LIZDA: Kā tiks izmantota ietaupītā nauda no skolu tīkla sakārtošanas?
21.10.2015. 09:06
- par ES fondu naudu remontētajām skolām, kā katram ES naudas projektam, ir sekas - turklāt ilglaicīgas. Neatceros precīzi par infrastruktūras objektiem / renovācijām, bet noteiktu gadu skaitu (5 = jebkuram "soft" projektam, līdz ar to pieļauju, infrastruktūrai - vairāk) tam objektam ir jātiek lietotam pēc būtības un atbilstoši mērķim, ar kādu tas remontēts par ES naudu. Ja tas tā nenotiek - līdzekļi ir ieguldīti bezmērķīgi un iestājas sekas - atgriezt izlietotos līdzekļus... protams, no valsts budžeta. (kā mēs zinām - nav tāda svalsts naudas = nodokļu maksātāju nauda). EK organizētas pārbaudes (ne tikai valsts līmeņa) notiek vismaz 5 gadu periodā - jebkurā laikā....
Naudu piešķir pēc skolēnu skaita, bet algas aprēķina pēc klašu komplektiem, aprēķinot stundu skaitu pēc noteikta MK noteikuma - cik stundas pienākas skolai par katru klasi atkarībā no skolēnu skaita tajās, turklāt sākumskolas klasēs īsto skaitu reizināja ar koeficientu 0.8, bet vidusskolēnu skaitu reizina ar 1.25 (tagad varbūt ir mainīti šie koeficienti). Lielajām klasēm vidusskolā var sanākt pat apmaksātas 42 -44 st. nedēļā, mazajām ap 32-34
Ja skolotāju prasība ir palielināt algas, tad kā var izdomāt modeli, kas tās algas lielai daļai samazinās?! Ja ierēdņa atbilde ir "ideāli nebūs nekad", tad, diemžēl, šis cilvēks neatrodas īstajā vietā! Pašreizējo modeli ir nevis visu laiku jāpārstrādā, bet jāatzīst, ka tas ir brāķis, un jātaisa jauns, reālai situācijai atbilstošs.
Vai bērns ie galvenais ? OOptimizē skolas , optimizē skolotāju skaitu ,algas pieaugs. Bērnu ir katastrofoli maz ,to skaits sarucis uz pusi .Kamēr neatrisina valsts līdzekļu sadali un iekasēšanu bērnu dzimstības pieaugumam, visas šīs optimizicājas un cīņa par algām šādā veidā ir ceļš uz valstiksu katastrofu.
Gadiem izbrīna ,ka it ka izglītoti cilvēki ,kuri izglīto citus mūždien kladzina tikai par teorētiski iespējamo graudu , bet negrib pamanīt cēloni ,kāpēc trūkst reālo graudu. Vismaz lielākajai sabiedrības daļai. Tieši atsaucas uz dzimstību ilga periodā uz valsts eksistencvi.
Domāju, ka NAV nekāda ietaupījuma, jo nauda jau iztērēta liekiem starpniekiem - kaut kādām izglītības pārvalžu darbībām un "saviem" darbibniekiem, jo nauda VISA atdota pašvaldībām un sistēmā "nauda seko skolēnam" jau loģiski nek;ada ietaupījuma NEVAR BŪT, jo skolēni jau nav likvidēti, tikai uz citu skolu aizgājuši. Runas par ietaupījumiem, manuprāt, ir mīts un pasakas. Vēl paliek jautājums - kas notiek ar ES projektos veiktiem remontiem, siltināšanu un dabaszinātņu projektiem likvidētās skolās? Vai šie nelietderīgi izlietotie līdzekļi valstij nebūs jāatgriež ES???
Jā , izdara un skatās, kas noticis. Tad augsta ranga amatpersonas atzīst, ka tas darīts speciāli , ieviešot iznīcināšanas politiku. Atzīst, bet turpina uz pilnu klapi turpināt, nevis labot atzītās kļūdas. Jaunais modelis vērsts uz to, lai savukārt iznīcinātu to, kas vēl nav iznīcināts.
to Grūti mums glupiem 21.10.2015. 11:00 21.10.2015. 12:42
Vispār jau izmaksu ziņa "nauda seko klasei". Tāpēc arī ir labākas algas skolā, kur 30 skolēni klasē, nekā skolā, kur tikai 15, jo naudu skolotāju algām pārskaita pēc skolēnu skaita.
