PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis

Jadviga, Laura

5681.jpeg
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) arvien biežāk saņem informāciju par vardarbības gadījumiem skolās, sacīja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.

"Kvalitātes dienests informāciju par šādiem gadījumiem saņem aizvien biežāk. Grūti pateikt, vai tas nozīmē to, ka šādu gadījumu ir vairāk, vai vienkārši mēs uzzinām par tiem biežāk. Kvalitātes dienests aktīvi iesaistās šādu gadījumu izvērtēšanā un esam pateicīgi arī masu medijiem, kas bieži vien atklāj problēmas, kuras citkārt tiktu noslēptas," teica I. Juhņēviča.

Kopumā dienests pērn saņēmis apmēram 120 iesniegumus par šādiem gadījumiem, kas ir piektā daļa no kopīgā iesniegumu skaita, vēsta ziņu portāls TVNET.

I. Juhņēviča arī norādīja, ka dienests drošības jautājumus ir izvirzījis par prioritāti 2014.gadam, tas nozīmē, ka gan skolas akreditācijās, gan izskatot sūdzības, padziļināti tiks izvērtēts skolas darbs drošas vides nodrošināšanā.

"Izglītības un zinātnes ministrija pagājušajā gadā ir veikusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos saistībā ar agresīviem bērniem, paredzot, ka šādam skolēnam var nodrošināt apmācību atsevišķā telpā. Apmeklējot skolas, pētām, kā tad šie noteikumi darbojas, vai skolotājiem jaunās normas palīdz. Jāatzīst, ka līdz šim mums zināms tikai viens gadījums, kad skola ir piemērojusi šo normu, un skolas direktore atzina, ka tas ir palīdzējis risināt situāciju," viņa skaidroja.

I. Juhņēviča uzskata, ka par vardarbības gadījumiem daļa atbildības jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm - gan vecākiem, gan skolotājiem, gan arī pašiem skolēniem.

"Kā izglītības jomas pārstāvis es gribētu akcentēt skolotāju un skolas direktoru tiesības pastāvēt par drošu vidi savā skolā, jo skola ir tā, kas nosaka noteikumus, un skolā obligāts ir dokuments, kurā noteikti iekšējas kārtības noteikumi. Skola var ierakstīt savas normas un savu kārtību, vai bērni drīkst izmantot savus mobilos telefonus, vai starpbrīžos drīkst skriet uz veikalu pāri ielai, vai drīkst kavēt mācību stundu sākumu un tamlīdzīgi," teica dienesta vadītāja.

"Savukārt, ja šīs normas netiek ievērotas, tad gan bērniem, gan vecākiem iepriekš jāzina, kāds sods būs, ja nepildīs vienu vai otru normu. No skolas puses ir nepamatoti teikt, ka mums nav nekādu tiesību, mēs viņiem neko nevaram izdarīt un bērni ir izlaidušies. Skolā nedrīkst pastāvēt visatļautība! Skolotājs ir saimnieks savā stundā, un skolotājs nosaka, vai tu drīksti izmantot mobilo telefonu un vai tu drīksti staigāt apkārt pa klasi un traucēt citiem bērniem," pauda I. Juhņēviča.

I. Juhņēviča uzskata, ka ir ļoti būtiski, ka pēc bērnu pārkāpumiem seko konsekventa rīcība. "Ja mēs pateiksim bērnam "es sūdzēšos taviem vecākiem un saukšu tevi pie direktora", bet pēc pārkāpuma izdarīšanas šī rīcība neseko, tad bērns redz, ka var turpināt bez soda pārkāpt noteikumus. Es gribētu iedrošināt skolas, skolotājus, skolu direktorus tomēr nebaidīties noteikt stingras prasības savā skolā, protams, nepazemojot bērnus un nepārkāpjot nekādus normatīvos aktus," viņa norādīja.