"Mans pamatprincips darbam tomēr būs pēctecība. Centīšos izvairīties no iepriekšējos gados pieņemto lēmumu atcelšanas. Izglītības sistēmā ir jābūt paļāvībai un konsekvencei. Nekas nav ļaunāks par sistēmas raustīšanu. Ja reiz šāds lēmums ir pieņemts, tad veiksim pilotprojektu, atbildēsim uz neskaidrajiem jautājumiem un tikai tad pieņemsim lēmumu, no kura gada un kādā formā eksāmens būtu ieviešams," intervijā aģentūrai LETA sacīja I. Druviete.

Viņa atzina, ka pērn decembrī valdība negaidīti pieņēma lēmumu par piektā obligātā eksāmena - fizikā vai ķīmijā - ieviešanu jau no 2015.gada. Pēc ministres domām, tas nebūtu korekti, jo skolēni, uz kuriem šis eksāmens attiektos, jau tagad mācās 10.klasē un, iestājoties vidusskolā, viņiem šādi noteikumi nebija zināmi. Turklāt lēmuma pieņēmējiem esot "paslīdējis garām" fakts, ka ne visās vidusskolu programmās tiek apgūta fizika un ķīmija kā divi atsevišķi priekšmeti, un daudzi skolēni apgūst integrēto dabaszinību kursu, atšķiras mācību programmas vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, tostarp mākslas un mūzikas profesionālās ievirzes vidējās izglītības iestādēs.

Ministre norādīja, ka centralizētie eksāmeni Latvijā ir ierasta prakse - varam diskutēt, kuri eksāmeni būtu jākārto un kāds ir to saturs, kāda ir to saistība ar augstskolu iestājprocesu. Viņasprāt, beidzot nopietni ir jāpievēršas mācību saturam, ko paredz arī valdībā apstiprinātās Vispārējās izglītības attīstības pamatnostādnes.

"Eksāmens ir mācību procesa sastāvdaļa, tātad nepieciešams noslēguma posms, kas liecina par zināšanu apguvi. Protams, eksāmenu saturs joprojām tiek pilnveidots, jo būtiskākais ir panākt, ka eksāmenā nav jāpārbauda tas, ko skolēns varētu zināt, bet, gluži pretēji, tas, ko viņš nedrīkstētu nezināt," uzsvēra ministre.