Pieslēdzies E-klasei

to skolnieciņš 27.06.2017. 14:08:57
Reorganizācijas vajag, jo izmācīt bērnus šodienas gudrībām ir daudz grūtāk (un dārgāk) nekā 19.gadsimtā. Jāiet skolā visiem un ne tikai 4 klases. Skolotāju vajag vairāk. Pirms 100 un 150 gadiem skolotāji bija lielākas algas kā pagastvečiem. Arī tagad skootāju algai jābūt līdzīgai pagastveča algai. Reorganizācijas ir tik sāpīgas jo ir nokavētas. Tās bija jāsāk 98./99. mācību gadā, kad sākumskolu sāka beigt pēdējā demogrāfiskā uzplaukuma (1987.-1988.) bērni.
Skolnieciņš 24.06.2017. 08:55:23
Sveiki! Te Skolnieciņš no tribīnes grib runāt, nevis tukši muldēt. Mani mīļie tautieši, tagad ir svētku laiks valstī. Padomājiet, ak, mani mīļie tautieši, cik daudzi no ārzemēm jūs šajās dienās apciemoja? Daudz? Maz? Tikai daži? Nu, šis ir 27 gadu veiksmes stāsts jeb latvju tautas lielā staigāšana. Kā jūs domājat, kāpēc notiek skolu reformas/reorganizācijas? Kāpēc? Šis jautājums "kāpēc?" liek domāt. Tad kāda velna pēc skolas vajag reorganizēt/ optimizēt? Ja jau viss ilgus gadus bija labi. Tad kāpēc? Valdība kaut ko noklusē. Manuprāt, šajā situācijā valdība nevēlas atzīt savu vājumu un bezpalīdzību. Mūsu n-tās Saeimas strādāja un sastrādāja daudz sociāli ekonomisko problēmu. Kāpēc? To varat jautāt visiem jeb kad pie siles tikušajiem deputātiem. Kāpēc Latvijā dzimstība ir mazāka par mirstību? Kāpēc cilvēki kā žurkas no Titānika bēg no šejienes? Kāpēc bēgļi bēg no Latvijas? Varbūt viņi ir nelojāli un nodevīgi vai arī grib tikai laimi un paēdušu, bezrūpīgu punci? Šie mani spriedumi izskaidro skolu reformāciju/reorganizāciju/optimizāciju mērķi. Cieņā, Skolnieciņš ®Skolnieciņš Skolnieciņš™
!!...
1
normalas bildes dodu 10 no 10
Pētījumi sagatavoti pēc pasūtītāja pieprasījuma, lai "skaisti" realizētu lauku iztukšošanu.
skolotāja un mamma 07.05.2017. 21:15:26
Vai ietaupot tūkstošus tagad, vēlāk nezaudēsim miljonus?Jādomā par bērnu izglītību, veselību un pašapziņas veidošanos, to, vai nākotnē neveidosies problemātiski pilsoņi ar zemu pašapziņu (atkarīgie, cietumnieki utt.),Parēķiniet, cik valstij izmaksā cietumi, atkarīgo ārstēšana,huligānu nodarītie zaudējumi. Būtu jāņem vērā fakts, ka ne visiem bērniem ir piemērotas lielas skolas. Tādēļ ir laimīgi tie vecāki, kuri var atļauties savu bērnu skolot viņam piemērotā skolā. Ģimenei būtu jābūt izvēlei, vai vest bērnu blakus dzīvesvietai vai vest varbūt nedaudz tālāk, bet uz piemērotāko bērnam. Nav normāli ļoti jūtīgu, bieži mākslinieciski apdāvinātu vai ar mācīšanās vai veselības problēmām, vai vienkārši intravertā tipa bērnu "Iebāzt" 30 bērnu klasē, kur reti kurš skolotājs spēj nodrošināt labvēlīgu vidi, disciplīnu visiem bērniem. šis bērns burtiski tiek psiholoģiski "nokauts", iegūst sabojātu veselību, neirozes, milzīgus kompleksus visai turpmākajai dzīvei.Tādēļ ir vajadzīgas mazās skolas vismaz pamatskolas līmenī gan lauku, gan arī pilsētas bērniem. Bērni cieš arī no atšķirīgā pārticības līmeņa ģimenēs. Varbūt ir neiespējami iejusties vienā skolā, bet citā skolēns jūtas daudz labāk.Ļoti nozīmīgs ir cilvēka faktors,spēja iemācīt skolēnus komunicēt, veidot cieņpilnas attiecības ar citiem cilvēkiem. Šīs prasmes darbā var būt pat svarīgākas par zināšanām konkrētajā specialitātē.. Augstskolā teica, ka mūsdienās valda nauda un bauda, nevis cilvēcība. Žēl...Tādēļ esmu par izvēles iespējām. Humānisma vārdā. Vajadzētu ņemt vērā psihologu viedokli, nevis tikai sausus faktus, skaitļus, ar ko manipulē ārzemju speciālisti. Starp citu, tur skolās reizēm arī šauj uz skolotājiem un skolēniem. Tā ka viņiem pašiem savu problēmu pietiek ar visām tām optimizācijām. Mūsu valstij vajag izsvērtākus lēmumus. Ja ieklausīsimies padomos, bet lēmumus pieņemsim ar savu galvu, iespējams, izbēgsim no ārzemnieku kļūdām, un viņi varēs mācīties no mums.
