Ar abpusēju cieņu var panākt daudz

“Cenšos būt tāda skolotāja, kādas man pietrūka, kad pati mācījos skolā: skolotāja, pie kuras allaž var pieiet aprunāties, kam var pajautāt padomu, ja vajadzīgs. Skolotāja, no kuras nebaidās. Negribētu būt pedagogs, kas tikai pasniedz savu mācību priekšmetu un kam par pārējo vienalga. Ne vienmēr skolēna uzticības persona būs vecāki vai klases audzinātājs, tas var būt arī kāda priekšmeta skolotājs. Ja kādu skolēnu varu atbalstīt, kāpēc lai es to nedarītu?” saka Ventspils 4. vidusskolas angļu un vācu valodas skolotāja Vineta Īvāne. Pateicoties viņas skolnieces Elīzas Urstiņas sirsnīgajai vēstulei, V. Īvāne izraudzīta par pirmo “SirdsSkolotāju”.

Kad tiekamies, skolu durvis vēl nav slēgtas, taču skolotājas audzināmā klase gan kovida dēļ jau devusies karantīnā. Tāpēc foto ar audzināmo klasi izpaliek, taču sanāk jauka bilde ar vēstules rakstītāju Elīzu. Jau bildēšanās laikā ir skaidrs, ka nezinātājam būs grūti saprast, kura bildē ir skolotāja, bet kura – skolniece.

Par skolotāju Vineta strādā tikai ceturto gadu un skolā nonākusi teju nejauši. Studējot Ventspils Augstskolā tulkošanu, meklējusi darbiņu paralēli studijām un sākusi bērnudārzā mazuļiem mācīt angļu valodu. Tāpat svešvalodas kā interešu izglītību mācījusi Ventspils Digitālajā centrā. Tad arī saņēmusi piedāvājumu izmēģināt darbu skolā. Vispirms strādājusi Ventspils 2. pamatskolā, bet nu nonākusi šajā skolā.

Patīk redzēt “klikšķi” un atbalstīt

Tieši strādājot šajā profesijā, jaunā pedagoģe sapratusi, ka tas ir tas, ko viņa vēlas darīt: “Man patīk redzēt to klikšķi, kas rodas skolēnos, kad viņi kaut ko saprot.”

Tāpat svarīgas ir attiecības, kas veidojas ar skolēniem: “Ir reizes, kad redzu – skolēnam ir slikta diena, bet man tomēr izdevies to uzlabot. Tad kārtējo reizi pārliecinos, ka ir vērts strādāt skolā.”

Vinetai vislabāk patīk strādāt ar vidusskolas posmu, jo tajā skolēni jau ir gandrīz pieauguši cilvēki. “Šajā posmā vairs nav tik ļoti jācenšas izdomāt spēles, caur kurām mācīt. Mēs esam vienā līmenī – viņi māca mani, un es mācu viņus. Ar jauniešiem nekad nav garlaicīgi. Ja tomēr būtu izvēlējusies tulka darbu un strādātu birojā, man, visticamāk, būtu garlaicīgi. Nebūtu tik daudz joku un triku, ko redzu skolā,” stāsta skolotāja.

Stiprina skolēnu pašapziņu

Šajā mācību gadā viņa māca vidusskolas klases, kā arī vienu 8. klasi. Skolotājas audzināmajai klasei šis ir īpašs gads – tā ir 12. klase, ko Vineta audzina trešo gadu. Žēl, ka pandēmijas dēļ ne reizi nav izdevies ar audzināmajiem aizbraukt ekskursijā!

Attālināto mācību laikā dažkārt kopā ar skolēnu vecākiem nācies domāt, kā atbalstīt jauniešus, kuri pandēmijas laikā kļuva pasīvi un depresīvi. “Labi, ka es kā klases audzinātāja zināju, kuram ir tāda problēma. Varēju biežāk pajautāt, kā iet, pamudināt kaut ko izdarīt. Ja jaunieši jūt, ka viņi ir svarīgi ne tikai vecākiem, bet vēl kādam pieaugušajam, tas palīdz justies atbildīgākam. Allaž skolēniem saku: jūs visu varat, tikai jāsaņemas,” stāsta skolotāja, uzsverot – ir ļoti svarīgi stiprināt skolēnu pašapziņu, jo bez tās nekas nesanāks.

