PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

6744.jpeg
Foto: rostislavsedlacek / 123RF
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē paustas bažas, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunajām politikas iniciatīvām valsts budžetā varētu nepiešķirt naudu vai arī tās būs maz. 

Nākamajā gadā jaunajām politikas iniciatīvām paredzēts prasīt apmēram 111 miljonus eiro, 2016.gadā - 160 miljonus un 2017.gadā - apmēram 177 miljonus. Tās ir nozares reālās vajadzības, kas pašlaik nav finansētas, norādīja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa.

Komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka publiski ir izskanējis, ka nākamā gada fiskālā telpa jau esot sadalīta, kas varētu nozīmēt, ka papildu finansējumu var nesanākt iegūt. Sēdes gaitā arī deputāts Vladimirs Reskājs taujāja Finanšu ministrijas pozīciju par finansējuma pieejamību, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore Ilonda Stepanova norādīja, ka pavasarī, kad bija optimistiskākas iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozes, bija skaidrs, ka brīva fiskālā telpa 2015.gadam faktiski nebija atlikusi. Jārēķinās, ka tagad izaugsmes prognozes ir pasliktinājušās un kā prioritāte ir izvirzīta aizsardzības joma, norādīja Stepanova.

S. Liepiņa skaidroja, ka IZM prioritātes šajā aspektā ir arī pedagogu atalgojuma pieaugumam nepieciešamie 36 miljoni eiro un zinātnes bāzes finansējuma papildu pieaugumam vajadzīgie desmit miljoni eiro. Viņa norādīja, ka līdzekļu piešķiršana būs politiska izšķiršanās, par ko būs jālemj valdībai.