Aicina pedagogus apgūt metodes bērnu savstarpējās vardarbības novēršanai
09.02.2017. 09:46
Arī Latvijas ziemeļrietumu pierobežas pilsētā tā ir.
Ir viena Latvijas ziemeļu pierobežas pilsēta, kur skolas direktore izcili māk pazemot skolotājus un izdabāt agresīviem bērniem un to vecākiem
Vecāki, audziniet savus bērnus! Jūsu bērni ir jūsu bērni, nevis skolas bērni. Skolas nav nekādas pāraudzināšanas iestādes. Ļaujiet mācīties tiem bērniem, kuri ir audzināti un motivēti. Šie neaudzinātie traucē klasesbiedriem sasniegt virsotnes.
Pilnīgi pie (Lamuvārds) šitās Krievu (Lamuvārds) (Lamuvārds) (Lamuvārds) (Lamuvārds). (Lamuvārds), (Lamuvārds)...
PILNIGI PIEKRITU
Protams, ka tā notiek! Bet ne visās skolās! Tāpēc nevajag vispārināt, bet konkretizēt skolu, vismaz virzienu, jo visās skolās tā tiešām nav! Normālās skolās skolotāji reaģē, ja pamana agresiju, bet psihologa un psihiatra palīdzību var saņemt tikai ar vecāku piekrišanu. Reti vecāki atzīst problēmu, biežāk palīdzība vajadzīga viņiem pašiem. Tad nu skola risina problēmas, kā māk! Parasti "pareizo" vecāku bērniem ir iemācīts, ka viņi ir pārāki, pārējie nav nekas! Neko vairāk viņi vienkārši nedzird! Kur recepte?
Lielākoties, agresīvi ir tie bērni, kuru ģimenēs ir psiholoģiskā, emocionālā, fiziskā vardarbība. Reāls piemērs no dzīves, klasē puika, kas terorizē visus bērnus, skolotāja pat starpbrīdī nevar iziet no klases, lai kādam bērnam nebūtu pārsists deguns. Protams, lieta tiek risināta iesaistot vecākus, mamma cenšas kaut ko darīt, ved bērnu pie psihologa, citām palīdzības programmām, bet rezultātu nav. Pēc kārtējās sūdzības, skolā ierodas tēvs, kas izturējās ļoti agresīvi, zākājās un draudēja fiziski bērnam. Secinājums - var šos bērnus vest pie speciālistiem cik uziet, bet nekas jau nemainīsies, jo visticamāk šādu izturēšanos no tēva puses bauda GAN MĀTE, GAN BĒRNS SAVĀ ĢIMENĒ. No malas skatoties normāla, pārtikusi ģimene.
Skolotājus cenšas pazemot sabiedrības pārstāvji, politiki, skolēni, vecāki, .....kā var pazemotais rast tik lielu spēku, lai novērstu vardarbību...?????
Latviešu valodas vārdnīcā- SKOLA ir MĀCĪBU un AUDZINĀŠANAS iestāde. Diemžēl šī pamatdoma ir sagrauta. Gan ar pārprastām bērnu tiesībām, kas atspoguļojas arī jauno skolotāju attieksmē pret darbu, gan ar bezgaldaudz ko citu. Diemžēl.
Piekaušana būtu par skarbu un varētu arī pašam cīnītājam par taisnību radīt nepatikšanas. Bet tam gan jāpiekrīt, ka tā banālā pļāpāšana, apskāvienu apļi, grupu darbiņi, rīta krēslu riņķi, bezgalīgā pareizrunāšana utt. arī ir pierādījusies kā neefektīva. Vismaz tikmēr, kamēr sava konfliktus mīlošā un visos veidos agresīvā bērna uzvedības korekcijā pa īstam neiesaistās arī vecāki. Bet viņi parasti to nedara, kā jau te daudzi komentētāji ir pieminējujuši.
Bieži mobinga un pazemošanas organizatori ir kolektīvo sporta veidu treniņu skolnieki (futbols, hokejs, basketbols). Mūsu valsts kolektīvā sporta vide bieži ir rupja un predisponēta uz citu bērnu pazemošanu. Pie jebkura treniņu laukuma visbiežāk ir dzirdamas tikai nepārtrauktas lamas. Pēc tam normālā vidē šie bērni atriebjas citiem bērniem (un arī skolotājiem), kas nerunā viņu "valodā". Izglītības ministrijai ir ļoti nopietni jāveic pētījums par šo tēmu un jāinformē sabiedrība par rezultātiem.
vienīgais efektīvais veids pret mobingu ir motivēt mobinga upuri piekaut varmāku/-kas tā (vislabāk uzmeklējot tos pa vienam) lai šie dzīvotu vienās bailēs no bijušā upura.
Upurus bieži demotivē tas, ka skolotāji mēģina veidot mītu, ka visus konfliktus var atrisināt mierīgi, diemžēl, upuriem tas neko neopalīdz, ja varmākas par šo ideju vnk ieņirdz.