Ir skolēni, kam bail no centralizētajiem eksāmeniem, tāpēc ka svešvalodas eksāmenā nāksies runāt. Tad jāpalīdz saprast, kas tieši rada bailes, jāiedrošina. Reiz Vineta sastapusi skolnieci, kam bija paniskas bailes runāt klases priekšā. Tad viņai ļauts prezentēt paveikto tikai skolotājai un vēl vienam cilvēkam, taču pamazām “publika” paplašinājās.

“Prieks redzēt, ka ir klases, kur skolēni paši cits citu iedrošina, uzmundrina. Skolēni mācās attieksmi pret citiem arī no tā, kā izturas skolotājs,” teic Vineta.

Skolēni mācās no skolotāja arī attieksmi

Jaunā pedagoģe atzīst, ka viņai ļoti svarīgas ir ne tikai skolēnu zināšanas, bet arī viņu emocionālā labsajūta. Tāpēc stundās gan jautā, kā skolēniem klājas, gan arī cenšas pamanīt, ja kādam ir kādas raizes. Tā kā svešvalodu stundās tiek runāts par dažādām tēmām, bieži vien gluži dabiski raisās nopietnas sarunas “par dzīvi”.

“Piemēram, Elīzas klasē stundas tēma bija mobings un runājām par to diezgan daudz,” teic skolotāja.

Viņa novērojusi, ka mobings vairāk ir problēma jaunākajās klasēs, kad bērni agresīvāk reaģē uz atšķirīgo. Savukārt vidusskolā skolēni jau ir saprotošāki un parasti klasesbiedriem pāri nedara. “Tomēr skolēniem jāstāsta, ka tas ir forši, ja mēs visi esam atšķirīgi. Esmu dzirdējusi arī, ka smejas, ja kādam sliktas atzīmes. Tad arī pastāstu savu personisko pieredzi: man ne visi mācību priekšmeti skolā labi padevās, piemēram, matemātikā bija nesekmīgas atzīmes. Tad skolēni saprot, ka reti kuram padodas pilnīgi viss. Arī audzināmajai klasei teicu – jums nav jābūt labākajiem draugiem, taču savā starpā ir jābūt draudzīgiem,” klāsta Vineta.

Viņa pieļauj, ka labi veidot kontaktu ar jauniešiem izdodas arī tāpēc, ka pati vēl tikai pirms dažiem gadiem mācījās skolā. Vineta arī pamanījusi: ja jauniešiem ir kāda problēma, dažkārt pietiek ar to vien, ka skolēnu uzklausa, ļauj viņam pačīkstēt. Jo ir jādabū ārā emocijas.

“Labi atceros, kā tas bija, kad vēlu atnācu mājās, bet vēl bija jāpilda čupa ar mājasdarbiem. Tāpēc manās stundās ir tā: ja nodarbībā jaunieši strādā čakli un intensīvi, tad mājasdarbu nav. Parasti arī izdodas bez tiem iztikt. Gadās gan, ka skolēniem ir pļāpīgās dienas, – tad uzdevumi, ko neizpilda klasē, jāpabeidz mājās, un pēc tam klasē izdarīto pārrunājam.

Visbezjēdzīgākie mājasdarbi ir tad, ja skolēns nesaprot tematu: ja izpratne neradās klasē, strādājot ar skolotāju, tad arī mājās tā neradīsies. Savukārt, ja tēma ir skaidra, kāpēc vēl pildīt mājasdarbus?

Vārdiņi gan ir jāmācās, jo tie vienkārši ir jāzina. Tāpat ir jālasa grāmatas, jāatstāsta lasītais un jāraksta recenzija, kā arī jāveido prezentācijas. Taču uz katru stundu nav jāpilda bezmērķīgi uzdevumi,” stāsta skolotāja.

Stundu laikā klasē parasti skan klusināta mūzika. Tas tāpēc, lai skolēni justos labāk, drošāk, jo arī mājās, kad jaunieši mācās, bieži fonā ir mūzika. “Gribu, lai skolēni klasē jūtas brīvi, taču ne tik brīvi, lai viņi stundā sāktu, piemēram, ēst,” smej skolotāja.

Visvairāk apgūst praksē

Pedagoģiskās prasmes Vineta apguvusi 72 stundu kursos, taču paralēli darbam turpina izglītoties dažādos pedagoģijas kursos. Sākusi gan arī studēt pedagoģiju Liepājas Universitātē, taču lielās darba slodzes dēļ nav izdevies studijas pabeigt.

