Tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja pedagoģe Edīte Millere. Viņasprāt, modeļa ieviešana varētu samazināt daudzu pedagogu darba samaksu, jo to esošā alga jau ir krietni augstāka par paredzēto summu, kas veido aptuveni 600 eiro.

E. Millere norādīja, ka skolotāji, kuri strādā vairākas slodzes, saņem pat par aptuveni 300 eiro lielākas algas, un algu samazināšana var būtiski ietekmēt šo personu uzņemtās saistības, piemēram, paņemto kredītu atmaksu, jo līdz šim viņi varēja rēķināties ar vairākās slodzēs nopelnīto naudu, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzsvēra, ka algu samazināšana nav pieļaujama. Viņa skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais modelis paredz 4,19 eiro samaksu par vienu darba stundu, savukārt jau tagad samaksa par vienu stundu svārstās no pieciem līdz septiņiem eiro.

IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidroja, ka IZM jaunās politikas iniciatīvās pieprasīja 14 miljonus eiro, kas paredzēti algu starpības segšanai.

Uz jautājumu par to, kas notiks, ja IZM iecerēto naudu nesaņems, E. Papule norādīja, ka jaunā modeļa ieviešanai nepieciešami līdzekļi. Jaunā modeļa ieviešana, paredzot pedagogu darba samaksas pieaugumu, bez papildu līdzekļiem nav iespējama. Savukārt, ja modeli neievieš, tad joprojām saglabāsies liela algu līmeņu diferenciācija, kas arī nav labvēlīga.

IZM jaunās politikas iniciatīvās kopumā pieprasījusi 111 miljonus eiro, no kuriem 36 miljoni eiro paredzēti pedagogu darba algas kāpināšanai par 10%.