Lietotājvārds
Parole
Par Dievu var pastāstīt uz Zemes vienīgi cilvēks. Bet arī cilvēki ir ar dažādiem apziņas līmeņiem un ar dažādām spējām kontaktēt ar citiem apziņas līmeņiem. Atliek secināt, ka Tu droši vien neesi pats gudrākais cilvēks pasaulē, kurš varētu apgalvot, ka augam ir tāds pats apziņas līmenis kā cilvēkam vai, piemēram, to, ka Dieva nav. Neviens nav tik gudrs, lai viennozīmīgi pateiktu, ka Dieva nav. Bet daži ir tik gudri, ka zin, ka - ir. Bet ne visi ir tik gudri, lai saprastu, kurā ieklausīties.
Ak, atkal jau c i l vē k s ir tas, kurš savā augstprātībā spriež par citu būtņu apziņas līmeni, un izlemj, kam būs tikt ēstam un kam - nē.....
Vai tad nebūtu vieglāk skolās, ja ir tādi cilvēki, kas slimo ar celiakiju, vienkārsi, gatavot siem berniem atsevisku pusdienu porciju neka maitat estgribu visiem parejiem?
Fui, cik egoistiski un liekulīgi, un agresīvi - ēst kaut ko tāpēc, ka labāk spēj apēst un pārstrādāt. Cik nehumāna pozīcija. No kuras reliģijas augstākā apziņa to paņēmusi?
ee to ha ha 08.10.2015. 19:13:00
Dzīvniekam ir augstāks apziņas līmenis, tāpēc lielāks grēks to nogalināt. Un cilvēkam ir vēl augstāks apziņas līmenis, tapēc cilvēku vēl lielāks grēks nogalināt. Arī augs ir dzīvs, bet to enerģiju, ko izdala augs, ja viņu nogalina, cilvēks spej pārstrādāt. Dzīvnieka enerģiju nespēj. Tāpēc dzimtā, kur tiek galināti dzīvnieki / cilvēki (arī ēdāji tiek uzskatīti par galinātājiem), tur visādas kaites būšot - šizofrēnijas slimnieki, alkoholiķi, neauglība utt. Bet kopumā gaļēšana producē vardarbības enerģiju. "Kamēr cilvēki ēdīs gaļu un taisīs abortus, tikmēr uz zemes būs kari". Vardarbības enerģija sakrājas, tad tai ir jāizlādējas. Vardarbības enerģija ir arī vienaldzība. Arī tas,ka mums šķiet ok, ka kāds bērns pusdienās paliek nepaēdis, tā arī ir pasīvās vardarbības izpausme. Arī organismā gaļas izraisītās slimības ir saistītas ar vardarbības enerģiju. Piemēram, ja ir vēzis, tad gaļu tūlīt pat jāizbeidz ēst, jo gaļa baro vēža spēju uzveikt slimnieku. Utt. Nu jā, speķa pīrādziņus es vairs neēstu ne pie kādiem apstākļiem. Ēst gaļu man jau liktos tas pats, kas iekosties kaimiņa ciskā. Jā, mūsu laukmetā, kad ir samiksētas tik daudzas kultūras un pretrunīgi informācijas avoti, ir ļoti grūti vienoties par to, kas ir veselīgs. Un uzspiest to pārējai sabiedrības daļai arī kaut kādā ziņā tas arī kļūst pa vardarbību. Starp citu, ir arī bērni ar tāda veida alerģijām, ka viņi spēj ēst tikai neveselīgu pārtiku. Bet tādā gadījumā labāk ēst neveselīgi, nekā neēst vispār.
