“Šādu pieeju sauc par skolotāju mācīšanās grupām. Videosižetā redzams, kā skolotāji sadarbojas, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu konkrētu prasmi visiem klases bērniem. Kādā citā Ventspils skolā šādā veidā sadarbojās valodu pasniedzēji – latviešu, krievu un angļu valodas skolotājas, lai dalītos pieredzē un vienotos, ka, piemēram, tās pašas mācību metodes, ko izmanto latviešu valodā, lieto arī krievu un angļu valodas stundās,” stāsta Ventspils Izglītības pārvaldes Metodiskā dienesta vadītāja un Iespējamās misijas atbalsta programmas veidotāja Inga Pāvula.

Skolotāji ir tikai ieguvēji

Citā Ventspils skolā skolotāju mācīšanās grupās katrs no skolotājiem mācību gada sākumā ierosina vienu lietu, ko šī gada laikā grib uzlabot vai mainīt savā darbā ar skolēniem, un pārējie skolotāji ir viņa atbalsta grupa. Arī šajā gadījumā ieguvēji ir gan bērni, gan skolotāji. “Katrā Ventspils skolā ir divi trīs skolotāji, kas var vadīt šādas skolotāju apmācības grupas,” ar gandarījumu atzīst Inga Pāvula. Viņa neslēpj, ka pirms trim gadiem, kad viņa skolotājus ar šo pieeju iepazīstināja, bijusi zināma pretestība. “Taču pamazām mūsu skolu skolotāji ir novērtējuši, ka viņi ir ieguvēji no šīs sadarbības,” saka Inga Pāvula.

Zināšanas var piemērot dažādās jomās

“Sadarbība ir viens no atslēgas vārdiem mūsdienu mainīgajā biznesa vidē, kad vienas amata lomas izzūd un to vietā rodas citas. Tāpēc ir svarīgi būt elastīgam, spēt pielāgoties un būt gatavam mainīties,” apstiprina Swedbank Karjeras centra vadītāja Rita Majore.

“Ir jāprot iegūtās zināšanas piemērot dažādās jomās. Piemēram, prasme spriest, analizēt, argumentēt, organizēt, vadīt sarunu ir piemērojama dažādos projektos un dažādās darbavietās. Un prasmes var attīstīt dažādos veidos, tostarp jomās, kas nav tieši saistītas ar izvēlēto profesiju, – iepazīstot jaunas nodarbes un attīstot savus hobijus, diskutējot ar citu nozaru pārstāvjiem vai, piemēram, lasot un interesējoties par sev saistošām tēmām. Jo viss, ko es uzzinu un apgūstu, veido manu redzesloku un izpratni, tas ir mans intelektuālais īpašums, ko pēc vajadzības varu izmantot visās dzīves jomās. Tieši tā, kā tas redzams šajā klipā. Mācoties strādāt ar tekstu, šīs zināšanas noder visos mācību priekšmetos.”

Lasītprasme ir svarīga, lai gūtu panākumus

Runājot par sižetā aplūkoto lasītprasmi, izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa uzsver, ka spēja izprast rakstītu tekstu būs tiešā veidā saistīta arī ar bērna panākumiem skolā un dzīvē, jo mēs dzīvojam rakstītā teksta gadsimtā. Tāpēc vecākiem jau kopš mazotnes būtu jādomā, kā attīstīt bērnam plašu vārdu krājumu.

“Atbilde uz jautājumu, kā to darīt, ir ļoti vienkārša – lai paplašinātu vārdu krājumu, vecākiem jārunā ar saviem bērniem. Nerunīgie vecāki uzrunā bērnu aptuveni 200 reižu stundā, turpretim runīgie pārmij ap 600 vārdiem stundā, un šīs atšķirības starp nerunīgo un runīgo vecāku bērniem pieaug ar katru brīdi – triju gadu laikā nerunīgo vecāku bērni būs dzirdējuši ap 4 miljoniem vārdu, turpretim runīgo vecāku bērni – ap 12 miljoniem vārdu. 

Vienkārši ieteikumi, kas var veicināt lasītā teksta uztveri un bagātināt bērna vārdu krājumu

  • Vārdu krājumu būtiski paplašina arī kopīga lasīšana. Ļaujiet bērnam būt aktīvam, komentēt, jautāt, atbildēt uz jautājumiem lasīšanas laikā. Maziem bērniem ļoti patīk lasīt jau zināmu grāmatu vairākas reizes, jo viņi zina stāsta gaitu un var vairāk iesaistīties un komentēt. 
  • Lai rosinātu bērnu interesi par lasīšanu, rādiet piemēru – lasiet paši, lai bērns redz jūs lasām grāmatas, žurnālus, rakstus internetā, uzrakstus uz ielām, receptes, grafikus, skaitļus utt.
  • Palīdziet bērnam iztēloties lasāmo stāstu. Pārrunājiet, kā jūs iztēlē redzat tekstā aprakstīto, izmantojot visas piecas maņas – ožu, dzirdi, redzi, tausti, garšu. Piemēram, kā, pēc bērna domām, stāstā aprakstītais pīrāgs varētu smaržot? Kas vēl tajā virtuvē atrodas? Vai tur ir auksts vai silts?
  • Lai veicinātu sarežģītu tekstu izpratni, palīdziet veidot asociāciju tiltus starp jau zināmo un vēl nezināmo informāciju. Piemēram, mudiniet bērnu padomāt, kas varētu notikt stāsta turpinājumā.