Lietotājvārds
Parole
Man kā logopēdei ir jautājums raksta aurorei: ko jūs iesakāt darīt ar bērniem, kuriem ir valodas sistēmas nepietiekama attīstība dzimtajā valodā. Lai mācās un nepareizi apgūst n-tās valodas?
Visiem bērniem jāmācās kopā valsts apmaksātās mācību irstādēs valsts valodā un nekavējoties jau no pirmsskolas. Pietiks 30 gadu valodas kursu . Mājās un ğimenē komunicē ,kā vēlies. Tâ tas ir visur pasaulē. Beigsim šķirot pa tautībām un mistìskiem procentiem,ko neviens nav spējīgs pārbaudīt.
Neirofizioloģijas eksperimentos ir atklāts, ka cilvēkiem, kuri dzird, uztver un runā divās valodās kopš bērnības, smadzenēs vairāk attīstās baltā viela, atšķirībā pret tiem, kuri valodas apgūst secīgi vienu pēc otras. Šiem cilvēkiem vecumdienās nebūs jāsatraucas par vecuma demences, vai Alcheimera slimību, jo viņi neslimo ar to. Turklāt šo cilvēku kognitīvās prasmes ir daudz augstākas kā citiem. Kaut arī sākotnēji, bērna vecumā var rasties priekšstats, ka divvalodība ir kaitēklis, jo bērns var nerunāt vispār, vai runāt nesaprotami.
quack my zac 16.09.2019. 14:13:08
Mūzika, sports un mājturība angļu valodā (cit.) Kaut kā dikti pieticīgi. Un kāpēc ne itāļu, vācu vai latgaliešu?!
А как быть с русским языком?
Agrāk bija guvernantes, kuras runāja tikai franču vai vācu valodā un tad dabīgi bērni apguva svešvalodu. Ja pieaugušais vienā brīdī runā vienā valodā ar bērnu (mazu), otrā jau citā, neveidojas pareiza piesaiste. Lasīju jau sen , ka dažādu valodu vecākiem līdz zināmam laikam ir jārunā ar bērnu savā valodā, lai lingvistiski pareizi veidotos pareiza divu valodu apguve
Vai negribat pamēģināt pasniegt matemātiku angļu valodā no 1.klases? Pie tam bez skaidrojumiem dzimtajā valodā? Tā, dabiski :)...
Otra svešvaloda mums- pirmkārt, lietuviešu un igauņu. Un tikai pēc tam angļu, vācu. zviedru un norvēģu.
Lai mūsu bērni izjust reformu, kura ir piedāvāta mazākumtautību bērniem.
Mja. Manuprāt valoda ir viens no cilvēka dzīves pamatiem. Kaut nedaudz loģiski padomājot - skaidrs, ka izšķaidot vienu no pamatiem, pajuks visa ēka. Manuprāt vispirms ir stabili jāapgūst dzimtā valoda, papildus var arī citas un tad uz stabila pamata var ķerties pie nākošā soļa. Kopumā rakstā minētais atbilst modernajai ačgārnajai piejai.
Izklausās jau skaisti - teorētiski... Tikai jāpatur prātā, cik daudz mums gan skolās, gan dārziņos ir bērnu ar dažādām mācību grūtībām un valodas attīstības traucējumiem... un kas der vienam, neder citam. Ļoti bieži zināmi gadījumi, kad "spiežot" uz svešvalodas apguvi, vai pat vienkārši dzīvojot vairākvalodu vidē (piemēram, ģimenē), tiek ievērojami aizkavēta dzimtās valodas attīstība un ir nepietiekams vārdu krājums. Ne visi bērni ir vienādi apdāvināti valodu apguvē. Sensitīvais vecums, protams, valodu mācībā jāņem vērā, bet jāpatur prātā, ka primāri tomēr jāattīsta dzimtā valoda, kas ir kā laba bāze valodu apguvei vispār.
Tas nav izplatīts mīts, bet zinātnieku apgalvojums!
runāju trijās valodās 13.07.2019. 20:08:20
Vislabāk un vispareizāk mācīties valodu dārziņā, tikai darīt to dabīgā veidā. Viss, kas notiek vēlāk, notiek grūtākā ceļā. Valoda ir jāmācās tāpat, kā mācās dzimto ar saprašanu, nevis tulkošanu.
Mūzika, sports un mājturība angļu valodā (cit.) Kaut kā dikti pieticīgi. Un kāpēc ne itāļu, vācu vai latgaliešu?! :)

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
2+6=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.