Sācies vērienīgs projekts mācīšanas pieejas maiņas atbalstam skolās
08.11.2016. 11:50
Kaut nu nebūtu kārtējais eksperiments! Eksperti izlasiet Dēķena " Pedagoģiju", izpētiet latviešu pedagogu un metodiķu pagājušajā gadsimtā izstrādātās mācību grāmatas! Noderēs! Kompetences nav jaunums, par zināšanu un prasmju praktisko lietderību un pielietojumu Latvijas pedagoģija runāts arī agrāk. Izlabojiet LVAVA mācību grāmatās kļūdas! Nedodiet šiem speciālistiem taisīt jaunās!
Man patīk...Tagad bērni ar īpašām vajadzībām tiek iemesti parastā klasē ar 20-30 skolēniem, jo tā,lūk, vajag. Ja kāds izceļas ar neadekvātu uzvedību, tad nopietnākos priekšmetos sameklē skolotāju ar mazāku slodzi un aizsūta apmācīt individuāli. Piedevām nepiedāvājot praktiski nekādus metodiskos materiālus skolotājam. Programma gan ir izstrādāta.Tikai tā atkal ir vispārināta, tāpēc atkal tās pielāgošana uz priekšmeta skolotāja pleciem. Nu tad katrs skolotājs, kā var, un cik vispār laiks atļauj,ar tiem bērniem arī nodarbojas.
Kur ir tie palīgskolotāji, apmaksāti praktikanti, kas iet stundā iekšā?Ja jaunajos modeļos tiem vieta nebūs atvēlēta, tad viss tas pasākums atkal kaķim zem astes.
Es jau labprāt pieteiktos par ekspertu līdz 15.11., bet diemžēl tur parastos mirstīgos ar augstāko izglītību un maģistra grādu neņem, tā kā šādas runas labāk paturiet pie sevis. Reformu izstrādās atkal tie paši, kuri ir teorētiķi/ sausiņi, j oreāli strādājošiem nav laika nebūt darbā un viņi neatbilst pioeteikuma formā esošajiem kritērijiem. :(
Cik zinu, Dibels Next testa rokasgrāmata jau ir izstrādāta latviešu valodā un to jau izmanto skolās un bērnudārzos.Kādēļ to jāveido atkal no jauna?
Paskaitīsim cik ministrus esam piedzīvojuši 1990.gada un varam secināt, ka viens no iemesliem, kāpēc mums tās reformas "mirst" praktiski tikko ir uzsāktas, ir šī nemitīgā ministru maiņa. IZM ministrus nevajadzētu mainīt kopā ar valdības maiņu, bet tikai tad, kad šis ministrijas vadītajam tiek izteikta neuzticība. Tas ļautu kaut ko arī padarīt līdz galam, un neuzsākt jaunas reformas katram jaunam ministram, nenovadot līdz galam iepriekšējās.
Par reformas izdošanos šaubas rada tas, ka nekas nemainās stundu un priekšmetu sistēmā, nav jaunu interaktīvu materiālu.Viss aprobežosies pie vispārīgām norādēm neprašām- praktiķiem, bet ministrijas gudrinieki sarakstīs gudras atskaites.Radoši strādājot, ne viemnmēr iekļaujies 40 minūtēs un ko darīs ar tiem, kas paši vispārināt nevar/ veselības problēmas/.
Visi neticīgie, gudrie runātāji, pēlēji utt. !!Jums ir iespēja līdz 15.11. pieteikties kompetenču veidošanā, lai nevajadzētu teikt.. tie tur... es jau .... Parādiet runas darbos-veiksmi!
Portālā izglitiba-kultura izteiksmīgs Viļna Purēna viedoklis par jauno projektu "Pagātne vai nākotne par 14 miljoniem", saņemot rakstiskas atbildes no VISC:
"Uz jautājumu, kas tad ir daudzinātā kompetence, atbilde bija: „Kompetence ir indivīda gatavība dzīvesdarbībai mūsdienu mainīgajā pasaulē, tā ir spēja izmantot zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās, spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā (izglītības, darba, personīgā vai personīgās attīstības). Atšķirībā no prasmes (prasme – spēja veikt uzdevumus jeb māka veikt darbību un risināt problēmas) kompetence ir kompleksa, tā ietver: zināšanas (satura, epistēmiskas vai procedurālas); prasmes (kognitīvās, tehniskās, intrapersonālās u.c.); attieksmes (tās ir balstītas uz vērtībām un vienlaikus ir saistītas ar motivācijas un gribas elementiem).”
