Foto: Makler.md

Tieši tāpēc arī šoreiz par ziemas sporta veidiem, kas jau gada pirmajā mēnesī atnesuši pirmos panākumus. Mēs varam ne tikai mest šķēpu, bet arī ātri slidot, jo mums ir gan vasara, gan ziema –  tā ir mūsu bagātība (atšķirībā no Kenijas vai Malaizijas). Ar četriem dažādiem gadalaikiem mums ir jālepojas un maksimāli jāizmanto to piedāvātās iespējas.

Pie skeletonista Martina Dukura uzvarām jau esam pieraduši – janvārī viņš kļuva par Eiropas čempionu, februāra sākumā pārliecinoši par Pasaules kausa ieguvēju, tāpēc daudz vairāk pārsteidza Martina palikšana ārpus goda pjedestāla sacensībās Kēnigzē. Taču tas reizēm ir pat ļoti svētīgi, lai pārāk tālu neaizlidotu jonosfērā. Tomēr par to, vai šis ir bijis tikai atsevišķs gadījums, liecinās turpmākie starti.  

Pēc šīs sezonas sākuma par pārsteigumu vairs nevar uzskatīt arī Oskara Melbārža un viņa komanadas abas uzvaras  divniekos un četriniekos pasaules junioru čempionātā bobslejā. Šīm uzvarām ir vairāki  iemesli. Pirmkārt, tas ir Oskara talants, ko viņš jau agrāk attīstījis, braucot motokrosos, otrkārt, mūsējo lieliskais starts – Oskars agrāk bija stūmējs un šo elementu mūsējie var lieliski pilnveidot Siguldas starta estakādē. Līdz Sočiem, kur dalīs olimpiskās medaļas, vēl palikušas divas sezonas pieredzes krāšanai. Cerams, ka arī Latvijas Valsts meži un līdzīgas struktūras šo talantu ir pamanījušas.

Siguldas trasē slīpējas arī mūsu kamaniņu braucēji. Viņu šīs sezonas lielākās veiksmes bija Jaunatnes olimpiskajās dienās Insbrukā. Nupat viena no medaļniecēm Ulla Zirne ieguva Pasaules kausu junioriem, bet lielo komanda Pasaules kausā vēlreiz pierādīja, ka mūsējo spēks rodas, visiem slieces saliekot kopā, kā rezultātā trešā vieta komandu sacensībās.

Tagad, protams, var nožēlot, ka pirms 40 gadiem toreizējā Latvijas sporta vadība neizmantoja ātrslidotājas Lāsmas Kaunistes uzvaras un Latvijā tā arī neuzbūvēja mākslīgo ātrslidošanas celiņu. Ar to ledu, kas uzsalst uz dīķiem nepietiek pat ēsmai, lai aizrautu jaunos entuziastus ar šo sporta veidu. Ar piemērotu halli slidotāju būtu daudz. Tādā gadījumā Haralds Silovs nebūtu tāds unikums. Valstī ar ātrslidošanu nodarbojas tikai viņš, tomēr daudz netrūka, lai Silovs izcīnītu Eiropas čempionāta medaļu, turklāt sportists  ir pārspējis kārtējos Latvijas rekordus, kad izrādījās pārāks par vācu  komandu, kam slidotavu un slidotāju netrūkst. Ne vienmēr pastāv dzelžaina korelācija starp sporta popularitāti masās un sportista meistarību, par to arī ar savu piemēru pārliecināja Haralds Silovs .

Naudas, attieksmes un arī panākumu ziņā pastariņa lomā nonācis biatlons, kas Ilmāra Briča, Oļega Maļuhina (un Ko) dēļ pirms desmit gadiem dāvāja ne mazums prieka. Rezultāti nepārsteidz, ja sportisti trenējas amatieru līmenī. Jā, biatlons šobrīd ir gandrīz vienādā līmenī  ar distanču slēpošanu, snovbordu, daiļslidošanu un kalnu slēpošanu. Un ne jau tā iemesla dēļ, ka šajos sporta veidos ir pēkšņs progress pasaulē.

Savukārt hokejs jau ir īpašs stāsts. Dinamo ēnā mazliet ir palikusi  valsts izlase, tomēr gribas cerēt, ka ekstravagantā Teda Nolana vadībā izveidosies jaunas raudzes komanda, tāpēc jau tagad ar nepacietību gaidām pasaules čempionātu.

Cerams, ka pēdējās nedēļas aukstuma vilnis nav nobiedējis un skolas un to fiziskās audzināšanas skolotāji bijuši gana aktīvi, lai pieteiktos Latvijas Jaunatnes olimpiādei! Šīs sacensības tradicionāli centrējas Ērgļos, Siguldai atstājot sporta veidus, kas notiek ledus trasē.  Vecs, bet gana sakramentāls teiciens – olimpiāde sākas pašu mājās – jāliek darbībā jau šonedēļ. Sals mūs nedrīkst aizkavēt!