PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

7235.jpeg
Foto: stockbroker / 123RF
Lai gan pagaidām valdības solītie līdzekļi augstākajai izglītībai un zinātnei esot absolūti nepietiekami, augstskolās priecājas par minimālu papildu finansējumu.  

Rektoru padomes (RP) priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis skaidroja, ka šis esot pirmais pēckrīzes gads, kad augstākā izglītība var saņemt jel kādu papildu finansējumu, tāpēc nozare, kurai sešu gadu laikā finansējuma apmērs samazinājies vairāk nekā par 60%, ir pateicīga arī par nelielu papildu finansējumu, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Četrus miljonus eiro augstākajai izglītībai un zinātnei A. Barševskis sauc par mazu, mazu pilienu jūrā, jo reāli nepieciešams daudz vairāk. Jaunās politikas iniciatīvās Izglītības un zinātnes ministrija augstākajai izglītībai pieprasījusi aptuveni 45 miljonus eiro.

A.Barševskis uzsvēra, ka Latvijas augstākās izglītības līmenis, ņemot vērā knapo finansējumu, ir diezgan augsts, ko pierādot arī starptautiskie novērtējumi. Viņš ir pārliecināts, ka nozares pārstāvji strādā uz entuziasma pamata, tomēr tas drīzumā varētu izsīkt, īpaši brīdī, kad valstī tiks celts minimālās algas līmenis un apkopēja saņems tikai nedaudz mazāk kā asistents augstskolā.

"Augstākās izglītības finansējums Latvijā ir ļoti nepietiekams, bet visi no tās prasa ļoti daudz," uzsvēra RP priekšsēdis, piebilstot, ka prasības ir pamatotas, ja valsts atbalsta uzskatu, ka augstākā izglītība ir pamats labklājīgas sabiedrības attīstībai un valsts izaugsmei.