“Turklāt, apmeklējot lekcijas, sapratu, ka visvairāk iemācos klasē, esot kopā ar skolēniem. Klausoties lekcijas, ik pa brīdim iedomājos: “Ai, šo es jau zinu!” vai “Tas praksē nemaz nestrādā, es daru citādāk”,” atklāj Vineta.

Kad saku – droši vien ir skolotāji, kam šis darbs padodas arī bez plašas teorētiskās bāzes apguves, bet ir arī tādi, kam neveiksies, pat ja pedagoģija būs studēta visaugstākajā līmenī –, jaunā skolotāja piekrīt.

Tomēr: vai skolā gadās arī brīži, kad nolaižas rokas un nav skaidrs, kā rīkoties?

“Ir bijis,” neslēpj Vineta. “Tad daru tā, kā mācu arī jauniešiem, ja neredz risinājumu, – aizvērt acis un ievilkt elpu. Ja tad vēl nevar izdomāt, ko darīt, tad problēma jāatliek uz dienu malā: gan jau risinājums radīsies. Arī paskatoties uz situāciju no malas, risinājumu var rast.”

Situāciju, kad netiktu galā ar disciplīnu klasē, Vinetai nav bijis: neraugoties uz mazo vecuma starpību un draudzīgo attieksmi, jaunā skolotāja jūt skolēnu respektu.

“Kad sāku strādāt ar klasi, saku, ka ir jābūt abpusējai cieņai, ka ir jāciena mani, jāciena citi skolotāji, kā arī klasesbiedri, pat ja ir kāda konfliktsituācija. Jo jūs nevarat zināt, kā skolotājam vai klasesbiedram patiesībā klājas, piemēram, kādas problēmas varbūt ir mājās. Ja to nopietni izrunā, tad skolēni arī saprot,” savu pieredzi atklāj skolotāja.

Ja kādreiz klasē tomēr nav klusuma un bērni “runā man pāri”, tad Vineta bilst, ka paklusēs, kamēr skolēni izrunāsies, “jo es jūs pietiekami cienu, lai klausītos”.

Vācu valoda grūtāka

Kā tā sanācis, ka skolotāja māca divas svešvalodas? “Par spīti tam, ka vecāki sacīja, ka vācu valodu nav jēgas mācīties, 6. klasē to tomēr izvēlējos; arī vidusskolā turpināju mācīties gan angļu, gan vācu valodu un arī augstskolā mācījos tulkot gan no vācu, gan angļu valodas. Man pašai ir svarīgi abas šīs valodas paturēt pēc iespējas augstākā līmenī, tāpēc arī mācu abas valodas.”

Vinetas vērtējumā vācu valoda ar daudzajiem locījumiem un artikuliem ir grūtāka nekā angļu, ko skolēniem vieglāk iemācīties. Tiesa, ar angļu valodu bērniem un jauniešiem labāk veicas arī tāpēc, ka tā ir visapkārt, kamēr vācu valoda īpaši jāmeklē.

Lai skolēni labāk iemācītos pielietot apgūstamās svešvalodas, Ventspils 4. vidusskolas skolotāji sadarbojas, lai ik pa laikam skolēni angļu valodā mācītos tematu, kas sasaucas ar kādā citā priekšmetā tobrīd apgūstamo. Piemēram, ja fizikā mācās par spēku, par to runā arī angļu valodas stundās.

Attālināto mācību laikā skolotāja daudz izmantojusi Google “Classroom” iespējas, jo tajā var gan skolēniem uzdot uzdevumus, gan ātri sniegt atgriezenisko saiti: rakstīt komentārus un novērtēt darbu. “Visiem rakstīju komentārus: pateicos par darbu un ieteicu, kas jāuzlabo,” stāsta Vineta. “Tiešsaistes stundas nebija bieži – tikai tad, ja gribēju dzirdēt, kāda ir skolēnu sarunvaloda, taču stundu laikā allaž biju pieejama: varējām sazvanīties un izrunāt, ja kas neskaidrs.”

Attālināto mācību sākumā bijis grūti. Piemēram, nav bijis viegli saprast, cik daudz laika katrs darbiņš skolēniem prasīs: ja blakus nav skolotāja, darbs rit lēnāk. Tāpat bijis sarežģīti klātienē izmantotos darba materiālus pielāgot attālinātam darbam: skolotāja centusies pati veidot mācību materiālus online vidē.

“Daudz laika paņēma arī darbu labošana. Ja esam klasē, pārrunājam, kā uzdevums bija jāpilda, un savas kļūdas skolēni izlabo paši. Attālināti tas nebija iespējams,” klāsta skolotāja. Taču pēcāk, kad iegāja attālināto mācību ritmā un izdomāja, kā pārvarēt dažādas problēmas, strādāt vairs nebijis tik grūti.