Ha ha to ee 08.10.2015. 18:57:47
Var jau diskutēt, bet sāp arī dārzeņiem, kad tos griež un ēd, - tie jānoslepkavo. Kā liecina citi pētījumi. Tā ka vēl var diskutēt, kurš baisāks slepkavnieks - veģetārietis vai gaļēdājs. Bet ēdiens skolās, cik redzēts, patiesi ir neveselīgs no dažādiem aspektiem. Un tautas izpratne par veselīgumu arī visai interesanta - mājās cepts glutēnīgs speķpīrāgs - latvieša sapnis par labu pārtiku.
ee to lauku skola 08.10.2015. 17:50:05
ticu, ticu, ka ir arī jaukas pavāres, kas gatavo un cenšas no sirds. Tomēr tas nav normāli, ja 1 vai vairāki bērni neatrod neko, ko no visa klāsta paēst. Visbiežāk ir jāvieš kādas niecīgas korekcijas saskaņotas ar vecākiem, bet nostāja paliek apmēram tāda - "paši vainīgi". Līdzīgi, ja ģimenē parādās kāds veģetārietis vai kāds ar kādu pārtikas alerģiju. Mīlošā ģimenē atradīs veidu, kā pakārtoties un pielāgoties. Gaļēdāja vecmāmiņa saservēs virkni produktus, kur gaļas nav. Vai, piemēram, ja bērnam ir kāda alerģija, viss cienasts sastāvēs tikai no tā, ko mīļotais bērns/radinieks var ēst. Protams, neviens neliek skolā pielāgot visu ēdienu vienam alerģiskam vai bērnam ar īpašām ēšanas vajadzībām, bet nedaudz pakārtot gan jau ir iespējams. Tāpat arī nometnē. Biju aizsūtījusi savu bērnu ar īpašo ēšanas režīmu uz kristiešu nometni, apmēram pateicu, ko neēd un ko ēd. Un piekodināju, ja kas, tad nedēļas laikā nomirt no bada nevar. Bet nē tak - tur pavārienes un nometnes vadītaji īpaši pacentās izdabāt mana bērna vajadzībām un viņš bija labi paēdis, lai gan to nemaz negaidīju. Mīlīši, tā ir attieksme - šajā gadījumā pret mūsu sabiedrības locekli - pret bērnu. Aizmirsu piebilst, ka ir arī gimenes, kuras gadiem ilgi servēs jubilejās gaļas ēdienus, tas nekas, ka puse no ciemiņiem (radiniekiem) ir veģetārieši. Tā tiešām ir attieksme, kas parāda, cik daudzos mums sirdī ir mīlestība pret ģimenes locekli vai pret bērnu-cilvēku vispār. Runa nav ne par naudām, ne par lētumu, bet par vienkāršu pofigismu jeb egoismu.
no lauku skolas 08.10.2015. 17:08:15
Mūsu skolā saimnieces gatavo ļoti labi. Ēdiens kā mājās. Protams, tās nav vienas karbonādes. Saimniecēm jāiekļaujas summā. Gandrīz katrā klasē ir kāds bērns, kas to vai šo neēd. Tā tas ir un būs. Taču tas nebūt nav sliktu un nostāvējušos produktu dēļ. Ja jūsu skolā šāda problēma pastāv, ir iespējas iejaukties un ko mainīt!
Var jau produkti būt dikti veselīgi, bet nostāvējušies un negaršīgi pagatavoti, kā rezultātā tāpat neviens neko neēd. Un valstiskā mērogā ēdiena veselības izpratne var nesaskanēt ar faktisko ēdiena veselīgumu un arī attiecibā pret individu. Bez mīlestības gatavots ēdiens nav veselīgs. Un gaļa arī nevar būt noderīga veselībai. Gļutēns daudziem nav veselīgs. Veci, no šķīvjiem pārcilāti, nostāvušies produkti arī nav veselīgi. Bet fināls ir tāds, ka 30% vienkārši neēd to valsts apmaksāto pārtiku. Un pieaugušie tādu arī neēstu - pat 80%. Tā ka problēma ir. Un tā ir risināma, ja to tiešam grib risināt.
