Neprofesionālos angļu skolotājus būs vienkāršāk atlaist

Līdz šim ar pedagogiem, kuri nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem, auklējās teju vai gada garumā, taču turpmāk šis process prasīs tikai deviņas nedēļas.

"No tā, ka mēs izrādām toleranci attiecībā uz vājiem pedagogiem, nevienam nav nekāda labuma. Nevajadzīgu spiedienu nākas izjust arī citiem skolotājiem, savukārt skolēniem netiek nodrošināta pienācīgas izglītības iegūšana," sarunā ar BBC norādījis Lielbritānijas izglītības ministrs Maikls Govs (Michael Gove). Saskaņā ar ministra sacīto, valdība iecerējusi piešķirt lielākas pilnvaras skolu direktoriem, lai viņi spētu operatīvāk reaģēt uz ziņām, ka tā vai cita pedagoga darbs ir pārāk vājš.

Pašlaik skolu vadībai ir ierobežotas iespējas novērot un kontrolēt skolotāju darbu - novērotāji var piedalīties ne vairāk kā trijās konkrēta skolotāja vadītās mācību stundās visa mācību gada laikā. M. Govs uzskata, ka tas ir krietni par maz, tādēļ turpmāk skolu vadība pati drīkstēs izlemt, cik daudz kontrolēt pedagogus. "Direktoram jābūt tiesībām biežāk un ātrāk reaģēt uz gadījumiem, kad par skolotāju nekompetenci jau zvana visi trauksmes zvani un mirgo signalizācija," tēlaini sacījis ministrs piebilstot, ka lielāka iniciatīva būtu jāuzņemas arī vecāku komitejām, kuru pārstāvjiem jādod lielākas tiesības novērot mācību procesu un izdarīt secinājumus par kāda skolotāja darbu. Vēl viens valdības ierosinājums - skolām būtu jādalās informācijā par pedagogiem, kuri atlaisti nekompetences dēļ, jo pašlaik nereti gadās tā, ka skolotājs, kurš šī iemesla dēļ zaudējis darbu, piemēram, Londonā, bez problēmām to atrod Mančestrā vai kādā provinces skolā.

Kamēr Lielbritānijas skolu direktoru asociācija (NAHT) paudusi gandarījumu par valdības ideju, to asi kritizējušas divu lielāko skolotāju arodbiedrību līderes - NUT ģenerālsekretāre Kristīne Blovera (Christine Blower) un NASUWT ģenerālsekretāre Krisa Kītsa (Chris Keates). "Drakoniskie lēmumi, par kuriem tagad tiek paziņots, ir pilnīgi nevajadzīgi. Nav nekādu pierādījumu tam, ka pašreizējā sistēma nedarbotos," K. Kītsas teikto citē laikraksts The Guardian. Viņa norādījusi, ka pat ministrs M. Govs nav spējis atbildēt uz jautājumu, cik tad īsti nekvalificētu skolotāju pašlaik strādā Anglijas skolās un cik liela ir šī problēma. Skolotāji arī ir nobažījušies, ka jaunā sistēma dos iespēju skolu vadībai ātri atbrīvoties no neērtiem pedagogiem, ar kuriem to vai citu iemeslu dēļ nav izdevies sastrādāties. Jāatgādina, ka, kaut gan lēmumu pieņem Lielbritānijas Izglītības ministrija, reāli tas attiecas tikai uz Anglijas skolām, jo Velsā, Skotijā un Ziemeļīrijā šie jautājumi ir vietējo valdību ziņā.