KVALITA'TE ir °Klase' 16 skolnieku un bez spec skolu skolnieku piemaisijuma norma'la' skola'.UN nevis UPSI'tiza'cijas 30 skole'ni klase'.+SPECIALIE.
Varbūt RCHV matemātiku varētu beidzot mājās uzdot no mācību grāmatām, nevis tikai no mistiskām darba lapām? Bērni nes skolas somas smagas un vēl grāmatas, ko vispār nelieto.;-(
otimizātika tas jau ir kaut kas
Lai kaut ko reformētu vienus ceļ debesīs, otrus noliek. Man ir jautājums ,ko darīsim ar bērniem, kurus mīļi lūdz atstāt lielās skolas ,lai būtu augsts reitings,skolēniem kuriem ir noteikts mācīties klasē,kur ir mazs bērnu skaits,kā sakārtos klasēs veiksmīgi individuālo darbu,darbu ar speciāliem bērniem, ,jo speciāliem bērniem jāiekļaujas vispārizglītojošās skolās.Cik saprotu,ka pilsētas mūs visus ir gatava nodrošināt ne tikai ar skolām, bet arī darbu dzīvojamo platību.Man kā mammai un vecmāmiņai gribētos redzēt bērnu drošā vidē,kur skolotājs ir gatavs uz sarunu ne tikai vienu vai divas reizes gadā, vecāku sapulcēs, bet gan biežāk,jo pirmajās 4.klasēs tas ir nepieciešams. Atcerēsimies,ka īpaša uzmanība ir nepieciešama no 5 .līdz 7. klasei,kad skolēns nonāk savās domās ,rīcībā pretrunā ar sevi. Mēs runājam un komentējam, bet tur augšā neviens mūs nedzirdēja,nedzird un nedzirdēs!
ignorejat so es vnk gribu redzet komentarus 20.02.2017. 21:52:05
......
Skolnieciņš 20.02.2017. 21:10:38
Optimizēt? Nav ko brīnīties un vel par demogrāfiju sūdzēties! Lieki cilvēki, liekajā Latvijā... Varbūt Latviju, ka valsti ir jāslēdz? Cieņā, Jūsu Skolnieciņš © Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{
Mani izbriina daudzie, pilnigi liekie, specialisti parastaa visparizgliitojoshaa vidusskolaa -skolas psihologs..socialais pedagogs... specialais pedagogs..utt... kaa mees agraak bez tiem speejaam izgliitoties! !???:D
Brīnišķīga diskusija, paldies visiem rakstītājiem. Tik daudz patiesu vārdu pausts. Zēl, ka šī diskusija pazuda un nebija vairs atrodama, bet, kas meklē, tas atrod!
