PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

5627.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Sākot ar nākamo mācību gadu, izlaiduma klašu audzēkņiem Krievijā papildu jau esošajiem četriem eksāmeniem nāksies rakstīt arī sacerējumu – tā atzīmes tiks ņemtas vērā, iestājoties augstskolās. 

Laikraksts Novije izvestija norāda, ka šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz prezidenta Vladimira Putina (Владимир Путин) ieteikumu. Galvaspilsētas Maskavas izlaiduma klašu skolēniem eksperimenta kārtā sacerējums būs jāraksta jau šogad, bet izglītības speciālisti pauduši bažas par to, ka nav izstrādāti tā vērtēšanas kritēriji.

Sacerējums bija viens no vidusskolas gala eksāmeniem līdz pat 2009. gadam, kad Krievija pārgāja uz vienotā valsts eksāmena (ЕГЭ) sistēmu - šis eksāmens vienlaikus kalpo kā vidusskolas gala pārbaudījums un iestājeksāmens augstskolās, un tikai tiem, kuri saņem pietiekami augstu novērtējumu, ir dota iespēja augstāko izglītību iegūt bez maksas. Pašlaik vienotā valsts eksāmena ietvaros tiek kārtoti četri pārbaudījumu - krievu valodā, matemātikā un divos izvēles priekšmetos. Taču Krievijas prezidents gan uzrunā Federācijas padomei, gan vairākās preses konferencēs uzsvēris sacerējuma nozīmi un nepieciešamību, diezgan nicīgi sakot, ka "ar krustiņu un nullīšu svītrošanas palīdzību noteikt zināšanu līmeni ir grūti". V. Putina sacītais Krievijā ir teju vai likums, tādēļ nav pārsteigums, ka izglītības ministrija jau saņēmusi rīkojumu par sacerējuma iekļaušanu gala eksāmenos.

Izglītības speciālisti par to nav sajūsmā, jo viens no vienotā valsts eksāmena ieviešanas galvenajiem mērķiem bija novērst subjektīva vērtējuma iespējamību, taču sacerējumus citādi nav iespējams vērtēt. "Nav taču izstrādāti nekādi kritēriji to vērtēšanai. Neviens nav formulējis principus, kas paredz to, kā vērtēt sacerējumu, kā arī nav izstrādājis attiecīgu datorprogrammu. Mēs atkal atgriezīsimies pie tā paša, pret ko tik ilgi cīnījāmies - absolūti subjektīvām atzīmēm. Atkal parādīsies tādas grāmatiņas kā 200 labākie sacerējumi, kuras skolēni centīsies iemācīties no galvas, lai tikai viņu domas sakristu ar dažādu ekspertu viedokļiem," uzskata Augstākās ekonomikas skolas izglītības attīstības institūta direktore Irina Abankina (Ирина Абанкина). Viņa ir pārliecināta, ka lēmums pieņemts literatūras skolotāju spiediena rezultātā, jo šie pedagogi jūt, ka interese par viņu priekšmetu strauji samazinās.

Savukārt Maskavas valsts pedagoģiskās universitātes rektors Igors Remorenko (Игорь Реморенко) uzsvēris, ka viņam radies priekšstats par tiem sacerējuma aizstāvjiem, kuri klaigā, ka nepieciešams pārbaudīt skolēnu radošo potenciālu, jo viņi īsti nezina, par ko runā. I. Remorenko atgādinājis, ka arī pašlaik krievu valodas eksāmena ietvaros skolēniem ne tikai jāizvēlas atbilžu varianti uz jautājumiem, bet arī jāraksta neliela eseja, kas ļoti labi spēj atklāt radošo potenciālu.