Vineta atzīst: skolotāja darbs ir nogurdinošs, tomēr tieši komunikācija ar skolēniem palīdz atkal atjaunot enerģiju.

Vaicāta par citām izglītības jomas problēmām, jaunā skolotāja attrauc, ka, piemēram, par algu viņa nesūdzas: “Man ar algu pietiek, un, sākot strādāt pilnu slodzi, saņēmu pat vairāk, nekā biju cerējusi.” Viņa gan piebilst, ka laiks, ko skolotāji patērē, lai sagatavotos stundai, ir nepietiekami apmaksāts.

Turklāt no izglītības veidotāju un arī sabiedrības puses noderētu lielāks atbalsts un novērtējums pedagogu veikumam.

Ventspils 4. vidusskolas 11.a klases skolnieces Elīzas Urstiņas vēstule (publicējam saīsināti)

Komforta skolotāja

Vēlos pieteikt Vinetu Īvāni kā savu Sirdsskolotāju.

Pie Vinetas nu jau mācos divus gadus. Viņa vienmēr ir teikusi, ka viņa ir tā skolotāja, kādas viņai nebija. Skolotāja, kura ir kā draugs, kura spēs uzklausīt un tikpat labi dot padomu. Vineta ir ļoti sirsnīga un mērķtiecīga skolotāja, mums tiešām ir ar viņu paveicies, un to ļoti novērtēju. Pirms pāris dienām bija jāraksta eseja angļu valodā par sev labi pārzināmu tēmu. Es uzrakstīju par sev tuvu tēmu – apcelšanu skolā, jo esmu tam gājusi cauri, līdz ar to ir vieglāk izpaust savas zināšanas.

Pirms esejas rakstīšanas visa klase bija sagurusi, Vineta pajautāja, vai mums viss kārtībā, un es sāku raudāt, jo jutos mentāli ļoti nogurusi. Skolotāja ļāva iziet ārā un nomierināties un motivēja mani. Atlikušās dienas laikā Vineta pārliecinājās, vai man viss ir kārtībā, un tas man lika justies īpašai. Nākamajā dienā skolotāja atgādināja, ka pie viņas var doties pēc palīdzības, pēc sarunas, ka viņa vienmēr, vienmēr palīdzēs.

Vineta ir ne tikai mūsu komforta skolotāja klātienē, bet arī attālinātajās stundās arvien pārliecinājās, ka mums viss ir kārtībā, un darīja visu, lai mēs justos ērti viņas stundās.

Man ir ļoti paveicies, ka Vineta man māca vācu un angļu valodu. Es ļoti cienu Vinetu un viņas paveikto. Vineta ir ne tikai ļoti saprotoša, viņa ir arī ļoti zinoša, viņa mums spēj iemācīt tēmas tā, it kā tās būtu ļoti vienkāršas. Katru stundu izvirza mums mērķi, kas kopā jāsasniedz. Ja arī nesasniegsim, Vineta vienmēr izdomās, kā mums palīdzēt saprast.

Vineta nav tikai angļu valodas skolotāja – viņa ir kā mūsu vecākā māsa, kura vienmēr zinās, kā būt stingrai, bet tajā pašā laikā liks katram skolēnam justies mīlētam un īpašam.

Vineta ir pelnījusi, lai par viņu zina plašāks ļaužu loks, ne tikai pāris klašu, kuras viņa māca. Vineta IR SIRDSSKOLOTĀJA.

Novērtēju Vinetu katru dienu un vienmēr būšu pateicīga, ka viņa strādā tieši Ventspils 4. vidusskolā ar mūsdienīgām metodēm un mīlestību.

 

Fakti

•             Ar akciju vēlamies parādīt, kādi lieliski skolotāji strādā Latvijas skolās un citās izglītības iestādēs. No viņu pieredzes noteikti varēs mācīties un iedvesmoties arī citi.

•             Akcija turpināsies visu mācību gadu, tāpēc joprojām gaidām pieteikuma vēstules ar stāstu par SirdsSkolotāju pa e-pastu: skola.gimene@latvijasmediji.lv vai pa pastu uz žurnāla redakciju Rīgā, Toma ielā 4, LV-1003.

•             Akciju atbalsta arī saldumu ražotājs “Laima”.

Teksts: Ilze Kuzmina

Foto: Karīna Miezāja