PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

7707.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Tas, cik veiksmīgi augstskolu un koledžu absolventi atrod darbu specialitātē, parāda, vai studiju programmas ir atbilstošas darba tirgum.

Tā secinājuši pētnieki, kas Eiropas asociācijas uzdevumā veikuši pētījumu par absolventu darba gaitām. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nolemts – lai īstenotu valdības rīcības plānā paredzēto visaptverošo izglītības kvalitātes monitoringa izveidi, vienotai absolventu datu bāzei būtu jātop arī Latvijā. IZM ieskatā tā palīdzēs nodrošināt informācijas pieejamību par izglītības iestādēm un tās darbības rezultātiem, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Jau tagad Augstskolu likums nosaka: augstskolu un koledžu pienākums ir iesniegt IZM informāciju par savu darbību, ietverot tajā ziņas arī par absolventu tālākajām darba gaitām nākamajos trijos gados pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas pabeigšanas. Taču nav noteikts formāts, kādā šie dati iesniedzami. Pērn datus par absolventu darba gaitām sniegušas 18 koledžas un 20 augstskolas, bet, tā kā izglītības iestādes informāciju apkopojušas pēc dažādiem principiem, analizēt sniegtās ziņas nav viegli. Lai izveidotu vienotu datu bāzi, pirmkārt visām augstskolām ziņas būtu jāsniedz pēc vienota formāta. Otrkārt, vienotajā datu bāzē būtu jāapkopo arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un citu institūciju un organizāciju rīcībā esošā informācija par koledžu un augstskolu absolventiem. VID varētu sniegt ziņas par absolventu nomaksātajiem nodokļiem, NVA par to, cik kuru augstskolu un koledžu absolventi reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet Pilsonības un migrācijas departaments – ziņas par to, cik absolventu aizbraukuši no Latvijas.

Aptaujātie augstskolu un koledžu pārstāvji uzskata, ka vienota datu bāze būtu vajadzīga. Tā sniegtu plašāku informāciju nekā izglītības iestāžu pašrocīgi vāktie dati. Malnavas koledžas direktors J. Bozovičs gan pieļauj, ka ne visas mācību iestādes vēlas, lai datu bāze tiešām top. Viņaprāt, ne visas sniedz IZM patiesus datus par absolventu gaitām. Taču skaidrs, ka pilnīgi precīza informācija arī vienotajā datu bāzē nebūs. Piemēram, VID nenonāk ziņas par tiem, kas strādā pelēkās ekonomikas zonā. Turklāt tie absolventi, kas ir uzņēmumu dibinātāji un īpašnieki, nemaksā tādus nodokļus kā darba devēji, un tāpēc viņu ienākumi datu bāzēs var tikt atspoguļoti nepilnīgi. Lai apkopotu arī informāciju par darba devējiem, jāizstrādā sarežģītāka datu apkopošanas sistēma. Savukārt NVA ne vienmēr ir precīza informācija par to, cik tad bezdarbniekus katra augstskola sagatavojusi, jo ne visi augsti izglītotie darba meklētāji reģistrējas aģentūrā.