Ja reformu īstenotu līdz galam, pašvaldība gadā ietaupītu miljonu, skolotāji saņemtu 1000 eiro mēnesī, bet bērni – labāku izglītību.

Pirms gada novembra beigās pie Bauskas novada domes pavērās mazpilsētai neparasta aina. Parasti tukšajā laukumā vairāki desmiti cilvēku, arī skolēni, piketēja pret Īslīces vidusskolas pārveidošanu par pamatskolu.

Īslīces vidusskola atrodas plašā divu korpusu ēkā nomaļā vietā 10 kilometru no Bauskas. Tā bija viena no tobrīd deviņām novada lauku skolām. Pilsētā ir četras. Kopš novada izveides 2009. gadā skolēnu skaits visā teritorijā sarucis par gandrīz ceturto daļu, taču visi centieni reorganizēt lauku skolas, kur tas notika visstraujāk, netika tālāk par domes sēžu zāli.

Taču šoreiz deputāti pēc ilgām diskusijām nolēma 10.klasi vairs neatvērt ne Īslīces, ne tikpat attālajā lauku vidusskolā Uzvaras ciematā, bet trešo – Mežotnes internātvidusskolu – slēgt pavisam un bez pārejas laika. Lēmējiem vairs nebija kur atkāpties. Pusgadu iepriekš viņi bija atbalstījuši domes speciālistu sagatavoto izglītības iestāžu attīstības koncepciju 10 gadiem. Pamatojot galvenokārt ar finansiāliem apsvērumiem, tajā pirmoreiz tika noteikts, ka vidējā izglītība jānodrošina tikai pilsētā.

bauska1_labots-1.png

Grafika: Lote Lārmane

Lauku skolu izglītības kvalitātei dokuments nepieskārās. Daudzviet reģionos šī tēma joprojām ir tabu. Taču starptautiskais izglītības kvalitātes pētījums (PISA) rāda, ka Latvijā 15 gadus veci lauku skolēni no lielo pilsētu vienaudžiem mācībās atpaliek par vairāk nekā vienu mācību gadu un atstarpe arvien palielinās. Zināšanu plaisa redzama arī vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultātos. Lauku skolēni ir trūcīgāki, līdz ar to mazāk motivēti mācīties, mazajās klasēs trūkst pozitīvas konkurences. Pētnieki iesaka iemeslus meklēt arī mācīšanas kvalitātē.

Skola tiem, kam pilsētā grūtāk

Starp piketētājiem bija Īslīces skolas kādreizējā absolvente, tagad tās direktore Irina Vargušenko. “Sāpēja sirds. Ar prātu sapratu, bet bija grūti pieņemt. Vismaz divi gadi varētu vēl būt vidusskola, bet deputāti lēma strikti,” stāsta Irina, izrādīdama skolas mūsdienīgo sporta zāli un par ES fondiem iekārtoto dabaszinību kabinetu. Dzirdot, par ko runājam, iekarst arī tur satiktā kolēģe. Skolotāji joprojām nav samierinājušies ar domes lēmumu. 11.klasē bija tikai pieci audzēkņi, tomēr Īslīce, tāpat kā Uzvara, atbilda Izglītības ministrijas nosacījumam vidusskolas pastāvēšanai – vismaz 32 skolēni 9.-12. klasē kopā. Direktore par skolas plusiem sauc mājīgumu un vairāk skolotāju uzmanības katram bērnam. Viņa atklāti stāsta, ka te mācās tie, kam pilsētā ir grūti. Pamatskolas posmā arī daudzi ar speciālajām programmām.

Domes sēdē vecāki deputātiem pārmeta apzinātu lauku iztukšošanu. Pēc lēmuma skolas padomes vārdā tika sūtītas protesta vēstules ministrijām un Valsts prezidentam.