atbilde atbildei2 09.02.2017. 08:16:55
Skolu nevajag pārāk idealizēt vai pārāk noniecināt. Uz uz bērnu kā individualitāti arī reāli jāskatās. Ir bērni, kuriem vajadzīga tā veselīgā (bet tikpat labi arī neveselīgā) konkurence un lielais bars apkārt neko daudz nenozīmē, jo viņi arī labi iejūtas lielā kolektīvā. Viņiem arī parasti viss ātri "pielec" un nav problēmu. Un, protams, tā var būt lauciniekam un pilsētniekam, bagātam un nabagam. UN LAI VIŅIEM TIEK TĀ PILSĒTAS SKOLA! Bet ir bērni, kurus konkurence nevis uzmundrina, bet negatīvi satrauc un nomāc, kā arī rada mazvērtības kompleksu. Viņiem ir grūti iejusties lielā kolektīvā, tāpēc jūtas atstumti. Viņiem nepieciešama lielāka uzmanība un uzmundrinājums no skolotāja puses, tad viņi visu apgūst tikpat labi. Bet tas nenozīmē, ka viņiem jākļūst par lielas pilsētas skolas mūžīgajiem gausuļiem. Viņi tikpat labus rezultātus var sasniegt nelielas skolas nelielā kolektīvā, kur skolotājs var veltīt katram bērnam lielāku uzmanību. UN LAI VIŅIEM TIEK TĀ LAUKU SKOLA! Un kāpēc gan liegt arī tādiem bērniem mācīties sev labvēlīgos apstākļos, nevis mūžīgā stresā, ko rada doma "es atkal neko nesaprotu"? Vai tiešām kautrīgāks, lēnāks un klusāks bērns nav pelnījis nākt uz skolu ar prieku? Vai valsts, tik daudz naudas jau paspējuši izšķērdēt, tāpēc bankrotēs, ja padomās arī par šo jaunās paaudzes daļu? Un kāpēc gan nedrīkst būt skolas, kur tas zināšanu līmeņa rādītājs ir zemāks? Kas tur slikts? Tas taču ir tikai dabiski, ka citam ķīmiskie procesi smadzenēs strādā ātrāk, citam lēnāk! Tas neliecina ne par sliktu skolotāju darbu, ne par sliktu līmeni vispār! Nevar un nedrīkst prasīt mācību procesā absolūtu perfektumu, kas radies ierēdņu galvās. Un tad šīs iedomas dēļ (un valstiskas naudaskāres dēļ) mēs slēgsim skolas?!
pēc tiešās runas 09.02.2017. 01:03:34
ļoti jāpiedomā, lai kaut cik pieklājīgā formā varētu raksturot šovakar dzirdēto melu, demagoģijas, augstprātības u.t.t. plūdus no to dažu partiju pārstāvjiem, kuri, acīmredzami, visiem spēkiem cenšas paildzināt savu "leiputriju", piesaucot tirgus tantes līmenim atbilstošus argumentus. Lauku skolās bērni atpaliek par gadu!!!. Vai tā persona vispār saprata, ko pateica? Tad kāpēc tajā pašā Bauskas ģimnāzijā daudzi labākie skolēni ir bērni, kuri nāk no lauku skolām? Meitene, kurai tika vākti līdzekļi starptautiskajai olimpiādei ( mūsu valstij jau nav naudas), matemātikas pamatus bija apguvusi tagad jau optimizējamajā Mežgaļu pamatskolā. Te dažos komentāros tika minēts fakts, ka daudzi Bauskas bērni dodas uz tuvējām lauku skolām, nespēdami mācīties "augstākās kvalitātes" kombinātos. Ne visi vecāki var palīdzēt savam bērnam mācībās, vai algot privātskolotājus ar kuru palīdzību tad nu stutēt to kvalitāti. To, ka izglītības kvalitāte nav galvenais iemesls skolu likvidēšanai, spilgti parādīja Mērsraga pašvaldības vadītāja uzdotie jautājumi, uz kuriem atbildes tā arī nebija ( Laikam jau ļoooti jūtīgi tie jautājumi bija). Igauniju vispār labāk nevajag piesaukt, tur jau padomju laikā bija cita veida domāšana. Cienījamai žurnālistei gan vajadzēja sniegt visu informāciju, tās druskas tādas kā puspatiesības izskatījās. Kamēr pie mums viena sabiedrības daļa nepelnīti dzīvos uz citu rēķina, tikmēr naudas nebūs ne izglītībai,ne veselības aprūpei, ne citām ļoti nozīmīgām nozarēm. Var jau likvidēt kaut vai visas lauku skolas un slimnīcas, un ir jau pietiekami daudz šajā virzienā darīts, tad kur ir palikusi ietaupītā nauda?
