Pētījums: Lielajās skolās skolēnu sasniegumi ir salīdzinoši augstāki
08.12.2016. 09:44
Man no mazas lauku skolas( klasē 15 bērni) atklātajā matemātikas olimpiādē 5. klasē startēja 2 bērni. Abi ieguva 3. vietu, atstājot aiz sevis 3 vidusskolas ar paralēlklasēm un gana daudz mazo lauku skolu! II kārtā valsts līmenī bērns ieguva 1 punktu mazāk kā 3. vieta!Starp citu, klasē trešā daļa bērnu ir spējīgi, pusei bērnu ir gan mācību, gan uzvedības traucējumi. Vienmēr mūsu skolā valsts ieskaišu rezultāti pārsniedz vidējo valstī un reizēm krietni pārtrumpo Rīgu! Sāpīgi klausīties tos vispārinātos noniecinājumus no ministra mutes(manuprāt bez kādas analīzes)! Par darba samaksu vispār nerunāsim- mazkvalificēta darbaspēka līmenī!
Muļķības. Jo lielāks bars , jo lielāks bardaks.
Mazajās skolās mācās arī bērni, kas lielajās skolās nespēj mācīties, bet mazās skolas viņi pabeidz labi un veiksmīgi aiziet mācīties tālāk.
Muļķīgi ir šādi salīdzināt skolēnu skaita ietekmi uz mācību sasniegumu līmeni. Kontingents taču ir atšķirīgs, tāpēc šādai salīdzināšanai nav jēgas.
Mazās skolas gatavo lielo un superīgo skolu, t.sk. arī ģimnāziju izlasi. Pēc 4. , 6. un 9. klases notiek" lielā tautu staigāšana". Vēlāk satieku savus skolēnus olimpiādēs, ZPD konferencēs, bet tie jau vairs neskaitās mani skolēni. Man liekas, ka nevar pusgada, gada laikā jaunā skola sagatavot tik nopietniem pasākumiem. Tas ir iepriekšējo skolu un skolotāju ieguldītais darbs. Pasakiet paldies! Vienu brīdi bija laba prakse, ka dažas augstskolas sūtīja atzinības rakstus par labiem studentiem. Varbūt to varētu ieviest arī lepnās un lielās ģimnāzijas un vidusskolas. Varbūt būtu laiks saprast, kā veidojas lielo un labo skolu kontingents. Un varbūt šāds atzinības raksts skolai būtu kaut neliels, bet tomēr apliecinājums, ka mēs arī esam cienīti un novērtēti.
Protams, jo tur ir izlase, bet lauku skolās paliek, tie, kas paliek.Diemžēl gudrākie aiziet uz lielajām skolm reizēm tikai tāpēc, ka tur nav apvienotąs klases.Bet, ja ir gaiša galva, tad reizēm sasniegumi ir pat labāki.
Vai ir aprēķināti procentuāli mācību sasniegumi attiecibā pret skolēnu skaitu . Kartējais lielo skolu niķis un politiķu lobijs, lai varetu īstenot skolu un lauku likvidēsanu.
Ha! no kā tad tā statistika rodas? Lauku skolā ir 35 no 1-9 kl.skolēni-Lielajā skolā 30 a,b.c,und klasē.Uz matemātikas olimpiādi aizbrauc lauku skolas vienīgais trešklasnieks,bet no lielās skolas no katra klašu komplekta 2 labākie t.i 8 skolēni........nu un protams viens no tiem 8 tiek pie medaļas........... seciniet paši Cik viduvējības ir lielajā skolā?
Diemžēl ne visi bērni var mācīties lielajos kombinātos.Likvidējot mazās lauku skolas, daļa lauku skolēnu tur ,, pazudīs''.Diemžēl laukos kontingents ir tāds kā ir.Daļa ne jūru redzējuši, ne tuvākā pilsētā bijuši un reizēm pat ne vakariņas ēduši.Skumji, bet spējīgākie bērni aiziet uz lielajām skolām, bet mazajās paliek tie, kuri kombinātos būs nesekmīgi.Var jau likvidēt visas perifērijas skolas , būs mazāk problēmu.
Latvija, drīz būs sagaidāma DAUDZU skolu likvidācija! Cilvēku prāti tiek tam sagatavoti! Skumji! ''Ministrs vareni strādā!''
Kas te tiek gatavots? Augsne skolu likvidācijai?