************************
Nekā, algas rēķina ne tikai pēc skolēnu, bet arī pēc klašu komplektu skaita. Un tā ir vēl viena glupība - jo izglītības kvalitāte pie pārējiem vienādiem apstākļiem labāka būs divās paralēlklasēs ar 15 skolēniem, nevis vienā kombinātā ar 30 skolēniem. Iztēlojieties kaut vai laboratorijas darbu bioloģijā vai ķīmijā. Mūsu skolā tikai tādēļ nav apvienotas divas 8. klases un divas 9. klases. Finansiāli zaudējam, bet skolēni tomēr ir ieguvēji.
KUR IR TĀ NAUDA, KAS PALIKA NO REFORMAS, KAD SĀKĀS MODELIS "Nauda seko skolēnam"? NE čiku, NE grabu!!! Ieguldīja IZM darbinieku algās???? Kāpēc valdība to nepaskaidro???
Ir zināmais un nezināmais. Zināmais - ekonomija būs. Nezināmais - VAI PATIESI TO TĒRĒS SKOLAI, SKOLĒNIEM UN SKOLOTĀJIEM!
Valdība ar katru gadu paliek gudrāka! Arvien vairāk valdība , skolas pārvaldi uzveļ uz pašvaldībām ,kuru vadītājiem labi ja vidējā izglītība. Un tie ir spējīgi un vai tiesīgi spriest par pieredzējušu pedagogu ,kuri nemitīgi iet kvalifikācijas stundu kursos.Valdībai ir jānosaka skolotāju skaits skolā ,to algas. Pagasti varētu spriest vienīgi par piemaksām.
Nauda ir un būs ("atradīsies" ik reizi, un no čuksta vien!) jomām, kas ir ienesīgas biznesam - drošībai (rūpniecības uzņēmumiem, kas pelna uz valsts pasūtījumiem; pārvadātājiem un tigotājiem, kas iepērk tiem pašiem pasūtījumiem), protams, visām "startēģiskām infrastruktūras būvēm", parasti labi sadārdzinātām (celtniekiem, transportētājiem, tigotājiem, projektētājiem utt..), jaunajām tehnoloģijām (izstrādātājiem, programmētājiem, uzņēmumiem, kas iepērk un realizē t.s. "IT dzelžus" utt...), medijiem (jo no tiem var ne tikai pelnīt, izpludinot cauri šiem to pašu piešķirto valsts naudu, bet arī ar tiem var vadīt /manipulēt sabiedrību un ikkatru - pasviežot "pareizās tēmas un veidojot viedokli par "realitāti"" ). Nauda atradīsies, jo nauda caur šiem uzņēmumiem smuki izmet loku un kāda daļa nonāk tieši pašu "valsts ierēdņu" un politiķu, un visbiežāk, partiju sponsoru (biznesmeņu) kabatās - caur pašu organizētu privāto biznesu. t.i. = shēmas ir skaidras, formas var atšķirties, bet nebūtiski... Izglītība - savukārt, ir klaji "nerentabla" joma = tajā ir grūti un nerentabli kaut ko nopelnīt... tad nu aprobežojas ar pēc satura un uzbūves glupu sistēmu, kur skolotāji, lai nu galīgi nemirtu badā, kaut nedaudz var nopelnīt tikai, ja ķeras pie privātā biznesa - labo glupu izglītības programmu robus/sekas ar privātstundām u.tml... un viss... to sauca par kko līdzīgu ekonomikas likumiem (vai kā nu kurš). vairs nav svarīgi autori vai teroriju nosaukumi. :)
Neesiet naivi pedagogi, valdībai naudas nav un viss tas, kas tiek darīts tagad ir vienīgi darbības imitācija. Kaut kādi nepārdomāti priekšlikumi par skolu tīkla optimizāciju utt. Pēc tam atļaus pašvaldībai tos noprotestēt un tad teiks : "Mēs jau gribējām, mēs jau centāmies ...." Jau Straujumas kundzes replika, ka streiks neko nemainīs, pasaka visu - izglītība un pedagogi šajā situācijā nevienu neinteresē.
cik ilgi var ņemties, cilvēki, saprotiet taču vienreiz, IZM vadībā ir cilvēks, kas ir ļoti izdevīgi valdībai, bet ne pedagogiem, kuri tiek baroti ar solījumiem. Sola, sola............ solīts makā ka nekrīt, tā nekrīt un diez vai tuvakajā lakā kritīs. Skolotāji, sarosamies, kaut kas taču jādara, ..................nevar vairs dzīvot tikai ar solījumiem, sabiedrība par mums smej.............
