Skolotāju apcelšana internetā vēršas plašumā

Turklāt pašlaik viss vairs neaprobežojas ar skolotāju apsaukāšanu - bērni veido īpašas interneta mājaslapas, kuru saturs ir skolotājus pazemojošs. Skolēni speciāli provocē pedagogus, filmējot viņu reakciju, un videomateriālu ievieto internetā (to sauc par cyberbaiting), izmanto mūsdienu tehnoloģijas, lai skolotājus aizskartu citādā veidā.

"Viss ir atkarīgs tikai no bērnu izdomas," saka juriste Perija Efteba (Parry Aftab), kurai daudzkārt nācies saskarties ar līdzīgiem gadījumiem. Piemēram, Mērilendas štatā skolēni nofotografējuši direktora vietnieces deviņus gadus vecās dvīnītes un ievietojuši viņu fotogrāfijas pedofilu mājaslapā, turklāt uzrakstījuši, ka meitenītēm bijušas intīmas attiecības ar tēvu, bet tagad viņas meklējot jaunu partneri. Ir bijuši gadījumi, kad no skolotāju mobilajiem tālruņiem vai datoriem izzagtas viņu privātās fotogrāfijas, kas ievietotas vispasaules tīmeklī. Kalifornijas štatā skolēni pedagogu vārdā pievienojušies neonacistu un rasistu forumiem, uzdevušies par ebrejiem vai seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, turklāt norādījuši savu skolotāju īstos vārdus un adreses, pat publicējuši viņu fotogrāfijas. "Ekstrēmisti sāka šos skolotājus vajāt," saka P. Efteba.

Viņa norāda, ka oficiālas statistikas par to, cik bieži skolēni aizskar pedagogus un citus skolu administrācijas pārstāvjus, nav. Tomēr izglītības ministrijas pētījums liecina, ka 5% valsts skolu pedagogu teic, ka apsaukāšana tiek uzskatīta par ierastu parādību. 8% vidusskolu skolotāju sūdzējušies, ka kāds no audzēkņiem viņiem draudējis ar fizisku izrēķināšanos. Bet ar tādu parādību kā cyberbaiting nācies saskarties 21% skolotāju, raksta Norton Online Family Report.

P. Efteba  norāda, ka skolotājiem ir faktiski neiespējami aizstāvēties. Kad pirms dažiem gadiem Floridas štata skolniece Ketrīna Īvansa (Katherina Evans) izveidoja savai skolotājai veltītu Facebook grupu ar nosaukumu "Sāra Felpsa ir sliktākā skolotāja, kuru esmu sastapusi!", kurā aicināja vienaudžus dalīties "naida paušanas pieredzē", skolas vadība viņu sodīja ar izslēgšanu no skolas uz trim dienām un neļāva apmeklēt papildu nodarbības. Taču meitenes vecāku nolīgtie juristi uzvarēja tiesā, pierādot, ka viņai tiek liegtas konstitucionālās tiesības uz runas brīvību - skolai nācās samaksāt 15 000 dolārus lielos tiesas izdevumus un anulēt sodu.

"Šādi iznākumi ir pierasta lieta, tiesas parasti nostājas skolēnu pusē," saka P. Efteba. Viņa norāda, ka pašreizējā likumdošana neļauj sodīt bērnus par skolotāju aizskaršanu, ja incidents nav noticis skolas telpās, mācību stundas laikā vai skolas rīkotā pasākumā.