Diezgan dīvaini lasīt par neveselīgajiem produktiem skolās - jau tagad vairums neveselīgo ir aizliegti vai ierobežoti ar MK noteikumiem, drīz ierobežojumi vēl pastiprināsies. Tas, ka skola nenodrošinās īpašās vēlmes(vegānu, veģetāriešu utt.) - jāsaprot, ka skolas ēdnīca nav restorāns. Ja bērnam ir specifiskas veselības problēmas - neredzu problēmu nodrošināt īpašo uzturu(mūsu skola gan celiakijas, gan alerģiju slimniekiem spēj piedāvāt pusdienu variantu). Gaļu iepērk pa tiešo no zemniekiem, tāpat kartupeļus, sezonas augļus un dārzeņus, vietējo ražotāju pienu, vietējo maizi(to dod dažādu, nav katru dienu viena un tā pati šķirne).
Kādreiz skolas pusdienas ēdu, bet tagad arī vairs neēstu. Ja akurāt bads pie durvīm neklauvē, tad tā ir, kā ir tos masu produktus ēst no lētā gala. Tagad jau modē ir arī veģetārisms, tā sakot, nebūt vardarbīgiem pret dzīvniekiem. Ar domu, ka cita pārtika uz Zemeslodes ir pieejama pietiekamā apmērā, lai nevajadzētu nogalināt un ēst dzīvniekus. Otrs aspekts, gaļas ēšana veicina vardarbības enerģiju - pats kļūst cietsirdīgāks vai arī izprovocē vardarbību pret sevi. Trešais aspekts - n-tās veselības problēmas, kas parasti kritisko robežu sasniedz vecumā un tad ārsti aizliedz ēst gaļu. Gaļa nav laba aknu slimniekiem. Aknas cieš dēļ agresijas/dusmām. Tajā pašā laikā, ja vecāki ir uz visu dienu prom, protams, nav normāli, ka bērns ap dienas vidu - kad būtu jābūt dienas galvenajai maltītei - nedabū normālu, siltu ēdienu. Kā zināms, uz vakaru nav labi pārēsties - liekais svars + miega traucējumi. No rīta arī nav labi pieēsties. Vislabāk mātei būt mātei un pēc skolas spēt pabarot savu bērnu ar siltu, veselīgu un ar mīlestību gatavotu ēdienu.
Atbilde RolandsVilde 08.10.2015. 14:32:18
Paēdi GARSĪGI restoranā PAR 1.40 EIRO
raksta vecmāmiņa, kura mazbērnam tika atklāta celiakija. Vai jūs maz zināt, cik izmaksā bezglutēna pārtika, kādreiz 70 latu apmērā apmaksāja valsts šo uzturu, ar to jau nepietika, bet tomēr diezgan daudz ko varēja iegāgāties, tikpat apmēram tas arī izmaksāja arī vecākiem. Brīvpusdienām ir konkrēta summa uz vienu skolēnu, ar ko nevar segt uzturu. Kādu brīdi nācās nelaist dārziņā un pieskatīt pašiem, līdz, kamē bija vieta bērnu dārzā, kur bija indioviduāla ēdienkarte. Maz bērnam augot lielākam, viņš pats tika apmācits un zināja, ko drīkst un ko nedrīkst ņemt, ja viņu uzcienā citi, arī skolā palūdza kaut ko citu, pankūkas vietā kartupeli, nu jau 2.klasē, vecāki paši iedod bērnam līdzi pusdienu kastīti katru dienu, ja gadās brīvpusdienas, kuras nedrīkst ēst. Tā ir katra audzināšana ģimenē, tas pats ar cukura diabēta u.c slimniekiem, brīvpusdienu mērķis jau nav speciālas pārtikas nodrošināšana un tas nav iespējams par to summu, kas atvēlēta brīvpusdienām vienam skolēnam
Manam bērnam (meita, 7. klase) ir gan celikija, gan cukura diabēts un tādēļ ir ļoti grūti ar skolas pusdienām. Itkā ir brīvpusdienas, jo dzīvojam novadā, bet bieži nākas iet uz skolas ēdnīcu un pirkt bērnam pašam par savu iedoto kabatas naudu.
