Lietotājvārds
Parole
Galvenais atkal diagnosticējošos darbus! Eksāmenus! Un ļoti svarīgi, lai tie būtu pamatskolu beidzot! Loģiski būtu kārtot iestāšanās eksāmenus nevis izstāšanās! Vai arī tendence joprojām turpinās - tiem, kuri negrib mācīties, likt ''4'' , lai līdz 18 gadiem nesēž pamatskolā, Kā savādāk dabūt ārā no skolas?
T\a vien liekas 20.01.2016. 09:24:10
ka pēc skolas spēles un rotaļas turpināsies.........
Mūsdienās jau tos cilvēks ar augstākajām izglītībām nemaz nevajag, tagad jau vajaga tikai tos pakalpiņus kas tītrīs sniegu vai toletes. Un skoltāji skolā liek mācīties visādas dzīvei nenoderošas lietas!
Kam traucē formulu zināšana no galvas? 1-alcheimera profilakse! 2-ātrāk atrod risinājumus! Kā var izvēlēties to ko nezin? Tā jau mūsu pelēkā viela ir degradēta, jo netrenēta...Vai tas būtu psihiatru lobijs, jo pieaugs garā nenosvērtie un komplekšainie humanoīdi! Mūžīgs darbs klīnikām.
pamatzināšanas arī ir vajadzīgas
mācīšanās no galvas pašam cilvēkam ir ļoti vērtīga! attīsta pašu cilvēku, viņa atmiņu, turklāt ne vienmēr pa rokai būs vajadzīgās tabulas. protams, nevajag lēkt otrā grāvī un visu likt iekalt.
...jau ir pilna Latvija ar gudriniekiem visos līmeņos, kuri neko nezina, bet visam grib ķerties klāt un uzreiz darīt! Un ir arī rezultāts, diemžēl!
gribētos zināt... 14.12.2015. 21:21:43
Gribas izteikt savas izjūtas par sākumskolas klasēm. Labi, es jau esmu pieskaitāma paaudzei, kura tūlīt beigs savas aktīvās darba gaitas. Un tā jautājums: kā mēs, mūsu paaudze, atceramies savas pirmās četras klases? Es - ar vislielāko prieku! Kāpēc? Tāpēc, ka man vispirms vienkārši iemācīja skaisti rakstīt, iemācīja gramatiku (bet ne uzreiz jau 1. klasē, tas notika pakāpeniski), tāpēc, ka man iemācīja saskaitīt, atņemt, reizināt un dalīt, sākot no desmit un beidzot ar tūkstošiem, tāpēc, ka man iemācīja aprēķināt laukumus un perimetrus dažādām figūrām, tāpēc , ka jau tīri labi apguvu divas svešvalodas. Īsi sakot, neatceros baigo sasprindzinājumu vecumam neatbilstoši grūtu uzdevumu dēļ. Tagad es kā vecmāmiņa varu sacīt, ka ES LABI SAPROTU TO, KO PRASA pirmajām četrām klasēm (tātad arī viekāršāka, ne tik grūta macību programma ir atstājusi labu bagāžu!), bet mums to mācīja vēlāk! Kāpēc jāforsē jau sākumā? Lai iedzītu riebumu vispār mācīties, jo bērns mūžīgi ir spriedzē (arī vecāki, protams!) Par tagadējām četrām klasēm es teiktu, ka man nav galīgi nekādu jauku izjūtu... Un skolotājiem uzspiestā vērtēšanas sistēma? Vājprāts! Ja "manā laikā" skolotājs galā ielika vienkārši vienu atzīmi - vienu ciparu, tad tagad pārbaudes darbi sastāv no vismaz 8-10 jautājumiem (vingrinājumiem), uz kuriem bērnam jādod atbilde (vai vingrinājumus kaut kā jāizpilda), skolotājam PAR KATRU JAUTĀJUMU jāliek vērtējums (punkti), pēc tam galā visi punkti jāsaskaita un beigās vēl jāpārrēķina %-tos. Un tā ar katru klases skolēna darbu! Cik tas prasa laiku?! Tāpēc arī šo pārbaudes darbu nav daudz un bieži. Skolotājam būtu jābūt trakam šādu slodzi sev uzkraut bieži! Un 40 min.garā stundiņa neatļauj bērnus pārbaudīt pa tiešo, izsaucot viņus "pie tāfeles". Un liecības izsniedz nevis 4 reizes gadā, bet tikai 2 x - tikai pa mācību pusgadam. Un atzīmes semestros izliek tikai no 2-3 vērtējumiem. "Mūsu laikā" uz tik garu periodu būtu vismaz 