Latvijas skolās būtu uzlabojama pārskatot mācību saturu atbilstoši ekonomikas attīstības tendencēm. Piemēram, lielāku vērību veltot sadarbības prasmju un radošuma veicināšanai, mainot skolēnu sasniegumu vērtēšanas sistēmu, kā arī vairāk iesaistot bērnus savu mācību sasniegumu regulārā analizē un novērtēšanā.

Kā nākamo būtiskāko iespēju, kas palīdzētu uzlabot izglītības kvalitāti Latvijā, iedzīvotāji minējuši 21.gadsimta prasībām atbilstošas mācību vides veidošanu un veicināšanu (atbildi norādījuši 40% aptaujāto). Piemēram, nodrošinot skolas un klases ar datoriem, interaktīvajām izglītības tehnoloģijām, digitālajiem mācību materiāliem un vidi mobilo ierīču izmantošanai mācību procesā.

Trešā daļa aptaujāto (30%) kā iespēju uzlabot izglītības kvalitāti Latvijā minējuši skolotāju augstākās izglītības un motivācijas programmas pilnveidi. Piemēram, iedibinot īpašas stipendijas un atlases kārtību talantīgāko jauniešu iesaistei pedagoģijas studijās vai piesaistot augstskolu studiju programmām mūsdienu mācību metodiku pārzinošus Latvijas un ārvalstu lektorus.

24% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāti Latvijā uzlabot palīdzētu laika un finanšu resursu veltīšana regulārai pedagogu profesionālajai pilnveidei. Piemēram, samazinot tiešo kontaktstundu skaitu un palielinot apmaksāto darba laiku, ko skolotāji var veltīt pašizglītībai, kursu apmeklēšanai par mūsdienīgu mācību metožu un tehnoloģiju pielietošanu mācību procesā.

Savukārt 23% aptaujāto uzskata, ka palielinot skolu autonomiju un atbildību par izglītības kvalitātes pilnveidi būtu iespējams panākt uzlabojumus izglītības kvalitātē Latvijā. Piemēram, ieviešot skolotāju, skolēnu, vecāku un pašvaldību kopīgi izstrādātas skolu attīstības programmas, veidot skolu pieredzē balstītus, individualizētus mācību plānus, kā arī iedibinot pašvaldību programmas skolotāju motivācijai.

Būtiski atzīmēt, ka tikai 7% respondentu uzskata, ka kopumā izglītības kvalitāte Latvijā ir laba un nekādi uzlabojumi tai nav nepieciešami.