Es ar saviem puikām skatos "Gudrs un vēl gudrāks. " Pārdomu viela-starp devītklasniekiem finālā uzvarēja zēns no Latgales:8 skolēni klasē.Kur palika 1.ģimnāzija? Neteikšu,uzminiet!
Šovakar LTV-1 "Tieša runa" nodemonstrēja viedokļu situāciju Latvijā. Vieni - pirmsvēlēšanu maigās "attīstības" frāzīšu meistari, otri - naudas savācēji centriņos, trešie - visziņi ar tikai savu redzējumu par vienpusīgiem datiem. Bajārs histēriski nokušina, kur runātājs "iebrauc" par dziļu un tuvu patiesībai. Sen nebiju dzirdējusi tik koncentrētu, skarbu un patiesu valodu, kad izteicās Mērsraga mērs. Visiem būtu jāapstājas savā pašlabuma meklēšanas jozienā un jāieklausās šajā savas zemes patriotā. Tādi vēl ir. Jauni cilvēki. Par to man prieks. (Starp citu - pārējie diskusijas dalībnieki arī negribot apmulsa).
Šovakar LTV1 21:20 Tieša runa atkal dziedās to pašu, mums zināmo, dziesmu "Cik laukos viss ir slikti". Latvijas lauki - tā jau ir tā īstā Latvija! Jeb - Latvija beidzas aiz Rīgas robežām? Nepamet sajūta, ka izglītības lauks ir, atvainojiet, izdevīgs jājamzirdziņš. Kur valdības programma par nevienlīdzības mazināšanu iedzīvotāju vidū?
>smaidiņš 08.02.2017. 18:53 08.02.2017. 19:06:09
Nu, saprotams, ja tāds "nelabvēlīgs" tiranizē visu klasi un paralizē darbu, tad skolai ir izdevīgāk, ka tas skolēns aiziet uz citu skolu, nevis to dara 25 viņa klasesbiedri. Un, mazākā klasē viņu būs vieglāk audzināt.
Diemžēl tā ir taisnība,ka pilsētas skolās,nelabvēlīgos bērnus prasa izņemt no skolas,a lauku skolas cīnās un risina jautajumu! -atpaliek par gadu un vairak-interesanti,kā tad tie atpaliceji tiek augstskolās!? Izskatas,ka raksta autoram,izmantojot diagrammas,nav zināms teiciens-ir meli.Ir lieli meli un ir statistika! interesants jautajums rodas,kapēc 51%skolēnu brauc no Bauskas,kurā tak ir super labāka izglītība?! Secinājums viens-izglītoti cilvēki Latvijai nav vajadzīgi!Ir kasta priekšnieku,daļa izmacīsies par adminastratīvo grupu,a perejiem vairak par 5 klasēm nevajag!
pat ja paliks tik viena skola Bauskas novada,tapat algas nebūs 1000e!tapēc nevajag tukši muldēt,bet vajag pateikt,ka valstij nav naudas izglītībai,ka Latvija izmirst un lauki nav vajadzīgi nu jau arī Zemgalē,ne tikai Latgalē un Vidzemes austrumos!
iz skolas Lasītprasmei 08.02.2017. 17:28:01
Jūs vispār komentārus lasījāt? Neviens neapstrīd resursu lietderīgu izmantošanu! Tiek apstrīdēts arguments par izglītības kvalitāti lauku skolās. Šis arguments neiztur kritiku viennozīmīgi. Tāpēc to nekavējoties būtu jāizvāc no jebkuras komunikācijas, kas "nāk lejā". Pieņemsim, ka Lasītprasme strādā birojā, kurš atrodas Raunas ielā. Lasītprasmei sāk iegalvot, ka tāds pats birojs ir 2km attālumā Rīgas ielā un Lasītprasmes darba kvalitāte tāpēc ir krietni zemāka, jo Rīgas iela tomēr ir "krutāk" nekā Raunas iela. Starp citu - ieteikums optimizācijai. Tagad, kad Siguldas novadā izkāva divus lielus cūku kompleksus, tur varētu ierīkot lielu klasi, kurā varētu savest skolēnus no tuvas un tālas apkaimes un VIENS skolotājs varētu pasniegt stundu kādiem pāris-trīs tūkstošiem skolēnu vienlaicīgi. Resp., vismaz 100 darba algas ietaupītos. Interesanti, tajās skolās, kurās atvērs paralēlklases, nebūs vērojams telpu trūkums? Un tam paralēlklases komplektam paralēlskolotāji nebūs vajadzīgi? Un aizvērto skolu jauks nost, lai netērētu līdzekļus ēkas (iespējams, nesen renovētas) uzturēšanai? Kāds nesen rakstīja, ka ekseļa aprēķini nebūt nenosedz visas problēmas, kas pastāv jau tagad un radīsies pēc "optimizācijas".