Grafika-Lote Lārmane.png

Grafika: Lote Lārmane

Skolēns laukos trīsreiz dārgāks

Bauskas novadā izglītībai tiek nepilna puse pašvaldības budžeta – neskaitot valsts piešķirto dotāciju pedagogu algām, aptuveni 8 miljoni eiro. Rūkot skolēnu skaitam, domes administrācijā aizvien nostiprinājās pārliecība, ka uzturot tik daudz pustukšu skolu, pašvaldība tērē nelietderīgi. Vidējais skolu aizpildījums visā novadā ir tikai 54%. Ekonomiste Zaiga Kārkliņa bija aprēķinājusi, ka, piemēram, Uzvaras vidusskolā viena audzēkņa izglītošanai mēnesī pašvaldība velta 142 eiro – gandrīz trīsreiz vairāk nekā pilsētas skolās. Summā neietilpst skolotāju algas. Līdzīgi kā citur tās laukos tika palielinātas, paņemot daļu pilsētas pedagogiem paredzētās naudas.

Foto-Reinis Hofmanis3.jpg 

Direktore Irina Vargušenko vidusskolas pārveidei par pamatskolu nepiekrita un kopā ar kolēģiem piedalījās piketā pie Bauskas novada domes. Foto: Reinis Hofmanis.

Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (Nacionālā apvienība), bijušais Īslīces skolas un Minsteres latviešu ģimnāzijas skolotājs, saprata stipru skolu nozīmi un domes speciālistes iedrošināja pārmaiņām. Redzot, ka atsevišķu skolu reorganizācijas plāni nekust, nolēma sākt ar izglītības iestāžu attīstības koncepciju. Tā tapa kā kompromiss, iztaustot, kas varētu gūt politisko atbalstu un kas nē.

Nepieciešams skats no malas

“Taču tad sagadījās, ka Vides ministrijā bija seminārs par attīstības plānošanu, un redzējām pētījumu par izglītības pakalpojumu pieejamību Latvijā. Mēs vienkārši lasījām ar prieku – tas ir tas, kas mums vajadzīgs! Bija skaidrs, ka viss, ko darīsim paši, būs slikti un nepareizi. Ka mums ir vajadzīgs pilnīgi neitrāls skats no malas,” atceras izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka.

Norvēģijas valdības apmaksātā pētījuma autors bija karšu izdevniecība “Jāņa sēta”. Tā ar statistikas datiem pamatoja, ka mazu un dārgu skolu uzturēšana lauku iztukšošanos neapturēs, un ieteica risinājumus skolu koncentrēšanai.

Foto-Reinis Hofmanis4.jpg 

Bauskas novada domes izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka, izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare un ekonomiste Zaiga Kārkliņa ir pārliecinātas, ka, gudri reorganizējot lauku skolas, bērni nākotnē iegūtu labāku izglītību. Viņas kļuvušas par reformas virzītājspēku. Foto: Reinis Hofmanis.

Uz tuvāko skolu neved

Ruhocka sazvanīja “Jāņa sētas” galveno redaktoru Jāni Turlaju, un abi uzreiz sapratās. Turlajs, paša intereses dzīts, pirms četriem gadiem sāka uzrunāt valsts iestādes un lielos uzņēmumus, lai iegūtu pēc iespējas smalkākus uzņēmējdarbības un apdzīvotības datus par visu Latviju. Tagad “Jāņa sētai” ir rīks, kas ļauj jebkurā apdzīvotā vietā redzēt gan tur reāli darbojošos uzņēmumus un to ekonomisko atdevi, gan deklarētos iedzīvotājus pēc vecuma.

Pašvaldībai tie uzskatāmi parādīja, kur pēc gadiem bērnu būs vairāk un kur nebūs nemaz.

Sistēmai pievienojot domes dotos datus, atklājās nojausta, bet neglaimojoša patiesība, kas apgāž izplatīto “skolai jābūt tuvu mājām” argumentu.