Zinu konkrētu gadījumu, kad skolniece atnāca no Rīgas skolas uz lauku rajona skolu un pirmais, ko nu dara- meklē privātskolotāju matemātikā, fizikā! Nu grūti lasīt visus šos tendenciozos pētījumu murgus, kuri pilnīgi neiztur kritiku. Arī par to, kā no Rīgas skolām atnāk šeit minētie "neērtie, traucējošie"- tā ir realitāte, lielajās skolās ar tādiem nevēlas strādāt, liek mainīt skolu.
salīdzinājums nav korekts. Ja salīdzinātu vienas pilsētas mazu skolu un lielu skolu, tad varētu runāt par zināšanu līmeni, jo kontingents abās skolās būs aptuveni vienāds. Bet salīdzināt pilsētas genofondu un pilsētas vispārīgās, no skolas neatkarīgās iespējas ar lauku un novelt vainu, ka laukos ir sliktāki skolotāji (kā citādi to saprast?) - tas ir aprobežoti.
Tātad - es gribu redzēt salīdzinātas pilsētas mazās skolas ar lielajām!
Vakar klausījos mūsu ministra miegaino statistiķa runu- liekas, ka reālo Latvijas situāciju neapzinās jau sen un nespēj iziet no savas komforta zonas, tikai sausi lasīt tabulas. Izglītību nevar atraut no sociālā un ekonomiskā konteksta!
Nuja, un tad tās mazās "sliktās" skolas slēgs, "sliktos" skolēnus sadzīs lielajās skolās, kas kļūs vēl lielākas - vairāk bērnu klasē, pārslogotāki skolotāji - un tad tās zināšanas uzlabosies? Dīvaina loģika. Tieši mazās skolas bieži ceļ un arī paceļ līmenī tos, kas lielajā pilsētas kombinātā nogrimtu un pazustu.
Un ja vēl pieskaitām pilsētas skolu bērnus ,,apkalpojošos"" privātskolotājus?
Valdībai vajadzētu domāt par to, kā uzlabot lauku infrastruktūru, dzīves līmeni un demogrāfisko situāciju un veikt pētījumus, kāpēc mūsu Valstī ir tik bēdīga situācija laukos. Un tad veikt uzlabojumus tieši laukos , lauku skolās, meklēt rieinājumus, kā cilvēkus piesaistīt laukiem, nevis visus sagrūst pilsētās.
Ja godīgi,tad pēdējo gadu pieredze parāda ,ka pilsētas skolās ,lai saglabātu savu augsto reitingu skolēnus ar sliktām zināšanām ,uzvedības problēmām vecākiem pieklājīgi palūdz nomainīt skolu uz lauku skolu,jo masa viņu bērnus slikti ietekmē.Tad kāpēc vērtē visus pēc vienas skalas.Pienācis laiks noņemt no acī rozā brilles paskatīties ,ko atļaujas darīt , varbūt laiks paprasīt iestādēm un izzināt kāpēc izspiež problēmu bērnus no līderu skolām.Manai paziņai,kura palūdza individuāli pastrādāt ar bērnu, tā arī pateica ,ka strādājam ar talantīgajiem . Lielās skolās ir atlase uz konkursiem,olimpiādēm,skatēm,tad mazās skolas ved to ,kas ir un brauc vieni un tie paši.
Ne jau skolas un ne jau skolotāji vainīgi pie tā, ka mazajās, tas nozīmē LAUKU, skolās ir zemāks zināšanu līmenis. Atšķirība ir ne tik daudz sniegto zināšanu cik dzīves pieredzes ziņā. Un nevainosim skolas par to, ka ikvienam Rīgas bērnam pašsaprotamas lietas ir kino, teātru, koncertu apmeklējumi, angļu valodas ienākšana ikdienā, turpretī tikai retais lauku bērns, nonākot vidusskolā, ir kaut reizi apmeklējis minētās kultūras iestādes vai reāli sarunājies svešvalodā.
Un vēl- sociālās problēmas. Varbūt papētīsim, kāds ir vidējais IQ kādas lauku skolas vienas klases vecākiem un kāds tas ir vecākiem kādā pilsētas skolā.
Lai šo noskaidrotu, nebija tak vajadzīgs nez kāds pētījums. Tā tas ir bijis vienmēr, jo tur , kur ir liels skolēnu skaits var arī izvirzīties labākie, spējīgākie. Mazā skolā visi bērni ir labākie...:) Jāsāk pētīt būtu no otra gala - cik lielās skolās ir sliņķu un "caurbraucēju". Arī šis skaitlis būtu lielāks, daudz lielāks lielajās skolās nekā mazajās skolās, kur katram bērnam var izsekot, sistemātiski pārbaudīt zināšanas utt.
Komentāri
Rakstīt komentāru