Krievija vēl vienu soli tuvāk maksas izglītībai

Augstskolu vadītāji šo ieceri lielākoties vērtē pozitīvi, bet izglītības speciālisti un studentu pārstāvji to kritizē, raksta avīze Novije Izvestija.

Novije Izvestija norāda, ka ministrs spējis piedāvāt labu argumentu savai iniciatīvai - budžeta vietās studējošo skaita samazināšana ļaus palielināt izdevumus katram šādam studentam, tādējādi nodrošinot viņam labāku izglītības līmeni. Ko darīt tiem, kuri nespēs iekļūt budžeta grupās? Ministrs rosina veidot elastīgu kredītu sistēmu, piemēram, paredzot, ka tos dzēsīs jaunā speciālista darba devēji.

Krievijas izglītības fonda prezidents Sergejs Komkovs (Сергей Комков) neslēpj savu sašutumu par ministra iniciatīvu, norādot, ka budžeta vietu skaita samazināšana tehnisko specialitāšu studentiem novedīs pie tā, ka Krievijā zināma attīstība būs tikai pakalpojumu sfērā, bet ne zinātnē un ražošanā. Viņš ļoti skeptiski vērtē iespēju, ka reformas rezultātā patiešām palielināsies līdzekļi, kurus valsts iegulda viena studenta sagatavošanā - prakse liecina, ka šādi solījumi parasti paliek tikai solījumu līmenī. "Vienīgais, kas notiks - atkal samazināsies izglītības finansējums no valsts budžeta. Jau tagad Krievija šajā rādītājā atrodas vienā no pēdējām vietām pasaulē, aptuveni Kenijas līmenī. Pie mums augstākās izglītības finansējums ir 3,4% no iekšzemes kopprodukta, bet Eiropā vidēji ir 7,2%, Somijā - 16%, Japānā - 14%, bet Dienvidkorejā 23-25%," uzsver speciālists. Viņš arī uzsver, ka gan Japānā, gan Eiropas valstīs pašlaik novērojama tendence samazināt maksas izglītības īpatsvaru, palielinot bezmaksas izglītības īpatsvaru. "Drīz vien daudzās Eiropas valstīs šī attiecība būs 90-10 par labu bezmaksas izglītībai, bet pie mums - diametrāli pretēja," prognozē S. Komkovs.

Idejas kritiķiem pievienojies arī Krievijas studentu arodbiedrības vadītājs Aleksejs Kazaks (Алексей Казак), kurš norāda, ka jau tagad daudziem vidusskolu beidzējiem ir sarežģīti iestāties augstskolā, jo lielu daļu budžeta vietu aizņem tie, kuriem ir dažādas atlaides un kukuļdevēji. Samazinoties budžeta vietu skaitam un pieaugot mācību maksai, šīs izredzes kļūs pavisam niecīgas un var novest pie sociālā sprādziena. Savukārt ekonomists Mihails Hazins (Михаил Хазин) norāda, ka pārmaiņas nav iespējamas, pirms nav izveidota ministra solītā kreditēšanas sistēma.

Tomēr idejai ir arī piekritēji. Piemēram, Maskavas Valsts tehniskās universitātes prorektors Boriss Padalkins (Борис Падалкин) ir pilnīgi pārliecināts, ka pārmaiņas jau ir nobriedušas. Viņš atgādina arī par demogrāfisko situāciju valstī. Ik gadus vidusskolas beidz aptuveni 800 000 līdz 900 000 jauniešu, bet valsts augstskolās ir 400 000 budžeta vietu un aptuveni tikpat daudz vietu maksas grupās. B. Padalkins norāda, ka teju vai visi vidusskolu beidzēji cenšas iestāties augstskolās, turklāt liela daļa to dara nevis tādēļ, lai iegūtu specialitāti, kurā vēlētos strādāt, bet, piemēram, lai izvairītos no karadienesta vai vienkārši tiktu pie diplomiem. Pēc prorektora domām ministra rosinātās izmaiņas novedīs pie tā, ka par studentiem kļūs tikai tie, kuri patiešām ir pietiekami motivēti mācīties, raksta Novije Izvestija.