Lielākoties tas noticis tieši tautības dēļ, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pētījumā.

Ja pašlaik no kopējā studentu skaita ārvalstnieku ir 5,5%, tad līdz 2020. gadam ir plānots šā skaitļa kāpums līdz 8%, pētījuma Latvijā studējošo saliedētības veicināšana un ārzemju studentu diskriminēšanas mazināšana prezentācijā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Andis Geižāns, paužot prieku, ka aptaujāto septiņu lielāko augstskolu studenti – 68% ārvalstnieku un 74% vietējo – augstu novērtējuši Latvijas izglītības iestāžu kvalitātes līmeni. Vēl kā biežāk minētie iemesli par labu studijām Latvijā ir pieņemamā studiju maksa un labās atsauksmes no citiem studentiem, uzsvēra projekta vadītājs Juris Iļjins, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Diemžēl aptauja liecinājusi, ka daļai ārvalstnieku dzīvi Latvijā apēnojusi diskriminējošā attieksme un visbiežāk to izjutuši tie, kas šeit dzīvo ilgstoši. Ar negatīviem komentāriem, aizskarošām piezīmēm vai atšķirīgām akadēmiskajām prasībām lielākoties nācies saskarties tautības (59%), valstiskās piederības (45%), kultūras atšķirību (39%) dēļ, bet nosaukti arī citi iemesli: sociālais stāvoklis, rase un ādas krāsa, dzimums, reliģiskā piederība un vecums. Diskomfortu ārvalstniekiem radījusi ne tikai diskriminējošā attieksme (tas nosaukts kā trešais neapmierinātības aspekts), bet arī valsts valodas neprasme (35%) un atšķirtība no ģimenes un draugiem izcelsmes valstī (30%).

Aptauja gan rāda, ka 81% vietējo studentu nav nekādu problēmu komunicēt ar ārzemju studentiem.