Ārzemju studentiem apgrūtināta izglītības iegūšana Vācijā

Taču izrādījies, ka dažādu šķēršļu dēļ tikai aptuveni puse no ārzemju studentiem, kuri uzsākuši mācības Vācijas augstskolās, tās arī pabeidz, savukārt aizvien vairāk tie, kuri ieguvuši universitātes izglītību, pamet Vāciju uzreiz pēc studijām, neraugoties uz to, ka šajā valstī joprojām pietrūkst augsti kvalificētu speciālistu.

Deutsche Welle, atsaucoties uz statistikas datiem, vēsta, ka 2010. gadā Vācijas augstskolās studēja 244 775 ārzemju pilsoņu - par 5600 vairāk nekā gadu iepriekš. Taču tikai aptuveni puse no studējošajiem arī mācības pabeidza. Nacionālās ārvalstu studentu asociācijas prezidents Johanness Glembeks (Johannes Glembeck) norādījis, ka tas saistīts gan ar finansiāliem apsvērumiem, gan ārzemju studentu nespēju integrēties vidē. Lielākā daļa ārvalstu studentu Vācijā ierodas no tādām valstīm kā Ķīna, Krievija, Polija, Bulgārija un Turcija. Tajās visās vidējais ienākumu līmenis ir ievērojami zemāks nekā Vācijā, un, kaut gan uz ārzemēm studēt, protams, dodas ne tie paši nabadzīgākie jaunieši, mēnesī neprecējies ārzemnieks spiests izdzīvot ar vidēji 725 eiro, kamēr vācu students tajā pašā laikā tērē 812 eiro. Atšķirībā no vāciešiem, ārzemniekiem ir arī ierobežotas iespējas piepelnīties - mācību vīza nosaka, ka tās ieguvējs algotu darbu nedrīkst strādāt vairāk par 90 dienām gadā.

Otrs aspekts - ārvalstu studentiem (tādu ir aptuveni 11,5% no kopējā Vācijā studējošo skaita) bieži vien neizdodas integrēties vācu studentu vidū, daudziem problēmas rada nepietiekamas vācu valodas zināšanas. Deutsche Welle norāda uz kādu nepatīkamu tendenci - pēdējo gadu laikā lielākā daļa universitāšu atteikušās no bezmaksas vācu valodas kursu rīkošanas, slēgtas arī daudzas valsts atbalstītās bezmaksas valodas skolas. Tagad topošajiem studentiem tiek piedāvāts valodu apgūt privātās koledžās - Ķelnes sagatavošanas skolā mācību gads, piemēram, izmaksās 5000 eiro, bet Āhenes universitātes Frešmana institūtā - pat 16 000 eiro. "Integrācija ir iela ar divvirzienu kustību. Katrai Vācijas universitātei ir jāpiedāvā bezmaksas valodas apguves iespēja, jānodrošina, lai ārvalstu studenti pēc iespējas vairāk kontaktētos ar saviem vācu biedriem," uzsvēris J. Glembeks.

Savukārt Vācijas Nacionālās studentu asociācijas ģenerālsekretārs Ahims Maijers auf der Heide (Achim Meyer auf der Heyde) vērsis uzmanību uz to, ka valsts politikas dēļ pat tie ārzemnieki, kuri beidz studijas, aizvien biežāk izvēlas nepalikt Vācijā - pat neraugoties uz to, ka Vācijas darba tirgū ir pieprasījums pēc aptuveni 200 000 izglītotiem speciālistiem. Arī šajā gadījumā vainojama vīzu izsniegšanas politika. Lai saņemtu uzturēšanās un darba vīzu Vācijā, ārzemniekam, kurš pabeidzis augstskolu un nav kādas Eiropas Savienības (ES) valsts pilsonis, gada laikā jāatrod darbs, kurā minimālā alga būtu vismaz 60 000 eiro gadā. Daudzi to nespēj, un Vācijas izglītības ministre Anete Šavana (Annette Schavan) atzinusi, ka šo slieksni būtu jāsamazina līdz 40 000 eiro gadā.