Vairāk nekā puse aptaujāto vecāku jeb 57% atzinuši, ka izdevumi būtiski samazinājušies, savukārt 43% respondentu domā, ka tēriņi palikuši iepriekšējā līmenī, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Savukārt saistībā ar ietaupīto summu 42% respondentu atbildējuši, ka ietaupījums ir 11-20 latu, bet 30% norādījuši ietaupījumu līdz 10 latiem. Savukārt 14% vecāku ietaupījuši 21-30 latu, 7% - 31-40 latu, 1% respondentu izdevies ieekonomēt 41-50 latu, bet vairāk nekā 50 latu ietaupījuši 6% respondentu.

Dati rādot, ka 26% vecāku skolai nepieciešamajām precēm šajā mācību gadā atvēlēja ne vairāk kā 10 latus, 22% - no 11 līdz 20 latiem, bet 24% - līdz 30 latiem. Tikmēr 8% vecāku mācību precēm atvēlējuši 31-40 latus, bet 20% - vairāk par 40 latiem.

Lai gan likums nosaka, ka arī darba burtnīcas jāiegādājas mācību iestādēm, 27% aptaujāto atzinuši, ka tās bijuši spiesti iegādāties paši. Lielākā daļa jeb 77% vecāku uzskata, ka piešķirtais finansējums mācību grāmatu iegādei nav bijis pietiekams. Savukārt to, ka valstij būtu jāfinansē visu mācībām paredzēto preču iegāde, norādījuši 45% vecāku.

Kā dārgāko preci 45% vecāku norādījuši skolas formu vai apģērbu skolai, bet kā otra dārgākā skolas prece minēti kancelejas piederumi, trešajā vietā ierindojās materiāli mājturības un vizuālās mākslas stundām, bet daži no vecākiem pie dārgākajām mācību precēm atzīmējuši jau minētās darba burtnīcas.