“Jāņa sēta” saskaitīja, ka no apkaimes, kur tuvākā izglītības iestāde ir Īslīces skola, gandrīz trešdaļa deklarēto skolēnu brauc mācīties citur. Bet vairāk nekā puse Īslīces skolas audzēkņu dzīvo Bauskā vai citās vietās, kur Bauskas skolas ir tuvāk. Abos virzienos viņus vizina pašvaldības apmaksāti skolēnu autobusi. “Tas mūs visus ļoti pārsteidza. Tad vairs nevienam nebija argumentu,” saka Ruhocka. 

Grafika0Lote Lārmane4.png 

Grafika: Lote Lārmane

Vienlaikus laba tiesa Bauskas novada bērnu izvēlas mācīties Rīgā un Jelgavā. Skaitliski prom dodas viena kārtīga lauku skola, rēķina izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare. Savukārt uz Bausku braukā kaimiņu – Rundāles – novada skolēni, lai gan tur, cenšoties noturēt savējos, par mācīšanos labi maksā. Visi audzēkņi, kuru vidējais vērtējums nav mazāks par 6,5 ballēm, jau sākot ar 9.klasi, Rundālē saņem ikmēneša stipendiju 20 — 50 eiro apmērā. Lauku novados tā ir jau gadiem izplatīta prakse. Ačgārnās konkurences spiesta, maksā arī Bauska. Tiesa, mazāk un tikai labākajiem.

Reformējot varētu dubultot skolotāju algas

Turlajs ieteica pilsētā koncentrēt ne tikai izmaksu ziņā dārgāko vidusskolas posmu (arī no tuvākajiem kaimiņu novadiem), bet pārcelt turp arī visas Bauskas novada skolu 7. – 9. klases. Šajās klasēs bērni sāk apgūt fiziku un ķīmiju, kur mācību aprīkojums ir dārgs un katastrofāli trūkst skolotāju. Līdz Bauskai tikai no attālākā pagasta sliktā ceļa dēļ sanāktu braukt ap 40 minūtēm. Pārējiem ne vairāk kā 20.

Laukos paliktu spēcīgas, pilsētas skolām juridiski pievienotas sākumskolas līdz 6.klasei. Katrā pietiktu ar astoņiem skolotājiem pašreizējo 14 — 15 vietā. Savukārt Bauskas Valsts ģimnāzijā un 2.vidusskolā skolēnu skaits gandrīz dubultotos, varētu nokomplektēt kārtīgas paralēlklases ar iespēju specializēties. Ģimnāzijā — audzēkņus atlasīt, nevis kā pašlaik uzņemt katru, kuram atestātā nav nesekmīgu atzīmju.

Un galvenais, ar lielāku skolēnu skaitu ievērojami augtu pedagogu algas. Daļa skolotāju darbu zaudētu, bet palikušie ar dažiem izņēmumiem strādātu pilnu slodzi. Pašvaldības speciālisti aprēķināja, ka ar esošo mērķdotāciju viņi pedagogu vidējo algu visā novadā varētu dubultot no esošajiem 500 līdz 1000 eiro “uz rokas”. Savukārt saimnieciskajos izdevumos ietaupītu 1,4 miljonus eiro gadā jeb 17% pašvaldības izglītības budžeta, tos novirzot, piemēram, atbalsta pedagogiem skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

Palīdzēja saprast, kur tērē par daudz

Pētījuma iespaidā domes ekonomisti rēķina, kur vēl tiek tērēts par daudz. Ceturtdaļmiljonu gadā pašvaldībai izmaksā skolēnu pārvadāšana. Pašvaldībā analizē, kā vismaz daļēji atteikties no skolēnu autobusiem, turpmāk maksājot sabiedriskajiem pārvadātājiem, kuri pielāgotu savus maršrutus. Pašlaik vienīgie, kas to izdarījuši pilnībā, ir Cēsu un Rojas novadi. Cēsīs plāno, ka ietaupīta būs ceturtā daļu, Rojā varētu būt pat nepilna puse.

