Tajā tika parakstīta Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Kultūras ministrijai (KM) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai adresēta rezolūcija, kurā pausta prasība līdz 2011. gadam izstrādāt mērķtiecīgu programmu bērnu lasīšanas veicināšanai ilgtermiņā. Šobrīd, kad valsts vadītāji apgalvo, ka krīze beigusies, vēstulēs solītais ir aizmirsies, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Šim gadam Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas (BJŽ) darbības nodrošināšanai Kultūras ministrija (KM) – vienīgā, kura savu iespēju robežās arvien centusies programmu atbalstīt – pagaidām piešķīrusi 43 000 eiro, kas ir nepilna trešā daļa nepieciešamā, saka žūrijas idejas autore, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Jāņem vērā, ka lasīšanas programmā iesaistīto bērnu skaits pat krīzes sāpīgākajos gados nenokritās zem 10 000, bet pēdējos divos gados atgriezies pie 17 000 lasītājiem, savukārt iesaistīto bibliotēku skaits sasniedzis visu laiku augstāko līmeni. Kopumā šogad BJŽ darbu nodrošina 586 bibliotēkas visā Latvijā un 39 diasporas centros Lielbritānijā, Īrijā, Šveicē, Nīderlandē, Austrālijā, ASV un citur, rūpējoties par tur dzīvojošo latviešu bērnu latviskuma saglabāšanu.

Savdabīgi šķiet tas, ka BJŽ darbu uz sevi vēl aizvien pilnīgi neattiecina Izglītības un zinātnes ministrija, kura 2012. gadā atbildē lūgumam atbalstīt žūrijas darbu atbildējusi, ka IZM lasīšana nav prioritāte. Ar katru gadu gan ir augusi skolu bibliotēku līdzdalība programmā, un, piemēram, šogad BJŽ piedalās jau 150 skolas.

Latvijā ir 17,6% skolēnu piecpadsmit gadu vecumā, kam ir zemi sasniegumi lasīšanā. Turklāt lasītprasme dramatiski krītas tieši pusaudžu vecumā, to atzīst arī BJŽ iesaistītie bibliotekāri: sākumskolā interese par grāmatām ir ļoti liela, pamatskolā tā sarūk, bet vidusskolā žūrijā parasti paliek tikai pāris bērnu. To apliecina arī v/a Kultūras informācijas sistēmas 2010. gada pētījums, kurā secināts: lasīt patīk 88 procentiem 1. – 4. klašu skolēnu, bet tikai 57 procentiem 5. – 9. klašu skolēnu. Tomēr tikai viens no BJŽ aptaujātajiem bibliotekāriem bija atzinis, ka "bērniem ļoti nepatīk lasīt. Viņi labprātāk sēž pie datoriem un spēlē spēles. Vajadzīga īpaša un taustāma motivācija, lai pierunātu lasīt grāmatas".

Tas gan, iespējams, skaidrojams ne tikai ar jauniešu intereses trūkumu, bet arī citiem apstākļiem, teic S. Tretjakova: "Bērnu žūrija būtībā iesaista tos bērnus un pusaudžus, kuri citādi, iespējams, vispār nelasītu. Tie, kas lasa daudz, žūriju mēdz pāraugt." Žūrijas dalībniekiem tā ir iespēja justies vērtīgākiem un nozīmīgākiem viedokļu paudējiem. Vienlaikus, kaut arī katrā vecuma grupā žūrijas komplektā iekļautas tikai sešas grāmatas (šogad ierobežoto līdzekļu dēļ, iespējams, būs tikai piecas), vispārējo zināšanu līmeni par literatūru tas ietekmē dramatiski. "Māris Rungulis – viens no populārākajiem bērnu un pusaudžu rakstniekiem Latvijā – vispār atsakās braukt uz skolām, kurās nedarbojas BJŽ, jo tajās neviens neko nav lasījis," pasmaida Silvija Tretjakova.

Latvijā patlaban ir aptuveni 168 tūkstoši iedzīvotāju vecumā starp septiņiem un 17 gadiem, tātad programma aptver tikai desmito daļu. Turklāt tā neveic tikai kultūrizglītojošu darbu vien.

Silvija Tretjakova, kuras neatlaidībai pateicoties programma spējusi izdzīvot visgrūtākos laikus, ir apņēmības pilna panākt, lai BJŽ atbalstīšanā iesaistītos vismaz trīs ministrijas: KM, kura savu iespēju robežās arvien centusies programmu uzturēt, neatsaucīgā IZM, kuru varētu motivēt tiesībsarga lēmums, ka tiesības lasīt pieskaitāmas bērnu pamattiesībām, un arī Labklājības ministrija (LM).

Programma faktiski būtu jāatbalsta arī Ekonomikas ministrijai, kura taču tiecas ieviest savu reemigrācijas programmu – valodas vides saglabāšana, bērnu lasītprasme dzimtajā valodā, saiknes saglabāšana ar Latviju – visas šīs BJŽ sastāvdaļas tiešā veidā var ietekmēt vecāku gatavību atgriezties dzimtenē. S. Tretjakova piekrīt, vien piebilst, ka lielu pateicību BJŽ parādā Ārlietu ministrijai, kura pēdējos gados palīdz ar grāmatu komplektu izsūtīšanu.