Lietotājvārds
Parole
Mēs paši esam bēgļa statusā un savā valstī.
OMG
Kādas vēl skolas ?! Viņiem vajg SPECSKOLU !!!! Un viss . ar īpašu apmācību programmu.
meklēju atbildes 07.11.2015. 15:41:59
Vai vispār var bērnu ielikt klasē, kur viņš nesaprot ne vārda un vēl likt mācīties dzeju, izskaidrot pārnestās nozīmes u.c? Vai vispirms nav jāsniedz kaut minimālas valodas zināšanas (kā Vācijā- grundschulē)? Kur radīsies tie daudzie tulki un palīgi? Kas nodiagnosticēs, kurā klasē bērns spējīgs mācīties? Iesēdinās un teiks, ka tie skolotāji nekam neder (no pieredzes)! Patreiz pat mūsu bērniem, kam noteikti atbalsta pasākumi un vajadzīgs asistents, to nevar nodrošināt! Manuprāt bēgļu bērniem jāsāk ar B/d programmu- krāsas, burti, figūras, sarunvaloda...- kā vecos laikos un pēckara gados. Varbūt bēgļu vidū arī ir pedagogi? Nevajag salīdzināt ar krievu tautības bērniem. Viņi dzird dzīvu valodu no bērna kājas un ja nedaudz ir vēlme un attiecīga ģimenes nostāja, arī labāk vai sliktāk latviski runā.
Kāpēc tad mūsu bērnus var sūtīt 40 km radiusā uz skolu un uzskatīt,ka tas ir normāli?Tāds taču ir jaunais skolu likvidācijas vai optimizācijas plāna gala rezultāts?
lasu un brīnos par to leišmales skolu integrācijas spēju.Vispār apgūt radniecīgās valodas nav grūti un kā zinām,tad lietuviešu ir viena no baltu valodām,bet bēgļu dzimtā valoda nav baltu un arī reliģija nav kristiešu.Bet skolā jau to nemācīja.
Var jau saprast,ka Rīgā jūties pārstrādājusies.Nāc pie mums uz laukiem.Svaigs gaiss,maz skolēnu,klasē ar 20 bērniem vismaz 5 dažādas programmas,nav ne psihologa,ne sociālā pedagoga,ne logopēda,skolot;ajs katru stundu var izpausties 5 programmās uzreiz un vienlaicīgi,slodze(ja tāda ir)nav liela,samaksa par likmi 420 eiro uz papīra,vēl var pieskatīt bērnus par brīvu,gādāt visu nepieciešmo ja vajag ,jo vecākiem nav darba,var risināt dažādas problēmas-vardarbība,alkohols u.c.Nāc,mēs Tevi gaidām!Neaizej Rīgas bezgaisā bojā.Tur daudz transporta,mums kursē reti un tad var iet ar kājām visos laika apstākļos,skolā var ierasties ar pirmo bērnu,kurš sācis rīta apli ar skolas busu vismaz 1,5 stundu iepriekš pirms stundu sākuma,var viņu pavadīt arī uz autobusu pēc stundām,kad tas viss beidzas.Laipni lūgti!Darba patiešām nav daudz.
Dzīvoju leišmalē. Mūsu skolā 1/3 bērnu ir no latviešu ģimenēm, 1/3- jauktajām un 1/3 tīrām lietuviešu ģimenēm. Bieži lietuviešu bērni atnāk uz skolu vispār valodu nezinot. Ja ir vēlme un vecāku nostāja- nekāda vaina. Protams, lielāks darbs jāiegulda, jārēķinās, ka biežāk jāpaskaidro vārdu nozīmi un tā tālāk. Nevietā frāze- nu tik redzēsiet!
Pēc manas pieredzes, ja bērni mācās parastajā skolā, viņi sāk runāt svešvalodā jau pēc pusgada. Man bērns gāja skolā Anglijā, un viss bija kārtībā , bet viņam bija tikai 5.g. Ar mazajiem nebūs nekādas problēmas. Cik saprotu, mums pietrūkst bērnu lauku skolās. Var atrast daudz vietu, un skolotāji nav tik pārslogoti, bet tur vecākiem grūtāk ar darbu. Bet tik un tā, kurš viņus var ņemt darbā, ja viņi neprot runāt latviski?
Vai tad latviešu valoda cittautietim nav svešvaloda? Kā tad svešvalodu cittautiešiem var mācīt kopējā apmācībā ar pamatvalodas apguvi latviešu bērniem, programmām jābūt gluži atšķirīgām. Tātad attiecīgajā skolā jāmaina arī mācību priekšmetu saraksts, skolēnu grupas un kur tad vēl izstrādātā un apstiprinātā mācību programma... Ātri gan mēs braucam!