7-8 atzīmes, turklāt daļa no tām būtu par kontroldarbiem, daļa - no mutvārdu atbildēm, izsaucot "pie tāfeles" Ja REFORMA prasīs no skolotāja biežāku praktisko sadarbību zināšanu pārbaudē, tad noteikti jāreformē arī vērtēšanas prasības! Un atzīme IR jāliek jau ar pirmo stundu 1.klasē. Neatceros, ka tas būtu psiholoģiski kādu no mūsu paaudzes sagrāvis, bet tomēr disciplinēja gan, turklāt vecāki viegli varēja sekot mācību līmenim. Ja tagad kaut kādā mirklī jau pēc pagara mācību posma tiek konstatēts, ka bērns ir attīstīts tikai par 16% ... Tad vecākiem gan ir pamatīgs šoks un nervu pārbaudījums... Mazais gan, protams, nesapratīs, kas tie procenti tādi ir, viņam tas tiešām nesagādās uztraukumu, tikai viņš nesapratīs, ko tie vecāki psiho... Bet galu galā šis uztraukums ģimenē radīs nevēlamu fonu bērnam. To gan ir panākuši mūsu lielie reformatori. Un galu galā - es kopš Latvijas "brīvlaišanas" KATRU GADU esmu dzirdējusi vārdus IZGLĪTĪBAS REFORMA! Nu tā izglītība jau ir tiktāl noreformēta, ka jau vajag vispirms normāli atreformēties! Un tikai tad piereformēt klāt kaut ko tiešām sakarīgu, tagadējam dzīves līmenim vajadzīgu, praktiski pielietojamu!
Lai varētu zināšanas pielietot, viņas vispirms ir jāiemācās un jāizprot un tikai tad var būt runa par lietošanu. Svešvalodās taču arī vispirms iemācās vārdiņus un tikai tad tos pielieto, bet ja vārdiņu nav, tad nav arī ko pielietot.
Liela problēma- neAKTUĀLAS mācību programmas - profesionālajās vidusskolās māca to, ko reāli dzīvē (darbā) neviens pat neprot vairs pielietot, jo tehnoloģijas šīm "aizvēsturiskajām" izglītības programmām ir aizskrējušas sen pa prieksu! Pamatskolā- "bezmaksas izglītības" joprojām diktē un pieprasa iegādāties šādas un tādas mācību grāmatas, bērnus nemāca "mācīties', bet perfekti "iekalt no galvas" - lielai daļai pedagogu ir vienalga, kas būs tālāk- vai bērns pratīs to "iekalto" pielietot eksāmena vai vienkārši būs aizmirsis! Augstskolā - no vienas galējības līdz otrai - maksas neklātienes studentiem liek sagatavot prezentāciju par: "to, kaut ko" un iepazīštināt grupas biedrus - it kā maksāju par studijām, profesionālu "doktoru" vadībā - bet saņemu nezinošu kursa biedru sniegtu info - perfekti! Pasniedzeji, kuru mīļākās tēmas ir "mums padomju laikos bija tā un šitā" - pilnīgi ne grama aktuālas, mūsdienīgas pielietojamas informācijas! Kāpec tik daudz studentu ir bez darba? Jo augstskolā neiemāca ne ko tādu, lai cilvēks to pabeidzot tiešām varetu iet un strādāt - pirmkārt- tā izglītības iegūšana ir pārāk ilga, bez vienojoša satura, ar atsevišķiem izņēmumiem- neprofesionāli pasniedzēji! Esmu vīlusies izglītības sistēmā!
Piedod, Praktiķi, pārkopēju, ļoti precīzi! Kāpēc mūsu bērnus un jauniešus tik ļoti grib pārvērst par muļķiem? Tas ir dīvaini. Kāpēc grib padarīt par tukšgalvjiem? Uz kompetencēm balstīta izglītība? To dzirdot gribu ņemt rokās ieroci un doties uz IZM, VISC u.t.t. Nelieši, jaunās paaudzes degradētāji. Latvijai nav un nevar būt nākotnes, ja šādus izglītības procesa vadītājus jau tuvākajā laikā nepatrieks! Āksti, bet ticamāk apzināti noziedznieki pret tautu.
Kompetences, spriedelēšana utt., bet galā tomēr ir eksāmeni, kur prasa pamatzināšanas, iemācīto, kur jābalstās uz zināšanām, un te nu, piem., grupu darbs nav paredzēts.