Arī es reiz izmisīgi cīnījos ar kāda zēna regulāru vardarbību pret apkārtējiem. Agresīvā zēna vecāki prata nostādīt visu sev vēlamā gaisotnē. Ne skolas vadība, ne atbalstošais personāls pat necentās iedziļināties problēmā.Rezultātā- aizgāju no skolas. Tagad dzirdu, ka ar šo puisi esot lielas problēmas, bet varbūt to varēja būt krietni mazāk? (pagājuši 4 gadi)
"tāpēc skolās jāievieš kompetences, lai samazinātu vardarbību un citādi domājošo skaitu." Mēs varam būt nabagi, varam būt bagāti, bet nabadzībai un bagātībai katram ir savs mērs. Viens jūtas bagāts, jo viņam ir 4 brāļi u 4 māsas, viens nejūtas bagāts, kamēr viņam nav bankā konts ar miljonu. Skola nekādi nemainīs viņa domāšanu ar to, ko mācīs un kā mācīs. Vienu otru izmaina dzīve, viņam izmainās domāšana un dzīves uztvere, bet skolai tikai vajadzētu katram cilvēkam iemācīt mācīties. Tad jau būtu skola savu misiju izpildījusi. Man pāri 70 gadiem un vēl joprojām savus skolas gadus atceros ar prieku, kaut gan arī pazemojumu netrūka. Bet es visiem esmu piedevusi, gan klases biedriem, gan skolotājiem, jo viņi jau nesaprata, ka esmu sīka, slimīga, ļoti jūtīga meitene, jo mani 3 brāļi uzvedās tā, ka skolotāji no manis arī gaidīja tikai to sliktāko.
Ja bērnībā neiemāca bērnam bailes un bijību no visa, tad viņam var attīstīties kritiskā domāšana un personiskais ego, kuru vairs pat nāve pārmācīt nespēs. Šāda gadijumā var izaugt Skolnieciņš. Var jau Skolnieciņu apmelot un zākāt/saukāt par Kremļa trolli hibrīdkara frontē, bet es esmu latvietis, kas uzauga nabadzibā un protestē pret buržujiem un kalpiem kā tādiem... Lūk, tāpēc skolās jāievieš kompetences, lai samazinātu vardarbību un citādi domājošo skaitu. Pasaulei vajag viegli manipulējamas aitas bez agresijas. Bērni piedzimst mīļi, bet mēdz būt agresīvi un neganti. Tāda ir cilvēka daba. Vai tad pieaugušie ir labāki??? Cieņā, Skolnieciņš © Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{
Ir viena Latvijas ziemeļu pierobežas pilsēta, kur skolas direktore izcili māk pazemot skolotājus un izdabāt agresīviem bērniem un to vecākiem.
Neuzmanīgi lasījāt - autors raksta par emocionālo vardarbību(bosingu un manipulēšanu) skolotāju kolektīvā. Diemžēl arī ļoti sāpīga tēma - par kuru sistēmā neviens neiedrošinās skaļi runāt. Intrigas, savstarpēji karojoši grupējumi, administrācijai pietuvinātie un no administrācijas attālinātie darbinieki, ziņu pienešana, utt. Tādā kolektīvā gluži dabiski nekāda normāla darba nevar būt, labi, ja ikdienas pienākumus vari veikt. Kaut ko lielāku, konceptuālu, principiālu tāda skola "pacelt" nevar.
Par to "vienu pagali". Ja meitenei nepatīk un ir psiholoģiska trauma tikai tādēļ;, ka cita meitene daudz labāk mācās vairākus gadus, vai tiešām jāsāk to regulēt ar pazemošanu, kas aiziet līdz fiziskai ietekmēšanai? Kur tad ir tās "pirmās pagales" vaina? Jāsāk slikti mācīties, lai tikai izpatiktu tai otrai??? Tieši skolas dzīvē teiciens "viena pagale nedeg" visbiežāk neatbilst patiesībai (lai gan arī pieaugušo dzīvē tā samērā bieži gadās, ka pirmais cilvēks pat nenojauš par kāda cita izdomātiem stāstiem).
Nezinu vai "deg viena pagale", līdz šim nav gadījies, ka manā ilgajā darba mūžā būtu tāds bosings, ka padotais ir pilnīgi bez vainas, lai gan vienmēr tā deklarēs. Varbūt ir psiholoģiskā nesaderība vienam otram, bet parasti tomēr ir iemesls, kāpēc tā notiek. Varbūt vadītājam skauž skolotāja popularitāte, bet varbūt skolotājs vienmēr ir opozīcijā, varbūt skolotājs ignorē skolas noteikumus par savlaicīgu žurnāla aizpildīšanu, dažreiz skolēnu regulārās sūdzības par kādu skolotāju. Viss tas varbūt iemesls, kurš BOSU kaitina. Esmu strādājusi skolā, kurā darbojās "direktora mafija"- skolotāji, kuri pienesa direktoram ziņas par visiem, vai domājat, ka tās visas bija objektīvas?
Cilme: no angļu mobbing (mob’pūlis’) - pūlis var būt arī skolotāji. No vadības - tas ir bosings. Un daudzviet bosings+mobings. arī skolas vadība mobings pret kādu no skolotājiem 09.02.2017. 14:51
100% pievienojos "skolotāja 2 09.02.2017. 13:07": bērni ļoti labi jūt skolotāju savstarpējo mikroklimatu un to, vai un kā skolas vadība vai direktors veic mobingu pret kādu no skolotājiem
Šausmas, kā tiek pazemoti skolotāji atkal un atkal... Ņirgāšanās. Un man patiešām žēl, ka skolotājus aizstāv retie- vai tad tas neveido arī bērnu attieksmi?? Pieaugušie, vecāki... Attopieties.
Komentāri
Rakstīt komentāru