Taču, kad rutīnas drūmajā skrējienā šo nevilšus atceries un sāc rēķināt, nieka 10 minūtes nemaz tik nieka vairs neliekas. Jo nosacījums ir – paralēli tu neskaties TV, nelūri ar acs kaktiņu datorā, nesūti sms, nestreso pie piedegušo pīrāgu uz pannas, pa vidu nejaucas citi brāļi/māsas...

Vakar man šādā aci-pret-aci sarunā mazais puika izstāstīja, ka ilgi mīlētā meitene viņa mīlestību atraidījusi. Toties mīlestībā atzinusies kāda cita – esot gatava manu dēlu precēt, tāpēc viņš tagad mīlot otru. Tik ātri tu pārmeties uz citu? – es grozīju galvu. Un ieraudzīju, ka, lai gan sirsniņa pavisam maza, aizvainojums un skumjas par zaudējumu tajā ir dikti lielas. Tā bija tikai dažu minūšu saruna, kurā uzzināju svarīgāko – kā zēns šobrīd jūtas.

Nu, lūk, un reku-šeku klāt ir skolas brīvlaiks, atrodam laiku, lai veltītu nedalītu uzmanību savām atvasēm. Vairāk par dažām minūtēm, vairāk par pienākuma minūtēm. Ar piparkūku cepšanu, dambretes spēlēšanu. Ar nesteidzīgām brokastīm, sirsnīgām pļāpām. Ar mīlestību, iejūtību un prieku.

Lai Tev gaišu domu un smieklu pilni Ziemassvētki un lai Jaunajā gadā arvien biežāk izdodas apstādināt laiku, baudot kopā būšanu ar savu ģimeni!