Skolotāja! 10.12.2015. 22:33:18
"Šodien daudz svarīgāk nekā jebkad agrāk ir prast pielietot zināšanas, kas ir mūsu rīcībā, nevis iekalt prātā atsevišķus faktus." Šī teksta zelta frāze ir "pielietot zināšanas, kas IR MŪSU RĪCĪBĀ" . Lūk, ja no sākumskolas māca katras 40 min bērnam domāt, bet neliek attīstīt atmiņu, iegūt ZINĀŠANAS, apgūt pamatus, tad viņa rīcībā vēlāk nav nekā, ko izmantot domāšanā. Protams, ka bērniem ir jābūt programmā domāšanas uzdevumiem, jo tas ir ļoti, ļoti svarīgi, bet, ja mazais bērns, pusaudzis neapgūst lietu pamatus un neattīsta atmiņu, tad viņam nav pamata, ar ko sākt domāt. Piemēram, vai kāds domā, kā izskatās planēta, par kuru viņš nekad mūžā neko nav dzirdējis, pat nenojauš, ka tāda ir? Lūk, kā bērns var domāt par to, ko viņš nezina? Un vēl - vecākā paaudze runā, ka mūsdienu paaudzes zināšanu līmenis degradējas. Kāpēc tad mēs visu laiku ko mainām, ja paliek tik sliktāk? Es atbalstu praktiskā darba mācību un domāšanas uzdevumus, bet ļoti, ļoti svarīgi ir iemācīties pamatlietas! Ja mūsdienās ir tik tālu, ka neprotam alfabētu un 3 * 5 ir jāmeklē reizrēķinu tabulā, tad par kādu domāšanu mēs varam runāt?
Pieredze rāda 10.12.2015. 14:46:52
Ka ne vienmēr labāko grāmatu prot sarakstīt labs skolotājs, jo tas ir cits komunikācijas līmenis, dažreiz ir pat otrādi. Tomēr, ja grāmatu raksta skolotājs- pilsētnieks, tad viņam maz priekšstata par lauku bērnu zināšanām un prasmēm, tāpat otrādi. Ja pārbaudes darbos ieliek attēlus no Vidzemes vai Latgales, tad droši varam zināt, ka Kurzemes lauku bērns to diez vai atpazīs. un tādu piemēru ir daudz.
visa tā padarīšana ir gana komplicēta. Nezinu, cik mūsu valstī iespējams kvalitatīvi kaut ko izmainīt, bet tas, ka izmaiņas ir nepieciešamas - viennozīmīgi. Piekrītu mammai par mācību materiāliem - grāmatas ir vienkārši graujošas, mācību programmas - katastrofa. Sākumskolā nav jārisina sarežģīti uzdevumi, bet jāmāca domāt. Pamatskolā jāliek pamati, ģimnāzijā - jāapvieno domāšana ar iegūtajām pamatzināšanām, augstskolā - jāapgūst un jāpadziļina specifiskas zināšanas, apvienojot teoriju ar praksi. Pie mums viss ir otrādi - vispirms piebāžam galvas ar teoriju un specifiku, bet pācāk brīnāmies, ka domāšanas nav vispār...Par šo tēmu runāju ar meitu - RSU Eiropas studiju fakultātes pēdējā kursa studenti. Viņa norāda, ka, neskatoties uz lielo noslodzi un intensīvo mācību procesu pašreiz, , ģimnāzijas laiku joprojām atceras kā nebeidzami murgainu, bieži neloģisku un pārsarežģītu prasību un uzdevumu jūru. Ar šo visu gribu teikt, nevainosim bērnus par to, ka 25 gadu laikā tā arī neesam spējuši noformulēt valsts izglītības kursu un pamatprincipus, tā vietā svaidoties pa grāvjiem un neveiksmīgi eksperimentējot ar mūsu nākotni.
mammai, kura uzbrka praktiķim 09.12.2015. 23:33:36
Tādus skolotājus, kas reāli strādā un saraksta mācību grāmatas ir maz. Vairāk grāmatu rakstītāju ir teorētiķi. Arī dižie metodiķi vairāk ir teorētiķi, nekā praktiķi. Pie tam bieži vien viņiem teorijā viss ir rožaini, toties praktisko rezultātu - da čiks vien sanāk. Un tad nav brīnums, ka pēc kāda laiciņa, kad metodika slavas bungas ir pietiekoši rībinājušas, šādi visziņi pārceļas no darba skolā uz vadošām organizācijām. Ir mums Izglītības satura centrā ļoti spēcīgs metodists - speciālists. Savulaik ento testu autors, piedalījies mācību grāmatu izstrādē, tagad viens no galvenajiem virziena rādītājiem. Bet ..... ar visu savu dižo metodiku parastā Rīgas vidusskolā (tad kad viņš vēl tur strādāja) nekādi 'krutie' zinātāji attiecīgajā mācību priekšmetā neparādījās. Arī nekādas paliekošas tradīcijas šī skola, pēc attiecīgā speciālista aiziešanas, nav saglabājusi. Domāju, ka daudzi dabaszinību skolotāji zin par ko runa.