Baušķenieki apsver ārpakalpojumā nodot arī telpu un apkārtnes uzkopšanu. Pašlaik katrā mazajā lauku skolā ir ne vien vairāki apkopēji, sētnieks un remontstrādnieki, bet arī pilnas slodzes ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis. Līdzīgi jau izdarīts ar skolēnu ēdināšanu, tā samazinot tai domātos tēriņus par trešdaļu jeb 300 000 eiro gadā.

Bez tam panākts deputātu atbalsts divu lauku pamatskolu pārveidei par sākumskolām. Lai lēmums būtu iespējams, reorganizāciju neveiks uzreiz, bet pēc 2 un 3 gadiem.

To izdarīt palīdzēja ne vien pētījums, bet arī pedagogu algu jaunais modelis, kas ar atalgojuma koeficientiem motivē bērnus no 7.klases koncentrēt lielākās skolās. Tā paša iemesla dēļ dome šogad lauku skolas vairs nebalsta, tām par labu pārdalot pedagogu atalgojuma naudu.

Nav arī daudzviet populāro pašvaldības piemaksu skolotājiem. Bauskas novadā tādas saņem tikai skolu direktori.

Varētu 1000 eiro algu, bet nebūs

Turlajs, aizrautīgs uzņēmējs, kuram rūp, kādā valstī dzīvojam, bija solījis, cik vien vajadzēs, braukt un ar skaitļiem iedzīvotājiem skaidrot, kāpēc jāveic pārmaiņas. Skolas aktu zāle sanāca pilna, otrajā sanāksmē kultūras namā bija ap 50 cilvēku. Ar jautājumiem šaustīja vairākas stundas. “Man likās, ka argumenti ir spēcīgi, bet izrādās: nevaru pārliecināt. Tie nedarbojas,” saka Turlajs. Viņaprāt, galvenais iemesls ir tas, ka budžeta naudu cilvēki neuzskata par savējo, kas jātaupa.

Pašvaldībā atzīst, ka “Jāņa sētas” pētījuma lielākā daļa, visticamāk, paliks uz papīra sabiedrības iebildumu dēļ. Uz būtiskām reformām deputāti nav gatavi – un noteikti ne vēlēšanu gadā.

Līdz ar to nebūs ne ietaupītā miljona, ne 1000 eiro algu skolotājiem.

Fot-Reinis Hofmanis5.jpg

Foto: Reinis Hofmanis

Toties paredzams, ka skolotāju trūkums kļūs vēl akūtāks, jo esošie noveco, bet jaunie par tādu naudu vietā nenāk. To izjūt arī Īslīces direktore Irina Vargušenko.

Kad Bauskas ģimnāzija pērn pārvilināja vienu no Īslīces matemātikas skolotājām, Irina bija tuvu izmisumam. Aptaujāja sava un kaimiņu novadu skolas, apzvanīja pensionētos pedagogus, meklēja augstskolās. Pēdējā brīdī izdevās pierunāt skolotāju no 30 km attālās Iecavas. Uz Īslīci viņa var atbraukt tikai piektdienās, tāpēc šogad vidusskolēni matemātiku mācās reizi nedēļā, bet visu dienu. Pieci divpadsmitie to dara apvienotās stundās kopā ar 11.klasi.

“Jāņa sētas” pētījuma secinājumiem direktore nepiekrīt. Par to, ka skolā varētu atstāt tikai pirmās sešas klases – šobrīd tie būtu 117 skolēni -, bet trīspadsmitgadnieki jau brauktu uz Bausku, viņa negrib pat domāt: “Kolīdz sākumskola, tās ir beigas. Jo ko nozīmē bērnam sākt vienā skolā un tad turpināt citā?!”

Autore: Evita Puriņa, Re:Baltica
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica