strādāts, lai to veiktu, Latvijā skolām atliek vien priecāties par mazumiņu Eiropas naudas. „Ja grib meklēt profesionālismu, radīt nopietnu pieeju, ir jārada resursu centrs, kur šajā jomā ieinteresētiem cilvēkiem ir jāparedz finansējums un jāļauj, lai rada šos produktus kopā ar skolotāju. Tas ir ļoti svarīgi,” uzsvēra A. Priekulis.

Izdevēji aizpilda robus

Apzinoties, ka mūsdienu attīstīto tehnoloģiju laikmetā skolēniem daudz saprotamāks un ērtāks mācību rīks ir dators un skolotājiem aizvien grūtāk ir piesaistīt skolēnus lasīšanai un rakstīšanai, izmantojot ierastos mācību līdzekļus – grāmatu, burtnīcu, tāfeli –, brīvo nišu mācību līdzekļu modernizēšanā pamazām aizpilda uzņēmēji.

Izdevniecība Lielvārds jau divus gadus piedāvā interaktīvos materiālus latviešu valodas stundām sākumskolā – no 1. klases darblapām, kurās skolēni spēlējoties mācās pareizi izrunāt dažādas skaņas, lasīt burtus, vārdus, īsus teikumus un tekstus, līdz 4. klases darblapām, kurās jau ir iekļauti uzdevumi par vārdu pareizrakstību, vienkāršu un saliktu teikumu veidošanu, mērķtiecīgu sava teksta izstrādi. Kā liecina uzņēmuma informācija, divos diskos apkopotas arī interaktīvās darba lapas Latviešu valoda 5. klasei un Latviešu valoda 6. klasei. Interaktīvās tāfeles daudzveidīgās iespējas un instrumentu klāsts palīdz skolēnam it kā spēlējoties apgūt pavisam nopietnas leksikoloģijas, morfoloģijas un sintakses pamattēmas. Savukārt skolotājs, sākumā izmantojot citu veidotos materiālus un pamazām aizvien labāk iepazīstot tāfeles piedāvājumu, apgūst prasmi veidot pats savus materiālus.

Pie mācību līdzekļu modernizēšanas ķēries arī apgāds Zvaigzne ABC – interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupa ir sagatavojusi un no 6. janvāra laidusi klajā DVD fizikā 10. klasei un no 17. janvāra pieejami arī divi diski dabaszinībās 5. līdz 6. klasei iZvaigzne sērijā. Tie ir latviešu valodā tulkoti starptautisku atzinību ieguvušā izdevēja Young Digital Planet interaktīvie mācību materiāli, kas veiksmīgi tiek izmantoti vairāk nekā 20 valstīs visā pasaulē – Lielbritānijā, Polijā, Grieķijā, Nīderlandē, Austrālijā un citur. Jaunie mācību materiāli ir veidoti, lai tie būtu pieejami ne tikai darbam ar interaktīvajām tāfelēm, bet arī datoros gan mājās, gan skolās. Tie pielāgoti un veidoti atbilstīgi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajām valsts standarta prasībām, un tos recenzējuši atzīti savas jomas speciālisti – pedagogi praktiķi.

Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja Sintija Buhanovska pastāstīja, ka materiāls pārsvarā domāts darbam individuāli skolēniem, lai sagatavotos ieskaitēm, eksāmeniem, pārbaudes darbiem, atkārtotu zināšanas dažādos veidos vai izmantotu to mājmācībai slimošanas laikā vai bērniem ar īpašām vajadzībām. Materiāli veidoti ļoti krāsaini un daudzveidīgi, turklāt tajos paredzēta iespēja veidot savu sarakstu un atlasīt konkrētā brīdi nepieciešamos materiālus par noteiktu tēmu. Skolēni, kam ir mācīšanās grūtības, var skatīties videomateriālu neskaitāmas reizes, kamēr saprot attēlotā būtību.

Savukārt skolotāji par lielu ieguvumu uzskata to, ka materiālus var izmantot stundās uzskatei, lai parādītu tādas lietas, ko bieži vien aprīkojuma dēļ nav iespējams realizēt, piemēram, eksperimentus, stāstīja S. Buhanovska.

Par maksu

„Dabaszinātņu projekts ir noslēdzies, un nekas vairs nenotiek. No 7. līdz 9. klasei un vidusskolas klasēm materiāli ir, tāpēc skolotāji priecājas, ka ir kaut kas tapis beidzot arī mazajiem, jo 5. un 6. klase ir iespēja vēl ieinteresēt bērnus sarežģītajos priekšmetos un zinātnē ar šādu materiālu palīdzību, kas palīdz visu uzskatāmi izskaidrot,” sacīja S. Buhanovska. Tiesa, atšķirībā no ESF projekta gaitā izstrādātajiem mācību materiāliem, kas ikvienai izglītības iestādei, skolēnam un teju jebkuram interesentam pieejami mājaslapā www.dzm.lv, uzņēmēju izstrādātie materiāli nav bez maksas. Viena mācību diska pilnā cena ir 19,95 lati, un viens disks derīgs tikai trīs instalācijas reizēm, tādēļ šo materiālu nevar neierobežoti pavairot. Patlaban nopirkti jau 60 fizikas mācību diski. Tā kā Latvijā ir 350 vidusskolu, tas ir labs rādītājs, piebilda S. Buhanovska. Mācību materiālu izstrādē uzņēmums ieguldījis 250 000 latu no savas naudas.