mamma, kas uzbrūk praktiķim 09.12.2015. 16:33:50
Jā - manos pieminētos gados un tagad skolotāji ir tie, kas raksta un sastāda mācību līdzekļus - kā gan citādi? Jūs domājat - nāk kaimiņš no pagsta fermas un "uzcep" mācību grāmatu - piemēram, matemātikā, latviešu valodā, dabaszinībās un visās pārējos priekšmetos?! :D Beidziet demoagoģēt! Problēma ir daudz plašāka, ka - tie, kas raksta grāmatas, tie kas ir atbildīgie redaktori ir autonomi, pārņemti ar savu zinātni (jomu) un nezina ārpus savas "kastes", kas vecumposmam atbilstošs, kas ne, nemaz nerunājot par izvērtēšanu/ līdzi domāšanu... Un es varu tikai piekrist, ka IZM ir atbildīga, ka grāmatu saturs un mācību programmu saturs ir slims. Bet arī autori ir par to atbildīgi. Nedemagoģējiet - katrs skolotājs VAR sarakstīt savu grāmatu. (Un to arī progresīvu skolu skolotāji bieži darīja līdz 2000.gadam - zinu no personīgas pieredzes un spēju novērtēt, ko man tas deva)... Bet tiklīdz skolotājam šķiet - mācību saturam jābūt man noliktam uz šķīvīša ar zelta maliņu, esmu tikai "izpildītājs - kā uzrakstīts, to visu bez kristiska izvērtējuma grūžu iekšā bērniem" - lūk tur arī sākas problēma.
mammai, kura uzbrūk praktiķim 09.12.2015. 13:39:59
vai tiešām skolotāji ir tie? kas " cep" novecojošo (90.gadu un ap 2000.gadu veidoto) mācību programmu izpildītāji! Skolotāji gadiem cīnās par mācību programmu izmaiņām, bet mūsu IZM vēlīgi māj ar galvu, bet dara pa savam, jo tur nu jāsaka ir tā, ja standartus un programmas veido cilvēki, kuri orientē katrs savu mācību priekšmetu uz visaugstāko līmeni. kā jau reiz tika teikt- liekas, ka bioloģijā vidusskolas beigušajam jābūt gatavam strādāt kādā laboratorijā.
Man ļoti grūti iedomāties, ko globālas katastrofas vai kara gadījumā palīdzētu tas, ko iemāca skolā par elektrību. Tādā situācijā neviens nejutīsies ne droši, ne vareni. Daudz vairāk nozīmēs iespēja tikt pie ūdens, zemes, kurā kaut ko izaudzēt pārtikai utt. Īsāk sakot uzvarētāji jebkurā gadījumā būs tie, kas dzīvo laukos, ikdienā prot izaudzēt kartupeli un iesmelt ūdeni no akas, nevis reizrēķina vai gramatikas pārzinātāji. Bet navajag pārspīlēt, skaidrs, ka elementārās lietas pamatskolā ir jāiegaumē. Lasīju rakstu vēlreiz...kaut vai šis - "padarīt principu «mācīšanās darot» par realitāti". Esmu pārliecināta, ka tam, kurš elektrību būs apguvis darot, būs par to daudz lielāka jēga, nekā tam, kurš būs cītīgi izlasījis grāmatā rakstīto un to iegaumējis.
Galvenais iemācīties izlasīt un saprast jēgu sekojošai frāzei : GAME OVER . Viss pārējais, jau ir otršķirīgs.....
Mjā - tehnoloģijas ir smadzenes ārpus galvas. Ja notiek kāda globāla katastrofa, kaŗš, kad interneta vienkārši nebūs un pat elektrības ne, par kuru vairums neko negrib iemācīties, tad iedomājieties, cik droši un vareni jutīsies tie, kas visu cerēja trast internetā, reizināt ar kalkulatoru utt.
