Foto: Innsbruck2012.com

Zelts hokeja iemaņu konkursā Augustam Valdim Vasiļonokam, sudrabs kamaniņu braucējam Rikam Kristenam Rozītim un bronza kamaniņu braucējai Ullai Zirnei. Lieliski, lai neteiktu vairāk! Laba ceļamaize turpmākajai karjerai.

„Pagaidām vēl neapjēdzu, ko esmu izdarījis. Ir vienkārši nenormāls prieks!” - tūlīt pēc uzvaras teica Latvijas pirmais jaunatnes olimpiskais čempions Augusts Valdis Vasiļonoks. „Prieks par mums visiem. Par to, ka esmu par mūsu valsti labi pacīnījies!” viņš teica un ar lepnumu piedūra pirkstu Latvijas formas kreklam, kas viņam nesa veiksmi.

„Pirmais brauciens izdevās ideāls,” pēc sacensībām stāstīja mūsu pirmais medaļnieks, Riks Kristens Rozītis. „Otrais bija sliktāks. Domāju, būšu daudz pazaudējis, bet, kad finišā ieraudzīju savu rezultātu – jutos neizsakāmi laimīgs. Paldies visiem treneriem un Mārtiņam Rubenim, kas kopā ar Aivaru Kalniņu man taisīja kamanas.”

No 60 valstīm, kas startēja spēlēs, puse mājās brauc ar medaļām. Un šajā sarakstā 17.vietu ieņem Latvija. Var teikt, ka esam nedaudz zem pasaules ziemas sporta lielvalstīm. Turklāt mūsu kontā ir arī viena ceturtā, divas sestās, viena septītā un viena astotā vieta. Jā, pirms spēlēm mēs necerējām, ka jaunie olimpieši mājās atvedīs tik bagātu lomu, bet tagad, kad spēles beigušās, pat mazliet kremt, ka nav vēl vairāk. Medaļa varēja būt arī kamaniņu stafetē - mazliet samisējās Rozītim un tikai sestā vieta. Varēja būt bobslejistiem Oskaram Kibermanim un Elvim Kamšam, kas pēc pirmā brauciena bija līderi. Taču te nu vietā sakramentālā frāze – tāds ir sports.

Divas no trim medaļām un vēl trīs vietas desmitniekā Latvijai dāvāja sporta veidi, kas tiek loloti Siguldas trasē. Tas šoreiz bija mūsu trumpis, kas vēlreiz apliecināja šīs būves nepieciešamību un lietderību.
Šoreiz noteikti jāuzslavē arī abi kalnu slēpotāji Miks Zvejnieks un Agnese Āboliņa. Ar Gaiziņa vējiem sirdī Miks gan slalomā, gan milzu slalomā ierindojās 13.vietā, bet Agnese ieguva 16. vietu. Nav viegli kādam iestāstīt, ka šogad pie mums sniegs uzkrita janvāra vidū, bet augstākajam  kalnam ir tikai 311,5 metri.

Ziemeļu kaimiņiem igauņiem divas sudraba medaļas izcīnīja biatlonists Renē Zahkna. Pie spēļu pārsteigumiem noteikti var minēt marokāņa Adama Lamhamedi uzvaru kalnu slēpošanā supergigantā. Tiesa, puiša dzimtene ir... Kanāda. Kalnu slēpošanā pie medaļām tika arī Andoras, kā arī visnotaļ līdzenās Nīderlandes jaunie olimpieši. Bobslejā medaļu ieguva vēl viena pundurvalstiņa - Monako.  Iespaidīgs ir par Latviju vēl mazākās Slovēnijas guvums – 7 medaļas. Trīs no tām tā dēvētajā širmoviku sporta veidā tramplīnlēkšanā.

Arī šoreiz vismaz vienā teikumā par dinastijām – franču pasaules čempiona Luka Alfāna meita Estella supergigantā izcīnīja zeltu, leģendārā hokeja vārtsarga Vladislava Tretjaka mazdēls Maksims sargāja Krievijas izlases vārtus un ieguva sudrabu,  bet igauņu divkārtējā olimpiskā čempiona Andrusa Vērpalu vecākais dēls Andreass 10 km slēpošanā ierindojās 8.vietā.

Tagad arī olimpiskie medaļnieki kopā ar citiem jau sēž skolas solā. Brīnumbērni? Diez vai. Vienkārši mērķtiecīgāk un neatlaidīgāk kā citi ir gājuši un iet uz mērķi. Arī jūs to varat!

Medaļu tablo: