Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete solīja ieviest uzlabojumus skolotāju apmācībā, taču bija acīm redzami, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav un drīzumā arī nebūs plāna, kā nodrošināt, lai 2018. gadā, kad paredzēta latviešu valodas lomas palielināšana mazākumtautību skolās, tajās strādātu skolotāji, kas šīs pārmaiņas spēj īstenot.

Kaut arī pārmaiņas gaidāmas tikai mazākumtautību, pārsvarā krievu, skolās, I. Druviete uzsvēra, ka ir vienota izglītības sistēma, līdz ar to arī vienota skolotāju sagatavošanas sistēma.

Ministre jau atkārtoti bilda, ka nākotnē būtu vajadzīga latviešu un krievu skolu apvienošana. Protams, tas zināmā mērā skolotāju sagatavošanas problēmu varētu atrisināt, taču tā ir tikai ideja, kuras īstenošana nav sākta.

Lai veicinātu latviešu valodas apguvi mazākumtautību bērnudārzos, šogad gan sākta pirmsskolas pedagogu attiecīga apmācība. Nākamgad paredzēts tērēt vienu miljonu eiro skolotāju tālākizglītības kursos, kuros pedagogi varētu uzlabot savas prasmes Latvijas vēstures mācīšanā. Pedagogiem pieejami arī kursi par to, kā īstenot skolās valstisko audzināšanu.

I. Druviete piekrita deputātiem, ka vajag stiprināt Izglītības kvalitātes dienestu (IKVD), lai tam būtu pietiekama kapacitāte kontrolēt, vai skolas sagatavo Latvijas valstij lojālus pilsoņus. Viņa gan arī piemetināja: "Jau tagad IKVD reaģē uz katru signālu par to, ka skolotājs nav bijis uzdevumu augstumos. Taču skolotājs ir masu profesija, un valstī ir 58 000 skolotāju." Tātad visus izkontrolēt nevar.

Izglītības programmas Iespējamā misija pārstāve Inga Pāvule novērojusi, ka krievu skolu jauniešu motivācija apgūt latviešu valodu pēdējos gados kritusies, jo viņi pārliecinājušies, ka bez valsts valodas prasmes var arī iztikt. Tāpēc būtu jānodrošina iespēja skolotājiem saņemt atbalstu un padomus, kā veicināt jauniešos motivāciju runāt latviski.

Diemžēl prakse liecina, ka tieši skolotājs var arī nostāties starp skolēniem un latviešu valodu. Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Ingūna Role pieredzējusi situāciju, kad skolotāja iesaka muzeja gidam ekskursiju vadīt krieviski, jo citādi vidusskolēni nesapratīšot.

Ministre teica, ka ar vidusskolēniem gan vajadzētu runāt tikai latviski. Pamatskolēnu valsts valodas prasme toties mēdz būt nepietiekama, tāpēc tieši pamatskolās jāpalielina latviešu valodas loma. Tā kā valsts apmaksātu arodizglītību Latvijā var apgūt tikai latviski, mazākumtautību pamatskolu absolventiem ir grūti mācīties profesionālajās skolās.