Krievijas skolēnu vecākiem liek piemaksāt par mācību grāmatām

Diemžēl nereti šis likums darbojas tikai uz papīra, vēsta laikraksts Novije Izvestija. Skolēnu vecāki regulāri sūdzas par to, ka no viņiem tiek vākta nauda mācību grāmatu iegādei.

Tatarstānas republikā konflikts nonācis pat līdz tiesai - četru Kazaņas 90. ģimnāzijas skolēnu vecāki iesūdzējuši tiesā republikas Izglītības un zinātnes ministriju, kas nepilda likumu un nenodrošina skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām. Tiesai iesniegtajā prasībā īpaši uzsvērts, ka šādi pārkāpumi ir sistemātiski. "Mēs taču iepriekš vispār nezinājām, ka skolai ir pienākums mācību grāmatas izsniegt par velti, tādēļ pirkām tās paši. Tagad cilvēktiesību aizstāvji mums palīdzēja sastādīt prasību par kompensācijām. Mēs to iesniedzām tiesā," saka viena no prasītājām, Jekaterina Matvejeva (Екатерина Матвеева). Prasības summa ir simboliska, taču Novije Izvestija aptaujātie eksperti uzskata, ka svarīgs ir pats precedents, jo līdzīga situācija ir daudzos Krievijas reģionos.

Tatarstānas Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas atzinušas, ka problēma patiešām pastāv un tajā parasti vainojama skolu vadība. Nē, ne jau tādēļ, ka kaut kur izsaimniekotu mācību grāmatām paredzēto naudu, bet tāpēc, ka regulāri (bieži vien vecāku pamudināta) maina mācību programmas. "Skolai nav tiesību pāriet uz citu mācību programmu pirms tā nav nodrošināta ar attiecīgajām mācību grāmatām," atgādina ministrija atzīstot, ka šis noteikums bieži tiek pārkāpts. Zināmā mērā vainojama arī pašlaik esošā kārtība, ka mācību grāmatas tiek centralizēti iepirktas reizi piecos gados. Faktiski tas nozīmē to, ka šo piecu gadu laikā skolām nav iespēju ieviest jaunas programmas, jo tām nebūs nodrošinājuma.

Jāpiebilst, ka daudzās elitārās skolās pietiekami labi nodrošinātie vecāki paši pieprasa, lai, piemēram, svešvalodu apmācībā tiktu izmantotas ārzemēs izdotas mācību grāmatas, kuras skola centralizēti iepirkt, protams, nevar. Ir skaidrs, ka par šādiem mācību līdzekļiem nāksies maksāt pašiem vecākiem, norāda Novije Izvestija. Atzīstot, ka problēmas rada skolu vadība, avīze norāda, ka tieši Izglītības un zinātnes ministrijas pienākums ir kontrolēt skolas, tādēļ ir tikai loģiski, ka prasība vērsta pret šo iestādi.