"Jūsuprāt, plāno izmaiņas? - izdara un pēc tam skatās - sanāca vai nē?" Man jau liekas, ka labākajā gadījumā vadās no kaut kādiem sev pieņemamiem datiem... Un sajūta tiešām ir - vispirms kaut ko izdara, tad skatās, kas noticis...
Var zināt (aprēķināt) izmaksas un ietaupījumus jebkuram modelim. Uztaisam 3 modeļus, aprēķinām katram izdevumus, katram ietaupījumus, salīdzinot ar esošo. Kas tur tik nesaprotams? Un kā tad citādi, Jūsuprāt, plāno izmaiņas? - izdara un pēc tam skatās - sanāca vai nē? Es ceru, ka pat mūsu valstī, tomērt, kāds plāno un izmaksas novērtē, pirms dara un "uzlabo". Cita runa - ka nepamato, neskaidro, ko un kā rēķinājuši. Un tas ir galīgi garām. Sviestaina jezga - mest pa medijiem viedokļus bez pamatojuma (aprēķina) - pateikt, ka nesaskan = neko nepateikt. pateikt - kas, kur kad, kāpēc - gan būtu nepieciešams. Akmens kā LIZDA tā IZM dārzos...
Bet patiešām - ja nav vēl īstenota skolu tīkla sakārtošana, kā var zināt naudas ekonomiju?
Vispār jau izmaksu ziņa "nauda seko klasei". Tāpēc arī ir labākas algas skolā, kur 30 skolēni klasē, nekā skolā, kur tikai 15, jo naudu skoloāju algām pārskaita pēc skolēnu skaita.
Ierēdņu skaitu departamentā un IZM var un vajag samazināt. Bet vispirms vajag samazināt "papīru" skaitu - vismaz uz pusi. Jo visa šī "darbošanās" ar papīriem ir bezjēdzīga. Birokrātija pie mums ir parādījusies jau senatnē - cara Krievijas laikos, kur tā ienāca no Francijas. Pirmskara Latvijā tā tika apslāpēta, turējāmies Ziemeļeiropas līmenī, padomju laikos birokrātija atdzīvojās un atplauka, bet pašlaik - liberālismā - tā ir pilnos, kuplos ziedos. Ziemeļvalstīs un Somijā birokrātija joprojām nav īpaši izvērtusies, Vācijā - vidēji, Francijā - tradicionāli un absurdi kupli. Bet mazajā Latvijā tā žņaudz cilvēkus un valsti, tāpēc Krieviņš pareizi darīs, optimizējot ierēdņu skaitu. Taču nekas neuzlabosies, ja vispirms nesāks un neoptimizēs nevajadzīgos un bezjēdzīgos "papīrus". To izdarīt būtu vismazāk sāpīgi, tieši otrādi - tas atvieglotu skolotāju dzīvi.
Reiz gadījos pagasta grāmatvedībā, kad tika pārskaitīta nauda par skolēniem, kuri mācās kaimiņu novada skolās. Izrādījās, ka tur izmaksas ir lielākas (laikam dārgāka apkure, kanalizācija, citi izdevumi). nekā mūsu vietējā skolā. Tā nu valsts domā ieekonomēt, tikai kur un ko. Pagastiem noteikti tas nebūs lētāk, klāt vēl nāks skolēnu pārvadāšana. Mūsu novadā ir skolas, kurās nav vairs administrācijas, jo tās darbojas,kā filiāles, tajās ir tikai 0.5 vai pat tikai 0.3 vietnieks.
Ja nauda seko skolēnam, tad ir pilnīgi vienalga vai skolā ir klases ar 12 skolēniem, vai 11, un ja pašvaldības uzņemas kompensēt iztrūkstošo naudu, lai samaksātu algu. Pašvaldībai daudz vairāk izmaksās skolēnu pārvadāšana. Bet mums taču augšā ir tādi, kuri laikam rēķina savādāk. Varētu mums izskaidrot šo " augstāko" IZM matemātisko modeli.
Komentāri
Rakstīt komentāru