Gribējās arī zināt, kas konkrēti mainīsies mācību stundā, kad tiks īstenota kompetenču pieeja. Iespējams, ka kā atbilde bija domāts šis teksts: „ Mācību saturu kompetenču pieejā raksturo zināšanu funkcionalitāte, integritāte un lietojums praksē, apkārtējās pasaules skaidrošana, prasmju universālums, radošums, problēmu risināšana u.c.. Mācību procesu kompetenču pieejā raksturo darbības (domāšanas, mācīšanās u.c.) paņēmienu apguve, balstīšanās pieredzē un jaunas pieredzes iegūšana, gatavība patstāvīgai tālāku zināšanu ieguvei. Mācību līdzekļiem kompetenču pieejas nodrošināšanai būtu nepieciešama savstarpēja savietojamība, atvērtība, transformējamība, ko labi var nodrošināt digitālais formāts.”
Uz jautājumu, kas savā darbā būs jāmaina skolotājiem, par atbildi, iespējams, varētu uzskatīt šis rindas: „Kompetenču pieejā veidotu standartu ieviešana nozīmē nepieciešamību panākt, lai skolu praksē katrā izglītības iestādē katrā klasē mācību procesā tiktu nodrošināta paradigmātiska pieejas maiņa no informācijas nodošanas uz kompetenču apguvi. Izglītības iestādes administrācijai ir būtiski izprast šo pārmaiņu jēgu un kļūt par to ieviešanas līderiem izglītības iestādē, padarot mācību procesu atvērtu citiem kolēģiem un apkārtējai kopienai.”
Kārtējais projekts Eiropas naudas atmazgāšanai. Ka tik nesanāk kā ar kategorijām, kad projekta nauda beidzās, tad vairs nav ko maksāt un visi šeftētētāji veiksmīgi iekārtojušies citos amatos.
Mums vairs nepietiek, ka, Veidenbauma vārdiem, "mums , latviešiem, dzejnieku vesels bars", nu ir arī sapņotāju un plānā galdiņa urbēju varza. Un cik rainiski kantoriski vārdi: raisīt, rosināt rast! Nezinu tikai, vai tas ir izglītības gals vai sākums.
Došu padomu ziloņkaula torņa iemītniekiem. Nu nevajag aptaujāt skolu vadītājus, tas ir tas pats, kas jautāt pašam sev.
It īpaši tagad, kad skolu direktori ir tālredzīgi nopirkti ar piešķirtajiem fondiem. Tagad viņi kļuvuši čakli skolas katliņa vāka regulētāji un, ja vajadzēs, spiedēji.
Bet ko darīt ar "rakstura ieradumiem" pat iedomāties nav iespējams.
Un vēl viens Pietuka Krustiņa cienīgs uznāciens - radīsim "auglīgus apstākļus" skaistajai izaugsmei.
Toties biedē mērķis mācīt "koordinētu rīcību" - tas jau atgādina totalitārisma un pat vēl nopietnākas briesmas.
Īsi nobeigumam : "Brauciet lēnām pār tiltu draugi! Ka neiekrītiet..."
Neticu, neticu un vēlreiz neticu!!! Drīz būs 30 darba gadi skolā, cik ir solīts, cik ir izdarīts? Pati esmu nepārtraukti gatavojusi mācību metodiskos materiālus, lai skolēniem stundas būtu jēgpilnas, bet no augšas esmu saņēmusi "gudrus metodiskos materiālus - norādījumus". Kur ir pilni komplekti skolēniem ar speciālām vajadzībām iekļaujošā izglītībā visos mācību priekšmetos no 1.-9.klasei? Tagad sola uzrakstīt!? Piecos gados izdarīs to, kas nav izdarīts desmit! neticu, neticu, neticu!!!
Dzīvosim redzēsim!
Vai tik nav tie paši vēži citā kulītē!
Kad Latvijā kāda reforma izglītībā ir novesta līdz galam(iesaistīto skolēnu izglītības cikla beigām) un objektīvi, publiski izvērtēta no neatkarīgiem speciālistiem? Nevis tās bīdītājiem. Nekad. Viss vienmēr palicis pusratā. Izvērtēšana notikusi tikai pa kaktiem. Tagad vēl soctīklos un neta komentāros.
Kā jau komentāros kādreiz šeit kāds rakstīja - ka ķīniešiem esot teiciens - ļaunākais, ko varot otram novēlēt, esot dzīvot pārmaiņu, reformu laikā. :)
Kad ievieš praksē, arī tad jau vēl nekas nemainās uzreiz. Protams, pārmaiņām neviens uzreiz nav pieradis, bet tāpat - to rezultātu jau var tikai peč gadiem redzēt, ka skolēni ir izauguši un izveidojušies par pieaugšām personībām. Tāds jau arī ir pārmaiņu mērķis - ietekmēt lielajā bildē, nevis tikai kampaņveidīgi.
Izklausās labi, bet viens ir runāt teorijā pavisam kas cits - kad visas plānotas pārmaiņas sāk iedzīvoties skolēnu dzīvē. Un varbūt tāpēc ir labi, ka dažādām klasēm ievieš dažādos laikos.
Komentāri
Rakstīt komentāru