Es jau ar runāju par elementārām lietām. Ja cilvēkam vajadzīgs telefons, lai 30 centiem pieskaitītu 40 centus, tad pieņemiet lēmumu arī atļaut tos izmantot eksāmenā. Savukārt, ja mēs koncentrējamies uz šīm gudrajām ierīcēm un to izmantošanu, tad atkrīt arī jautājums par eseju rakstīšanu. Urā! Lasīt mācēsim tikai tik daudz, cik nepieciešams telefona izmantošanai. Drīz ar telefonu nagos kāpsim atpakaļ kokā.
to ... 09.12.2015. 10:31 09.12.2015. 11:10:50
Problēma jau ir tā, ka arī tās elementārās lietas neviens necenšas iegaumēt, jo visu var atrast internetā... Problēma tikai tā, ka nezinot elementāro, nav jau skaidrs, ko vispār vajag meklēt.
Tehnoloģijas JAU ir gudrākas par cilvēkiem... nu vismaz iegaumēšanas jomā. Un Jums tiešām liekas, ka zemi apdzīvo tikai idioti? To, ko nezin, var atrast, izlasīt un izmantot. Vai tiešām Jūs domājat, ka ir gudri izmantot tikai to, ko ir izdevies iegaumēt? Manuprāt tas ārkārtīgi samazina iespējas rīkoties. Runa jau nav par elementārajām lietām, kuras pārsvarā māca pamatskolā.
...fokusu uz zināšanu iegaumēšanu aizstāj fokuss uz to izmantošanu.. Sakiet man, lūdzu, kā var izmantot to, ko nezin? Jau Einšteins savulaik teica, ka viņu baida laiks, kad tehnoloģijas būs gudrākas par cilvēkiem. Tad zemeslodi apdzīvos idiotu paaudze. Labi, Albert, ka Tev tas nebija jāpiedzīvo.
Skumjāk ir, ja vienīgais ar ko var palepoties, ir reizrēķins galvā :)
....-> Vīrs vārda Uve 09.12.2015. 09:45:18
Es ar to nelepotos...
Es arī nezinu visu reizrēķinu no galvas, bet droši vien pamatskolā zināju :) Un arī man izdevās beigt augstskolu eksaktā virzienā. Godīgi sakot, tas īpaši netraucē. Neatceros, ka augstskolā tas būtu pietrūcis. Ja ļoti vajag, protu aprēķināt saskaitot, ja nu kalkulators nav pa rokai.
Vīrs vārda Uve 09.12.2015. 09:22:42
Joprojām nezinu visu reizrēķinu! Reizrēķins taču ir saskaitīšana. Reizināja taču tikai analogās skaitļojamās mašīnas un tās taču jau ir izmirušas! Pabeidzu augstskolu bez reizrēķina tabulas iekalšanas.
Vīrs vārdā Uve 09.12.2015. 09:18:32
Murgi, tas laikmets jau sen ir beidzies!
Vajag jaunu velosipēdu! 09.12.2015. 09:16:28
Kaut kas ar izglītības sistēmu nav kārtībā. Un nevajag teikt, ka "Īpaši jāplāno laiks, lai nomazgātos? Muļķības! Nav jāpiemīt sevišķam talantam, lai apgūtu elementārus gramatikas likumus..." Nelaime ir tā, ka jāapgūst ne tikai gramatikas likumi, bet vēl lērums visdažādāko zināšanu, lielākā daļa no kurām drīz vien laimīgi aizmirsīsies. Sākumskolā tiešām ir jāapgūst pamatzināšanas, bet vidusskolā vajag mācīties arī domāt un pielietot zināšanas. Un ir jāsadarbojas dažādu priekšmetu skolotājiem. Lai nebūtu tā, ka katram skolotājam liekas, ka viņa priekšmetu jau nu var apgūt, štrunts par tiem citiem. Un tad ir tā, ka vidusskolēnam ir jāmācās naktīs, bet dienā skolā nāk miegs.Jūs taču paši vidusskolēnu piespiežat neņemt jūs galvā. Bet varbūt arī šī prasme ir jāapgūst, gan jau noderēs.