Lasītprasme 08.02.2017. 16:59:13
Vai Jūs rakstu lasījāt? Izglītības kvalitāte ir tikai viens no argumentiem. Svarīgāki ir arī jēdzīga resursu izmantošana, nākotnes apdzivojuma attīstība, skolotāju trūkums. Ko tad Īslīces skolas direktore darītu, ja neatrastu matemātikas skolotāju? Skolai jābūt nevis tādēļ, lai laukos ir dzīvība, bet gan dzīvībai laukos jābūt lai tur būtu skola. Argumenti par skolu neaizvēršanu neiztur kritiku, jo mēs neesam tik bagāta valsts. Pagaidām. Latvijā paradokss arī ir tas, ka visi kliedz, ka vadoņi nelietderīgi iznieko līdzekļus, kad beidzot nolemj tērēt efektīvi, atkal nav labi.
atbilde atbildei 08.02.2017. 16:28:01
Tad jūs atzīstat, ka lauku skolas ir tiem, kas nevar pavilkt pilsētas skolas? Tā nedrīkst būt. Kāpēc jūs domājat, ka "no grūtiem apstākļiem nākušie" un maznodrošinātie bērni neiegūs vidējo izglītību 10 km attālā lielākā skolā? It sevišķi ja sāks tur mācīties jau kopš 7.klases? Ja apkārt gudri un talantīgie bērni, viņi pavelk sev līdzi arī "grūtgalvjus", turklāt, no nabadzīgām ģimenēm nākušie bērni arī ir ļoti gudri. Bet ja klasē ir 5-7 bērni, kur 4 grūtgalvji un 2 ar gaišām galvām, tad, diemžēl, tie talantīgie arī pielāgojas vidējam līmenim.
Bet kāpēc nesaglabāt lauku skolas, lai izglītību iegūst arī tie, kas pilsētas skolu nepavilks? Vai tiešām valstij jādomā tikai par tiem, kas nodrošinās pozitīvo konkurētspēju un labus CE rezultātus? Kāpēc neļaut iegūt vidējo izglītību arī tiem, no grūtiem apstākļiem nākušajiem un mazāk nodrošinātajiem? Pēc 9. klases tāds bērns bieži ir kā no ligzdas izmests, bet, beidzis vidusskolu, jau ir ar savu redzējumu. Kāpēc jānoraksta šie bērni? Pozitīvās konkurences (kas bieži pilsētā, ai, cik nežēlīga) dēļ?
Arī no laukiem 08.02.2017. 15:24:39
Mani bērni mācījušies gan lauku, gan pilsētu skolās un atšķirība, diemžēl, ir acīmredzama. Tas, ka gudri un talantīgie jaunieši ir arī pēc lauku skolu beigšanas spēj iestāties augstskolās, nemazina vispārējo tendenci, ko uzrāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti. Un runa nav par franču valodu un citām ekstrām. Bet lielajās skolās ir pozitīva konkurence, arī iespēja specializēties vidusskolā, kas nav mazsvarīgi mūsdienas. Un skolas uzdevums nav nodrošināt darbu lauku iedzīvotājiem, bet sniegt labu izglītību bērniem. Un es nesaku, ka visi skolotāji laukos sliktāk strādā, labākie skolotāji tik un tā iegūs darbu lielā skolā, jo būs jāatver paralēlklases.
