Vecāki pārceļas. Kā piemeklēt skolu bērnam?

Ģimenēm, kurās aug skolas vecuma bērni, tas rada problēmas - pat, ja valstī, uz kuru nākas pārcelties ģimenei, izglītības standarti atbilst dzimtenē pieņemtajiem, atrast piemērotu skolu atvasēm nemaz nav tik vienkārši, vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Debija Boukere (Debbie Bowker), vadītāja kompānijai Bowker Consulting, min pavisam vienkāršu piemēru - Lielbritānijā bērni skolu sāk apmeklēt jau piecu gadu vecumā, kamēr daudzās citās pasaules valstīs skolas gaitas tiek uzsāktas septiņu gadu vecumā. Kompānija konsultē cilvēkus par Lielbritānijas izglītības sistēmu, līdz ar to, piemēram, astoņus gadus vecs skolēns, kurš Lielbritānijā ieradies no citas valsts, savu vienaudžu vidū jutīsies pavisam nekomfortabli, jo atšķirībā no klases biedriem īsti nemācēs ne lasīt, ne rakstīt. Jāpiebilst, ka svarīgākos eksāmenus skolā britu pusaudži kārto jau 16 gadu vecumā - tātad iebraucējiem nāksies kārtīgi piepūlēties, lai spētu tiem sagatavoties.

Tiem skolēniem, kuriem dzimtā valoda ir angļu, iejušanās britu skolās ir vienkāršāka, norāda BBC, vienlaikus uzsverot, ka vieta skolā vēl jāatrod. Džena Holcbergere (Jen Holzberger), kura no Pensilvānijas uz Londonu pārcēlusies pēc tam, kad vīram piedāvāts piecu gadu kontrakts, stāsta, ka ģimene krietni nomocījusies, meklējot skolu bērniem - 13 gadus vecajam Ītenam un 9 gadus vecajai Eimijai. Dž. Holcbergere stāsta, ka pārcelšanās plānošana sākusies jūnijā, lai mācību gadu dēls varētu uzsākt  jaunajā skolā. Taču jau uzreiz noskaidrojies, ka uz mācībām valsts skolā (tātad bezmaksas izglītību) viņš nevar pretendēt - lai nokārtotu birokrātiskos šķēršļus, noteikti nepieciešams fiziski atrasties Lielbritānijā, taču ģimene pārcelšanos bija ieplānojusi tikai uz augusta otro pusi. "Arī ar privātskolām viss nebija tik vienkārši - daudzās no tām tiek prasīts, lai skolēns nokārtotu iestājeksāmenu, taču, tā kā atradāmies Pensilvānijā, tas nebija iespējams," stāsta sieviete. Galu galā piemērotu skolu izdevies piemeklēt, taču mācību gads tajā maksā 18 000 sterliņu mārciņas. Dž. Holcbergere norādījusi, ka šos izdevumus apņēmušies apmaksāt vīra jaunie darba devēji. "Mūsu prioritāte bija Ītena izglītība," uzsver Dž. Holcbergere.

Emma Morlija (Emma Morley), direktore kompānijai Executive Relocations, atzīst - situācija, kad vecākiem pirmajā vietā ir bērnu intereses, viegli saprotama un plaši izplatīta. "Aptuveni 60 līdz 70 procentos gadījumu darbinieki pārceļas ar visām ģimenēm, arī skolas vecuma bērniem. Ir tikai normāli, ka viņi, pirmkārt, interesējas par skolu, kuru varēs apmeklēt bērns," viņa norāda. Investīciju baņķieris Deivids Sarfass (David Sarfas), kurš no Ņujorkas uz Londonu kopā ar saviem trim bērniem pārcēlās pagājušajā vasarā, stāsta, ka izmantojis pat divu aģentūru pakalpojumus. Lai noorganizētu, ka bērni var mācīties bezmaksas valsts skolā, viņam pat uz mēnesi nācies noīrēt māju Londonā. "Ja nav reģistrētas dzīvesvietas adreses, valsts skolā nav iespējams iestāties," stāsta D. Sarfass.