qwisonrl 16.04.2012. 22:09
Glenn 13.04.2012. 23:05
sagt:Getanzte Algorithmen Also das sollte ich mir mal oevnrhmen, falls ich mal wieder dcbung in Algorithmen und Datenstrukturen halte: [via Der Schockwellenreiter]
Jana 08.02.2012. 14:09
Katrā rakstā, tapat kā jebkurā citā lietā, ir ņemamā un neņemamā sadaļa. Mums katram ir savi ieradumi, izdzīvošanas un dzīvošanas shēma, pārbaudītas vērtības un bubuļi. Pie kam viena bubulis var būt otra pārbaudītā vērtība. Domāju, ka "cepšanās" par tirgus tēmu tikai apliecina cik šaurs ir skatījums. Kā tanī pastāstā par četriem aklajiem, kur katrs zināja kā izskatās zilonis. Bet labi, ka skatījums ir atklāts - vismaz ir zināms "kādas zivis mīt mūsu ezeriņā". Jauku dienu!
SUZE 06.02.2012. 11:17
Liels paldies par pamācošo rakstiņu! Arī mūsu ģimenē šī tēma šobrīd ir aktuāla. Manam pirmklasniekam īsti nav saprotama naudas vērtība, patiesībā arī izpratne par naudas iegūšanu un tērēšanu ne. Viņš ir priecīgs, ja ieejot veikalā, nopērkot sevis kāroto lietu , piemēram par 1 latu, viņš saņem atpakaļ vairākas monētas, tas jau nekas, ka vērtība ir mazāka. Viņam liekas, ka ir iepircies par 1 latu un vēl saņēmis, kā pats saka - vairākas naudiņas, atpakaļ.
inga 04.02.2012. 14:56
jums tiešām šķiet, ka pārtiku labāk ir pirkt lielveikalā..? kaut kas neticams. good luck, tā teikt;)
Skolotājs 31.01.2012. 20:48
Ir jāzin par to,kad ir jādod nauda,kad nav...
Piemēram:
1.Izstabas Kārtošana(tā ir dzīves sastāvdaļa,tu nevarēsi dot naudu tad,kad viņš būs vecumdienās
2.Mājas darbi(nav iespējam)
3.Pirkumu atnešana(nav iespējams)
Naudu viņš var pelnīt ar kādu papildus darbu izpildīšanu,vēl viņš var atstāt no savas pusdienas naudas naudiņu,ar kuru viņam sanāk maza summa,vēl var pielikt dāvināto naudu,tā automātiski pacels viņa iekrājumus!
Galvenais ir,kad kādreiz gribas viņam paņemt to naudiņu,tad jāpasaka a tu teici kad tu..........................
Bet otrais galvenais ir tad kad ir jāzin,kad jādod nauda,un kad nav jādod.Tā nevar pārvēsties par māniju!
tuc tuc 31.01.2012. 19:22
diezgan izglītojošs un pamācoš raksts.
V 31.01.2012. 13:43
Ja tirgu uztver kā dzīves skolu, kur, piemēram, diļļu buntītē vidū ieliek sabojātas dilles, tad tā ir dzīves skola, otrreiz vairs tur neiet utt. Var redzēt dažādus tipāžus, pa ceļam no tirgus atkauties no čigāniem, kas atkal ilgāku laiku nerada vēlēšanos apmeklēt tirgu.
Ne jau visi tirgū ir negodprātīgi., te nav runa par labiem pārdevējiem, zemniekiem.
Ļoti šaubos, vai tā ir bērnam piemērota vieta, ja nu vienīgi bērns ir tīrs pilsētnieks, kas nezina, kā izskatās dārzeņi, tad dažreiz var kopā ar viņu apmeklēt tirgu.
elza 31.01.2012. 11:50
kā reiz tirgū iepērkas tie, kas sevi ciena, jo tad nav jāpaliek pa resnīšiem ar veikalu pārtiku, kas pilna ar E vielām
V 31.01.2012. 11:33
Skaisti un ideāli uzrakstīts, lai veicas tik ideāli šīs attiecības kārtot arī turpmāk tad, kad bērni paaugsies. Nedaudz sasmīdināja, ka bērns jāņem uz tirgu mācīties dzīvi. Mans puika tantei, kura viņu bija paņēmusi uz tirgu, un gribēja tur nopirkt kādas lietas (ne pārtiku), pateica: " Cilvēks, kas sevi ciena tirgū neiepērkas!"
Tante šos vārdus reizēm piemin, ka tas esot bijis gudri teikts, jo viņa tirgū esot "iepirkusies". Turpmāk iepirkās veikalā, ir "izārstēta" no mantu pirkšanas tirgū.