jautājums "arī no laukiem" 08.02.2017. 14:08:35
Kas jums iestāstījis, ka lauku skolā nav konkurētspējīgas izglītības? Vai tiešām Jums tik slikta pieredze ar kādu lauku skolu? Vai vienkārši bezpieredzes augstprātība? Palasiet, ko uzrakstījusi "laukumamma". Mans viedoklis tieši tāds pat, jo arī mans dēls beidzis visparastāko lauku vidusskolu bez franču valodas, padziļināta politikas kursa apgūšanas un citām ekstrām. Bet arī viņš pilnīgi bez jel kādām grūtībām iestājās un pabeidza Banku augstskolu. Un nu jau ir arī maģistrs. Un vienmēr ar labiem vārdiem piemin savu nelielo, bet labo lauku vidusskolu, kurai nu jau laikam arī draud slēgšana. Un man mājās glabājas Ministru prezidenta goda raksts par labām sekmēm - pēc jūsu uzstādījuma iznāk, pilnīgi konkurētnespējīgās mācībās. Diezin kā cilvēks kļuvis par finanšu direktoru diezgan lielā uzņēmumā ar tik zema līmeņa izglītības aizsākumiem? Un visi viņa 10 klasesbiedri arī ir jau ieguvuši augstāko izglītību - un tas noticis pēc lauku skolas absolvēšanas.
Komentārs par: ārvalstu pieredze... 07.02.2017. 01:06 Viens skolēns bija kaut kur Japānā, bet nevis viņa dēļ skola tika uzturēta, bet gan vilciena maršruts.
Bauska būtu tas pozitīvais piemērs? Es nekā pozitīva tai rakstā nesaskatu!
Sveika! Man tādas pašas domas! Arī es skolā no 1984.gada! Sveiciens mohikāņiem!
Paklau, "arī no laukiem"! "Skolai nav jāpilda sociālā funkcija." Ar šo vien varētu pamatot tēzi - nav īsti saprašanas sabiedrībā par skolas funkciju. Skola pamatā pilda sociālo funkciju! Bērnu socializācija, mācīsanās dzīvot sabiedrībā. Pasākumi visādi, kas uz to vērsti, u.t.t. Izglītības dokuments, kurā būs ierakstīts "krutas" skolas nosaukums vēl nav izglītība. Protams, ka darbinieki, kas strādā skolā, pārsvarā ir tāpēc, lai pildītu citus, galvenos uzdevumus, kam skola ir paredzēta. Kādu brīdi pēc skolas slēgšanas tajā vēl būs sociālais nams, kurā strādās tie paši cilvēki, kas strādāja skolā. Bet, kad Latvija pabeigs izmiršanas procedūru, tad ... Šaubas mani māc, ka šurp bariem, bariem dosies silto zemju iedzīvotāji.
Arī no laukiem 08.02.2017. 09:59:07
Nebūs nevienam agri jāceļas. 10 km līdz Bauskai ir milzīgs attālums? Turklāt, neviens netaisās slēgt sākumskolas klases. Uzskatu, ka pilnīgi pareizi - mazajiem jāmācās pēc iespējas tuvāk mājām, mazajās klasēs. Bet pusaudžiem jāiegūst konkurētspējīga izglītība, pat ja viņš no nabadzīgas ģimenes. Skolai nav jāpilda sociālā funkcija. Skolas uzdevums - sniegt pilnvērtīgu izglītību bērniem, nevis nodrošināt darbu skolotājiem un tehniskiem darbiniekiem. Ietaupīto naudu pašvaldība varētu ieguldīt skolēnu pārvadāšanā, lai autobusi no lielās skolas bieži kursētu arī uz attālākiem nostūriem.