mamma praktiķim 09.12.2015. 08:35:33
Raksts un uzsvari = ir normāli, atbilstoši nepieciešamajam dzīvē un arī atbilst konkurētspējīgas izglītības nostādnēm citur pasaulē. Bet paskatieties biku plašāk par savu šauro kastīti - paskatieties, kādus nespējniekus "cep" novecojošo (90.gadu un ap 2000.gadu veidoto) mācību programmu izpildītāji! Ja ir saputrots 6.klases saturs un to mēģina iebāzt galvā 1,klasē (vienādojumi ar 1 nezināmo, ģeometrija utt.), tā vietā, lai ieliktu pamatus - saskaitīt, atņemt, vēlreiz saskaitīt un tad atņemt... ja latviešu valodā - nevis māca un atkārto burtus rakstīt, vingrnāt roku (smadzenes, līdz ar to), bet sacer grāmatās glupus vingrinājumus, kam sturs nav saprotams un bērnam nav pat jāraksta 1 rinda ar burtiem.... Ja saputro pamatlietas ar mazāk svarīgām un vecumam nederīgām metodēm... pārbāž bērnu galvas ar jucekli, nevis ļauj apgūt prasmes un tās nostiprināt, sakārtot galvu, tad ir tā - kā rakstat - 6.,7.klasē nemāk saskaitīt - kāda kvalitāte visam citam --> strauji tuvojas nullei. Bet arī akadēmiski teorētiķi, ko dresē mūsus augstskolas (un kam ar pamatiem ir ok - jo tika ielikti, pirms "brīvība un mācību līdzekļu tirgus" sačakarēja) --> darba tirgū IR NESPĒJNIEKI - jo nespēj savu teoriju pielietot, nezina, kā formula reāli darbojas dabā un pats galvenais - studiju / skolas laikā nekad nav turējuši savas jomas instrumentus rokās... Un par to arī, manuprāt ir skaļi jābļauj... Citādi nedzird!!
Vai ISIS teksts ir jau šodienas mācību sistēmas paraugs? Vai tikai joks? Ja paraugs, tad, vai trakāk maz iespējams?
Kā var pielietot to, ko nezin?? Kā bez zināšanām kaut ko var spriest, izmantot. Kaut kāds idiotisms, visa tā rezultātus redzam katru dienu.
Es šos kompetenču apguvējus redzu klasē katru dienu - nonākuši 7., 8. klasē knapi māk lasīt, Teikumu, kas garāks par 5 .vārdiem - nespēj uztvert. Vot tev, brālīt, kompetences. Vot, skolotājs kā konsultants varēs bleserēt! Smiekli nāk un pretīgi reizē! Pretīgi par valsts vadības nekompetenci (stulbumu). Toties naudiņu, kas nāks līdzi šiem murgiem un paradigmu maiņām (ha, ha, tiem mērkaķiem vispār šis vārds ir īsti saprotams?), to gan iešņauks nāsīs, cūkas! Par to gan var būt pilnīgi drošs.
Atvainojiet, Žaklīna, bet Jūs esat zoss.
Birokrātija un biznesmeņi jau pirmie saspicējuši ausis, IZM ierēdniecība piežmiegusi astes. Kas pirmais bēg no grimstoša kuģa? Taču patiesībā kuģis negrimst, bet to dzen uz sēkļa, lai nelaimīgie jūrnieciņi un pasažieri (skolotāji un skolēni) vairs bez "IZPALĪDZĪGO" biznesmeņu palīdzības nespētu tikt krastā. Galvenais, lai tikai maksātu vai paši, vai skolas, vai pašvaldības. Nekas, pagaidīsim vēl simts gadus...
Hmm. Skolotājas pārdomas. 09.12.2015. 00:02:12
catlaki, gribusti, vini, papules,... ieraudzīju šos vārdus pavīdam rakstā un nelasīju. Nelasīšu. Jo neredzu jēgu lasīt neprofesionāļu pārgudros spriedelējumus. LAI NOSTRĀDĀ SKOLĀ vismaz pāris gadiņus ar normālu 1,5 skolotāja slodzīti, skolotāja aldziņu, sasniedz rezultātus, saraksta papīrus un katrs iekārto sev pabiezu mapīti, tad runāsim. . . . . . Citādi - tukša muldēšana.
Mjā, nez kā turpmāk brīvie bērniņi lasīt iemācīsies? Burti taču ir jāiegaumē, jāiekaļ galvā. Ar reizrēķinu tāpat. Bet to jau tagad slikti zina. Ņem kalkulatoru, lai sareizinātu ar 10.
Uz ko mēs īsti mācamies? Uz sevi? Tad kāpēc visi sāk skraidīt par eksāmeniem, kuri obligāti jākārto, nevis dod mums iespēju izmantot zināšanas dzīvē, un tad pēc tāda principa novērtēt, kā skolēns ir pabeidzis klasi?

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
3+7=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.