Viens mācību līdzeklis izmantojams dažādās klasēs

Vienu no Zvaigzne ABC jaunajiem diskiem iegādājusies Riebiņu vidusskola, kas svaigo materiālu saņēmusi tikai pirmdien, tāpēc pagaidām vēl nevar pastāstīt par pirmajiem iespaidiem. Skolas direktore Ineta Anspoka pastāstīja, ka mācību materiālu iegādāties mudinājusi gan pašu pedagogu vēlme un ieinteresētība, gan arī fakts, ka pēc dabaszinātņu kabinetu modernizēšanas skolai ir arī nepieciešamais aprīkojums, lai šādus materiālus izmantotu. „Fizikā un dabaszinībās ir lietas, kas nav ne aptaustāmas, ne izmēģināmas, bet kuras šādā veidā var izzināt un novērtēt,” norādīja I. Anspoka. Pēc satura spriežot, diskam, kas paredzēts 10. klasei, varētu atrasties plašs pielietojums arī dažās stundās 8. un 9. klasē un pat 5. un 6. klasē. I. Anspoka arī uzsvēra, ka šādi materiāli ļoti atvieglo arī skolotāju darbu, jo noteiktām nodarbībām tiek aiztaupīts liels sagatavošanās darbs. „Tāpēc ir ļoti labi, ka ir jau kāds aprobēts un izskatīts, un izanalizēts materiāls, ko var saskaņot ar programmām un saturu, ņemt un strādāt, un nav nekas jāatlasa un jāizmēģina,” skaidroja Riebiņu vidusskolas direktore. Viņa gan uzsvēra, ka arī pārbaudītas metodes ne ar ko nav sliktākas, taču interaktīvie materiāli ieviesīs daudzveidību mācību metodēs, kas ir ļoti svarīgi, jo arī skolēni vēlas tādu mācību pieeju, kas mainās laikam līdzi, ļauj eksperimentēt un pašam izzināt.

Jāveicina latviešu valodas un vēstures mācīšanās

A. Priekulis pauda prieku, ka uzņēmēji sasparojušies šādai izglītības metožu modernizēšanai. Viņš norādīja, ka noteiktos priekšmetos skolotāji jau tagad izmanto ļoti dažādus tīmeklī pieejamus resursus, sevišķi daudz tie ir pieejami angļu valodas nodarbībās, kur programmas var aizņemties no britiem. Arī tādos priekšmetos kā ekonomikā un ģeogrāfijā ir iespējams atrast interaktīvus materiālus, ko izmantot nodarbībās. To, ka informācijas iegūšanas un apgūšanas metodes mainās, apliecina arī skolēni – ja stundā kādas diskusijas vai grupu darbu laikā jāatrod kāda informācija, bērni un jaunieši ķeras pie telefoniem, velk ārā portatīvos datorus un meklē informāciju internetā.

„Nākamā lieta, ko noteikti vajadzētu darīt, – tā ir latviešu valoda un vēsture, jo gan saturs, gan metodes ir ļoti jāattīsta. Latviešu valoda ir pamatpriekšmets visiem citiem priekšmetiem, tāpat kā matemātika ir dabaszinātņu pamats, bet mēs jūtam, ka pašreiz skolēniem diemžēl nav augstākā motivācija šos priekšmetus apgūt. Tie ir ļoti svarīgi mūsu latviskajai identitātei, tāpēc tajos ir jāmetas iekšā. Ja vēsturē šis tas no interaktīviem materiāliem ir atrodams, tad latviešu valodā ir ļoti grūti,” uzsvēra A. Priekulis. Viņaprāt, dabaszinību projekts ir pierādījis, ka Latvijas konservatīvajai izglītības sistēmai ir vajadzīgi aptuveni pieci gadi, lai kāda novitāte sasniegtu katru vispārizglītojošo skolu. Taču pieci gadi ir periods, kad mācību saturs ir atkal jāpārskata un jāķeras pie jauna ieviešanas posma. Diemžēl, beidzoties ESF projekta īstenošanai, atkal ir iestājies klusums.

