Daži fakti par Latvijas bērnu un jauniešu interneta lietošanu:

• vidējais vecums, kad bērni sāk lietot internetu, ir 8-10 gadi;
• 87% jaunieši vecumā no 14-18 gadiem izmanto internetu ik dienu;
• 94% bērniem un jauniešiem ir izveidots profils sociālajā portālā;
• 69% bērnu un jauniešu ir izveidojuši savu foto un video albumus internetā;
• 26% bērnu un jauniešu norāda, ka, izmantojot internetu, ir saskārušies ar emocionālu pazemošanu;
• 40% bērni un jaunieši mēdz internetā sazināties ar svešām personām;
• 33% bērni ir tikušies ar internetā iepazītiem „draugiem” arī reālajā dzīvē;
• 43% bērnu un jauniešu ir saskārušies ar pornogrāfiska rakstura materiāliem.

Vecāku loma ir būtiska bērna dzīvē arī situācijās, kad bērns saskaras ar jebkāda veida apdraudējumu internetā, tāpēc vecākiem būtu regulāri jāinteresējas par bērna aktivitātēm internetā, lai bērns gribētu viņam uzticēties un stāstīt par savām darbībām un interesēm – kā par pozitīvo, tā arī par negatīvo pieredzi, izmantojot internetu.

Vai vecāki patiešām zina, ar kādām negatīvām situācijām viņu bērni ir saskārušies, lietojot internetu? Daži fakti pārdomām:

• 43% vecāku uzskata, ka līdz šim viņu bērniem negatīvu situāciju internetā nav bijis;
• 56% vecāku, kuru bērni tiešsaistē ir saņēmuši nepatīkamas un aizskarošas ziņas, apgalvo, ka neko tādu viņu bērni nav piedzīvojuši;
• 52% vecāku, kuru bērni ir redzējuši seksuāla rakstura bildes, apgalvo, ka viņu bērni neko tādu nav redzējuši un saņēmuši;
• 61% vecāku apgalvo, ka viņu bērni nav gājuši uz tikšanos ar internetā sastaptu personu.

Vecāki bieži dod padomus saviem bērniem, kā uzvesties reālajā dzīvē, bet aizmirst, ka tikpat svarīgi ir pārrunāt ar bērnu droša interneta lietošanas noteikumus, piemēram, kāpēc nedrīkst atklāt pārāk personisku informāciju, kādas sekas var rasties, ievietojot pārāk atklātu un izaicinošu profila fotogrāfiju, kā arī skaidrot, ka viss, kas tiek ievietots internetā, var kļūt pieejams ikvienam interneta lietotājam, turklāt būs pieejams internetā rīt, parīt, pēc mēneša, gada vai 10 gadiem. Visa šī informācija var nonākt nepazīstamu personu rīcībā, kuru vidū var būt arī cilvēki ar nelāgiem nodomiem, kas uzrunā bērnu un mēģina iemantot viņu uzticību, lai vēlāk pastrādātu noziegumu. Vecāki lielākoties par to sāk domāt tikai tad, kad kaut kas tāds jau ar bērnu ir atgadījies. Bērns atsakās iet uz skolu, ieslīgst depresijā, norobežojas no apkārtējiem, cieš no bezmiega, izjūt pārmērīgu satraukumu. Tiklīdz kaut ko tādu vecāki pamana, viņiem noteikti jārunā ar bērnu un kopīgi jāatrisina situācija.

Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs aicina vecākus būt vērīgiem un rūpēties par savu bērnu drošību internetā, kā arī rūpēties par to, lai interneta vidi padarītu bērniem draudzīgāku. Neesiet vienaldzīgi un ziņojiet par atklātajiem pārkāpumiem internetā, rakstot uz zinojumi@drossinternets.lv. Ziņot var anonīmi, tie tiek izvērtēti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un apstrādāti sadarbībā ar Valsts policiju.