Tas darīts pretēji politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem, tādēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadība sākusi konsultācijas ar reģionālajām arodorganizācijām par iespējamu izglītības darbinieku streiku un tā norises laiku, informē ziņu aģentūra LETA.

Pagaidām vēl ir pāragri runāt par konkrētu streika datumu, jo LIZDA turpmākā rīcība ir atkarīga tikai no valdības rīcības, norādījis LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs. Ja valdība neradīs iespējas piešķirt lielāku finansējumu, pedagogi varētu streikot vai nu nākamā gada janvārī - pēc ziemas brīvlaika, vai arī pavasarī - eksāmenu laikā.

E. Grigorjevs informē, ka valdība ārkārtas sēdē pārrunāja, ka jauniem izdevumiem nākamā gada valsts budžetā varētu būt pieejami vairāk nekā 118 miljoni eiro, no kuriem vairums jau esot sadalīti. Izglītības nozarē četri miljoni eiro atvēlēti augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, 2,5 miljoni eiro - profesionālajai izglītībai, bet plānotajām reformām pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēmā paredzēta vien 12.daļa no IZM pieprasītā.

LIZDA uzsver, ka jauna darba samaksas modeļa ieviešana ar esošajiem līdzekļiem nav iespējama, jo tas krasi pasliktinātu pedagogu jau tā neapmierinošo finansiālo situāciju, īpaši mazajās skolās.

LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš  uzskata: "Kā minimums pakāpeniskai jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai no valsts budžeta 2015.gadā ir nepieciešami vismaz 20 miljoni eiro, turklāt tas pat uz pusi nenosedz visas šīs reformas izmaksas, ja to vēlas ieviest visā nozarē uzreiz."

Šogad jau ir sākta jaunā pedagogu atalgojuma modeļa aprobācija, par tās norisi un ieviešanu E-klase jau informēja. Jauna modeļa ieviešana ir akūti nepieciešama, ko pierādīja LIZDA pētījums, skaidro arodbiedrība. Pētījumā atklāts, ka esošais finansējums skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus. Patlaban valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto paliekot parādā vidēji 341,28 eiro. Pētījumā noskaidrots, ka 86% pedagogu uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu darba samaksu.

Līdz šim Latvijā notikuši divi izglītības darbinieku streiki. Pirmais noticis 1994.gadā, kad streikoja 76% skolu, panākot 16% algu paaugstinājumu. Tāpat streikots tika 1999.gadā, kad streikā piedalījās 31 447 izglītības darbinieki.