Aptaujas liecina, ka šādu iespēju varētu izmantot ap 10% šajās specialitātēs strādājošo, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Vēsturiski pedagogi no 1959. līdz 1993. gadam bija tiesīgi prasīt izdienas pensiju. Ja vairāk nekā 30 gadu pastāvēja šāda sociālās aizsardzības sistēma, atmiņā tas ir palicis un neizpratne, kāpēc tās vairs nepiešķir, saglabājusies, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, uzsverot, ka "izdienas pensiju piešķiršana pedagogiem liecinātu par valsts ieinteresētību pedagogu sociālajā aizsardzībā pēc ilgstoša darba, kas viņiem radījis profesionālu izdegšanu". LIZDA plānojot šo jautājumu tuvākajā laikā apspriest ar labklājības ministru Uldi Auguli.

Arī minēto specialitāšu pedagogi uzskata, ka 55 gadi būtu tas laiks, kad būtu jādod iespēja agrāk pensionēties. Tas nozīmējot vidēji 30 gadu darba stāžu, kas šādā profesijā nebūt nav maz. "Sporta pedagogam ikdienā fiziskā un psiholoģiskā spriedze ir ļoti augsta. Man jāspēj vairākas stundas pēc kārtas iesaistīties dažādās aktivitātes, nevaru taču sēdēt tikai uz soliņa un dot komandas. Jo, kā rāda pieredze, arī pašu bērnu atdeve tad ir krietni lielāka, ja arī es pati darbojos līdzi. Tajā pašā laikā man jāspēj arī sekot līdzi aptuveni 30 bērnu drošībai," teic Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja Maija Priedīte. Arī viņa nenoliedz, ka nebūt nav viegli būt tikpat kustīgai kā savu darba gaitu sākumā.

Arī pirmsskolas pedagogiem nākas izturēt krietnu slodzi – ne katrs vēl pēc 60 gadiem var cilāt bērnus un darboties viņiem līdzi visas dienas garumā, ir pārliecināta Pirmsskolas izglītības asociācijas vadītāja, Latvijas Universitātes profesore Ruta Ināra Kaņepēja. Izdienas pensija ļautu cilvēkam izvērtēt, vai viņš vēl spēj darboties tālāk vai tomēr ne, kā arī dotu iespēju veselības problēmu dēļ nepalikt pavisam bez iztikas līdzekļiem.

Aptaujas liecina, ka priekšlaikus pensionēties vēlētos aptuveni 10% pedagogu. Viens no iemesliem, kāpēc tomēr tik maz, ir nelielā nauda, ko tādā gadījumā varētu saņemt. "Būtu jau labi, ja izdienas pensija būtu tāda, lai cilvēks var vismaz sevi uzturēt un tikt galā ar komunālajiem maksājumiem," spriež Piejūras internātskolas direktore Ingrīda Krūkle. Rīgas Valda Avotiņa pamatskolas – attīstības centra direktore Irīda Jansone šaubās, vai par tādu summu varēs iztikt, turklāt bez iespējām kaut mazliet piestrādāt. Abās šajās skolās, kur mācās bērni ar īpašām vajadzībām, skolotāji visai atturīgi skatoties uz šādu it kā priekšrocību. Pat tie, kas priekšpensijas gados. I. Krūkle atzīst, ka šobrīd izglītības sistēma turas uz vidējās un vecākās paaudzes pleciem. 20 gadu laikā viņas vadītajā iestādē ienācis maz jauno pedagogu. nopūšas I. Krūkle. Neesot jau arī nekāds brīnums, jo pedagoga darbs vispār neskaitās prestižs, un darbs šādās skolās esot vēl smagāks nekā parastajās izglītības iestādēs, tāpēc uz tām jaunie nu nepavisam neraujoties.