Ir pilnīgi vienalga, kādā skolā MĀCĀS. Tāpat ir pilnīgi vienalga, kādā skolā NEMĀCĀS. Vienā gadījumā būs laba izglītība, otrā - ne tik laba. Funkcionāru stāsti par "slikto izglītību laukos" nav pat meli. Tas ir vienkāršs blefs ar visiem saprotamu iemeslu - naudas tērēšanas pamatojums. PISA pētījumi? Protams! Bet cēļoņi skaitliskajiem rezultātiem nebūt nav "sliktā izglītība laukos". Cēloņus tik vienkārši vairs likvidēt neizdosies. Un lauku bērnu (kuriem būs agri jāceļas un jādodas uz skolas autobusu un pēc stundām atpakaļ, bez iespējas papildus kaut ko skolā izdarīt) vecāki vēl atceras, kā bija, un redz, kā ir. Un pārsvarā saprot, ka iemesls nav meklējams skolā. Varbūt būtu vienkāršāk un saprotamāk, ja funkcionāri uzzīmētu ainu, kā tiks stabilizēta situācija valstī, uz ko ejam. Lielākas un mazākas pilsētas ar viesu namiem medniekiem. Apkārtne - iekopts (vai, tieši otrādi - mežonīgs) briežu dārzs. Nu, vai, teiksim, liels poligons armijas cilvēku vajadzībām. Vai kā savādāk. Ko tur slēpt? Ejam uz kopīgu mēŗķi!
Es no laukiem 08.02.2017. 09:25:54
Valdība skolas aizslēgs. Lauku bērns, kas aug mazturīgā ģimenē, nebrauks uz vidusskolu pilsētā. Lai skolotu bērnu, naudas ģimenei nav un nebūs (jo sanāk tikai pārtikai, maksājumiem par elektrību u.tml). Latvijas situācijā palielināsies neizglītotu cilvēku skaits. Ar neizglītotiem, ziniet, valdībai viegli manipulēt. Lai tik valdība turpina investēt laukos (kā pašreiz!). Kad skolēnu vairs tiešām nebūs demogrāfiskās situācijas dēļ, tad arī izslēgsim gaismas skolā. Patiesībā - valdības attieksme ir graujoša, jo savulaik studējām arī par saviem personīgajiem līdzekļiem, jo uzstādījums bija - piemēram, tu, skolotāj, nedrīksti mācīt 2 stundas sociālajās zinībās, jo tev nav tieši tāda diploma. Un, ziniet, skolotāji gāja un mācījās Latvijas Universitātē, RPIVā, LiepU. Un tādēļ - kolēģi skolotāji, neļausim sevi pazemot.
Vienreiz iesudziet Satversmes tiesa to IZM pae nuada seko skolenam un viss atrisinasies, jo skolotajam maksas par darbu nevis skolenu skaitu ...
Divi gadījumi no manu bērnu dzīves bez komentāriem. 1. - kad meita mācījās 10. klasē (mūsu lauku vidusskolā), pie viņiem no pilsētas valsts ģimnāzijas(!) atnāca meitene ar nesekmīgām atzīmēm un daudziem kavējumiem. Šī iemesla dēļ vecākiem bija palūgts meklēt citu skolu, tā teikt, lai nav jāauklējas un lai nebojā skolas tēlu. Lauku skolā skolotāji ar viņu individuāli piestrādāja, interesējās par katru kavējumu. Meitene skolu beidza kā viena no labākajām un tagad studē, būs farmaceite. 2. - pēc pamatskolas beigšanas mana meita palika lauku skolā, bet viņas draudzene aizgāja mācīties uz pilsētas skolu, lai vieglāk iekļūt augstskolā, jo pilsētā jau līmenis augstāks. Pēc vidusskolas beigšanas abas - mana meita un draudzene - stājās LU ekonomistos. Abas tika budžeta grupā, abas budžetā arī pabeidza. Starpība tik tā, ka mana meita tālāk mācās maģistros. Jā, un mans dēls arī pabeidza lauku skolu ar to "zemo" zināšanu līmeni, konkursa kārtībā tika uzņemts LU jau pirms vidusskolas beigšanas, budžetā pabeidza komunikāciju zinātnes, arī maģistrus, un tagad studē doktorantūrā. Bet pamatus ielika tagad publiski pazemotā lauku vidusskola.
auksa sedosajiem interese tikai skaitli
rakstu>>>>>>>>>>>>>> lauķei 07.02.2017. 17:57:41
Jūs cienījamā kundzīt, esiet īstajā vietā. Jums paldies, gan jau, saka Jūsu absolventi. Paldies par Jūsu entuziasmu, atbildību, no tādiem cilvēkiem veidojas garīga sabiedrība.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
* E-KLASE neatbild par komentāriem, kas pievienoti rakstiem, tomēr aicina portāla lasītājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, kā arī iztikt bez rupjībām.