Beidzot arī latviešu skolu latviešu valodas skolotāji izbaudīs uz savas ādas - ko nozīmē iemācīt kādam cittautietim latviešu valodu.
Kādu tur vēl toleranci? 04.11.2015. 16:39:27
Jo, reliģijas, kura godā tur citu nogalināšanu, adeptus necienu principā...
Kādu tur vēl toleranci? 04.11.2015. 16:38:06
Ja kādam mazam musļikam mans puika sados pa mici, viņam neko nepārmetīšu.
Saulespuķe 04.11.2015. 12:28:50
Ir skolotāji,kuri necentās ar vietējiem bērniem strādāt tā ,lai būtu labs kontakts. gan ar bērniem ,gan vecākiem. Kā viņi tiks galā tagad? Savējos nemīlējāt ,šķirojāt ,robotizējāt.tagad būs jāstrādā ar pilnīgi svešu mentalitāti. Paldies visiem sirds gudrajiem,izglītotajiem un bērnus mīlošajiem pedagogiem!
Es ar;ī par to aizdomājos-kā šiem citu kultūru pārstāvjiem mācīt Raiņa un Aspazijas dzeju,latviešu tautasdziesmas,kur daudzi vārdi jau ir svešvārdi un skaidrojami mūsu pašu jaunajai paaudzei?Kultūras atšķirības ir milzīgas un arī reliģiskās.Vai viņi dziedās Ziemassvētku dziesmas par Jēzu Kristu,mācīsies kristiešu kultūru? Jau tagad netiekam galā ar esošo Latvijas tautu kokteili,kurus integrējam,bet bēgļi ir citas kultūras un reliģijas pārstāvji?
Vai tad tas nebija jāizdara jau sen pirms nolemt neuzņemt vai uzņemt kādus ļaudis!? Ja tādu skolu var atrast vai nevar arast, tad tas ir viens no papildus plus vai mīnus. Pēc tam šo visu saliek kopā un nolemj nevar vai var uzņemt šos ļaudis. Bet te - palēkdamies nolemj uzņemt kaut kādu skaitu un tagad izmisīgi meklē kā to lēmumu izpildīt. Murgs nevis saprātīga darbība.
Manuprāt arī daudzi aizies no skolas. Par šito naudu vēl pieplusēt .... . Bet gatavo taču brīvprātīgos, vai ne?
Tagad pedagogiem tiešām būs ko turēt, jāiekļauj bēgļu bērni, jāiekļauj bērni ar īpašām vajadzībām un vēl un vēl...
Vai E.Papule par toleranci jau nerunāja 2000.gadā un kas no tā ir sanācis-mazākumtautību pedagogi kā nemācēja valsts valodu , tā joprojām to neprot, mazākumtautību absolventi kā nerunāja valsts valodā, tā turpina to darīt. Un kāda būs tolerance pret LATVIJAS valsts valodu...?
Mani gan vairāk uzrunāja teikums "pēc bēgļa statusa saņemšanas LM šiem cilvēkiem nodrošinās tos pašus atbalsta pasākumus, kuri tiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Ja bēglis saņems minimālo darba algu, viņš varēs pretendēt uz valsts nodrošinātajiem pabalstiem." Tas nozīmē ardievas jebkādai iespējai izvairīties no Eiropas pieļautajām kļūdām. Latvija būs tikai kārtējā valsts, kur šie cilvēciņi sēdēs uz kakla it visiem, gaidot pabalstus.
Ja tā, tad loģistika nešķiet racionāla - no kura gala IZM sāk.
Bet, kā var pieteikties pašas skolas un vai tas, ko vispār dos? Piemēram, ja piesakās skola Mārupē vai Juglā, bet tuvumā nekur nav bēgļu izmitināšas centri? Viņus taču nesūtīts uz skolu 40 km no dzīvesvietas? Vai tas būtu praktiski un loģiski? Drīzāk jau piemeklēs tuvākās skolas, man domāt.
Skolotājiem vielgi nebūs. Tās nav tikai valodas barjeras, arī kultūras atšķirības utt. Klasē pilnībā mainās mikroklimats. Būs, ko turēt.
Saprotams, ka vajag pēc iespējas latviskāku gaisotni - latviešu skolas, vēlams latviskā vidē (pašvaldībā).

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
5+5=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.