„Mācību materiālu un metožu modernizēšanu] vajag turpināt arī pamatskolas posmā un arī pārējos priekšmetos. To nevar atstāt tikai uz skolotāju entuziasmu. Ja par šo minimālo algu parādīsies vēl kāds skolotājs, kas kaut ko tādu gribēs darīt vai uz kādiem maziem projektiņiem, tas viss pēc tam pazūd. Ir vajadzīga sistēma,” uzskata A. Priekulis.

 „Cepuri nost Lielvārdam, kas jau gadiem strādā, radot šos interaktīvos resursus, un prieks, ka tagad arī Zvaigzne ABC nāk talkā, jo tā ir daudz lielāks spēlētājs tirgū, kam ir lielāki resursi. Es būtu priecīgs, ja viņi liktu naudu kopā, vēl no valsts budžeta kaut ko pieliktu klāt un veidotu to lietu no dažādiem avotiem kā valsts pasūtījumu, sākot ar latviešu valodu un matemātiku, jo šie priekšmeti ir gandrīz katru dienu – uzreiz atkristu darba burtnīcas, kuras katru dienu jāstiepj smagās somās līdzi,” pauda A. Priekulis.

Kurš to var atļauties?

Valsts Izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis sacīja, ka valsts līmenī iecere, ka elektronisko materiālu izstrādi vajadzētu veicināt, protams, ir, bet šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā nav ne līdzīgu projektu, ne arī finansējuma. „Būtu labi, ka tādi būtu. Par to jau šaubu nav, bet iniciatīvai jānāk no IZM kā no naudas turētāja. Pašlaik iniciatīvu ir parādījuši izdevēji. Nav jau tik svarīgi, kurš to dara – galvenais, ka virzība notiek,” teica I. Vasmanis.

Tomēr jāņem vērā, ka par ESF naudu izstrādātie mācību materiāli pieejami bez maksas un bez ierobežojumiem, savukārt izdevēji ar labdarību nodarboties neplāno, un par uzņēmēju radītajiem mācību līdzekļiem skolām būs jāmaksā. „Skolas šobrīd nevar atļauties nopirkt tos materiālus, jo nav tādu līdzekļu,” norādīja A. Priekulis. Vienlaikus nepieciešama attīstīt arī tehnisko bāzi, kas bez valsts vai pašvaldības atbalsta ir gandrīz nereāli. Labākajā gadījumā skolas var atļauties iegādāties kādu projektoru, bet, lai par savu naudu iegādātos interaktīvo tāfeli, skolu resursi ir par īsu.

Vienlaikus A. Priekulis piebilda, ka ne visas pašvaldības ir gatavas turpināt ieviešanas procesu – ieguldījumi skolu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai ir nepietiekami. „Būtu labi, ja arī mēs attīstībā ietu kādu soli tālāk. Skolotāji ir gatavi modernas tehnoloģijas ieviest un lietot, un ir svarīgi, lai skolotājam būtu pieejams kas vairāk par tāfeli un krītu, bet ar šodienas līdzekļiem Rīgas skolas nav spējīgas to finansēt. Ja nesalīdzina ar tām pašvaldībām, kur pēc tautas skaitīšanas ir galīgas ziepes, tad Rīga ir vienā no pēdējām vietām tehnoloģiju ziņā. Pa priekšu iet Rīgas rajons, Zemgale, Vidzeme, Kurzeme. Ventspils vispār ir flagmaņu flagmanis,” sacīja A. Priekulis.

Jaunus datorus gaidīs pusotru gadu

Jau ziņots, ka pērn augustā noslēdzies multimediju un datoru tehnikas iepirkums. Paredzēts, ka septembrī 718 skolām SIA Lattelecom pakāpeniski piegādās 600 multimediju komplektus – skolotāja portatīvo datoru ar demonstrācijas sensoru risinājumu, interaktīvās digitālās datu kameras objektu demonstrēšanai un fotografēšanai, interaktīvās tāfeles ar projektoru un programmnodrošinājumu, 650 portatīvos datorus skolotājiem, 11 000 stacionāro datoru komplektu skolēniem.

A. Priekulis pastāstīja, ka līgumā noteiktais piegādes termiņš ir 18 mēneši. No tiem pagājuši četri, taču datori joprojām ir tikai ceļā uz skolām, nav arī zināms kāds piegādes grafiks. „Nākamā mācību gada sākumā varbūt dabūsim,” prognozē A. Priekulis, piebilstot, ka pēdējie jaunie datori Latvijas skolās parādījušies pirms sešiem gadiem, bet citi tikmēr sasnieguši jau 13 un 14 gadu vecumu. „Tehnoloģiskā vide netiek pietiekami novērtēta, un nenotiek pārdomāta, mērķtiecīga modernizēšana. Latvijas skolas atpaliek gan no Igaunijas, gan no Lietuvas. Ar Eiropas valstīm mēs pat varam nemeklēt kādu, ar ko sacensties,” piebilda A. Priekulis.