Bioloģiskā daudzveidība ir 3,8 miljardus gadus ilgas evolūcijas iznākums, un bez tās nav iedomājama cilvēces eksistence. Piemēram, sauszemes un jūras ekosistēmām ir nenovērtējama loma klimata regulēšanā. Šīs ekosistēmas absorbē aptuveni pusi no cilvēka radītajām oglekļa dioksīda emisijām. Diemžēl, ja bioloģiskā daudzveidība netiks sargāta un sabiedrība ar steigu nesāks mainīt neētiskos ieradumus un dzīvesstilu, cilvēcei nākamajos 30 gados nāksies saskarties ar kritiskām klimata pārmaiņām un katastrofāliem laikapstākļiem, kas ilgtermiņā novedīs to līdz izmiršanai.

Saskaņā ar Kristianas Paskas Palmeres (Cristiana Pasca Palmer), Bioloģiskās daudzveidības konvencijas izpildsekretāres sniegto pārskatu paredzams, ka līdz 2050. gadam cilvēku populācijas pieauguma rezultātā Āfrika zaudēs 50% putnu un zīdītāju un Āzijas zivsaimniecība pilnībā sabruks, pārējās pasaules daļās cilvēki cietīs no neizturamiem un klimata zonām neraksturīgiem karstuma vai aukstuma viļņiem un citām dabas katastrofām. Augu un jūras dzīvības zaudēšana samazinās Zemes spēju absorbēt oglekli, tādejādi radot apburto loku, no kura izkļūt vairs nebūs iespējams.*

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Latvijā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija realizē pārdomātu un mērķtiecīgu aktivitāšu kopumu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību Latvijā. Šajā plānā iesaistītas vairākas Latvijas dabas aizsardzības iestādes, taču viena no nozīmīgākajām ir Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs (LNBD) - viens no augu sugu saglabāšanas centriem. Tā uzdevums ir savvaļas floras aizsardzība un saglabāšana, veidojot stādījumus, sēklu bankas, kā arī audu kultūras šo sugu pavairošanai un demonstrēšanai. LNBD līdz šim veiksmīgi ir rūpējies par retajiem un apdraudētajiem augiem, to ieviešanu atbilstošajos, dabiskajos biotopos, kā arī šo augu savairošanu.

Latvijā ir vairāki simti apdraudētu augu sugu, taču ar likumu aizsargātas aptuveni 230. Lai nepieļautu šo augu bojāeju, ir svarīgi rūpēties par to, lai augu būtu pietiekami daudz. Risinājums ir Nacionālā botāniskā dārza piekoptā audu kultūru metode, kas ļauj strauji savairot dabā reti sastopamos augus. Pēc šīs metodes pavairotos augus var stādīt gan to dabiskajos biotopos, gan dārzos, tādējādi nodrošinot to eksistenci.

Lai dotu botāniskā dārza apmeklētājiem priekšstatu par retajiem augiem un to nozīmīgumu, LNBD veido un uztur dažādu augu kolekcijas un nacionālos krājumus, - tie izvietoti gan ekspozīcijās, gan vairākās citās vietās, kas ir līdzīgas to dabiskajiem biotopiem. Papildus tam Nacionālais botāniskais dārzs nosaka un apsaimnieko īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā. Līdz šim, realizējot šo aktivitāšu kopumu, botāniskajam dārzam ir izdevies glābt ne vienu vien augu sugu no izmiršanas. Savukārt, pateicoties Vides aizsardzības fonda finansiālajam atbalstam, audu kultūru laboratorijā tiek pētīta reto augu kultivēšana sterilās kultūrās (90 sugas). Pašreiz šajās kultūrās aug apmēram 60 apdraudētās sugas, kas ir 20% no Latvijas apdraudēto sugu kopskaita.

Botāniskā dārza ieguldījums Latvijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ir nenovērtējams un kopumā pozitīvi ietekmē vidi mums apkārt. Pilns uzdevumu plāns bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un saglabāšanā pieejams ŠEIT.

Padomi, kā iesaistīties un palīdzēt jau šodien

Ikkatrs no mums var darīt kaut ko, lai palīdzētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata problēmu mazināšanā. Lai palīdzētu dabai “izveseļoties” un sniegtu ieguldījumu vides problēmu risināšanā, Tu vari:

-              atbalstīt dabas aizsardzības biedrības un nevalstiskās organizācijas gan finansiāli, gan, iesaistoties brīvprātīgo darbā;

-              ievērot mieru un klusumu, atrodoties mežā, lai netraucētu dzīvniekus;

-              iegādāties vai audzēt bioloģiski tīrus pārtikas produktus;

-              atbildīgi izturēties pret mums pieejamajiem dabas resursiem;

-              teikt “Nē!” plastmasai un izvēlēties preces ilgtspējīgā iepakojumā;

-              pēc iespējas mazāk izmantot spēkratus, kuri darbināmi ar naftas izcelsmes produktiem.

Projekts “Valsts vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveidojot nacionālās nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūru” tiek realizēts ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu, un tā mērķis ir attīstīt valsts vides monitoringa un kontroles sistēmu, pilnveidojot atbildīgo iestāžu tehnisko nodrošinājumu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā, modernizējot nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centrus un īstenojot sabiedrības iesaistes pasākumus.

*Watts J (2018) The Guardian

 

Reklāmraksts