glutēns slikts ikvienam 08.10.2015. 12:54:35
Pētījumos ir konstatēts, ka visiem cilvēkiem pasliktinās veselības rādītāji (asins analīzes) pēc glutēna lietošanas (arī tiem, kam nav celiakijas). Kaut vai viens no autoriem, kas par to raksta – dr. neirologs D.Perlmutter. Līdz ar to, visiem būtu pēc iespējas mazāk jālieto maize, milti, glutēns. Tam nepiekritīs maizes ražotāji, kas iesaista pat LU, lai reklamētu maizi. Hanzas Maiznīcas lekciju ciklā par veselīgu uzturu skolēniem tiek skaidrots, ka jāēd pat 50% ogļhidrāti (gk maize). Par to raksts internetā - LU Medicīnas fakultāte līdzdarbojusies grāmatas pamatskolēniem „Ēdīsim veselīgi!” veidošanā.
glutēna nepanesamība, NE-celiakija 08.10.2015. 12:02:38
Celiakija ir tad, kad glutēna nepanesamība izpaužas zarnās, bet ne mazāk nozīmīgas ir citas glutēna nemanesamības, kur iekaisums no glutēna lietošanas parādās citos orgānos, piemēram, smadzenēs, locītavās u.tml. Viens no tādiem glutēna nepanesamības simptomiem ir galvassāpes, locītavu sāpes (pieaugušajiem to diagnosticētu kā artrītu ilgi vēl pirms parādītos rentgenā redzama deformācija) u.tml. Bērns sūdzas par pastāvīgām galvassāpēm, jo ilgstošāk galvassāpes, jo lielākas novirzes no normālas uzvedības hiperaktivitātes, impulsivitātes virzienā, UDHS. Izslēdzām glutēnu - bērnam galvassāpes pazuda, uzvedība normalizējās. Otram bērnam tas izpaudās savādāk - mācās daudz, bet neko nesaprot, izteikts UDS. Izslēdzot glutēnu 2 ned.laikā bērns pārvērtās uz labo pusi. Pirmajam bija izrakstīts jau 4g.v. Ritalīns, bet joprojām bez tā iztiekam. Joprojām iznāk saķeršanās ar b/d, kur nepietiek ar to, ka ir vienreiz aiznesta ārsta zīme, bet to vajag ik pa laikam, un katru reizi jāklausās žēlabas, kā jākombinē ar naudām un iepirkumiem, bet no vecākiem produktus nepieņem. Otrs dabūja pat 1 gadu rehabilitācijas kursu ar MILZĪGIEM valsts resursiem - bezmaksas speciālais pedagogs, smilšu terapija, mūzikas terapija, mākslas terapija, kustību un deju terapija, logopēgs, bet no tā rezultāts - kāds bija, tāds palika, uzlabojums 5% (tie 5 % par interesanti pavadīto laiku). Sāku mainīt uzturu - piens un piena produkti jau bija izslēgti, bet tad uz savu galvu pamēģināju izslēgt glutēnu, 2 nedēļas devu uz skolu termosā līdzi ēdienu no mājām (papildus smagums bērnam pamatīgs, plus klases biedru neizpratne) un bērnam uzlabojums par 80-90%. Vēlāk arī skolā sāka dot bezglutēna diētu. Visgrūtāk bija vasaras nometnēs, kur lauku pavāres brīnījās (un deva pēc principa - ābols pankūku vietā) un bērns sūdzējās, ka grib ēst.
Celiakija un gēni 08.10.2015. 11:30:03
Cik esam interesējušies, nebūdami mediķi, tad celiakijai ir pamatā gēni, kurus "ieslēdz vai neieslēdz" vides faktori. Ja cilvēks nesabeigs zarnas, lietojot uzturā glutēnu, tad celiakija var arī neattīstīties. Bet tā kā pie mums joprojām tiek lietot NOVECOJUSI uztura piramīda, kur miltu izstrādājumi sastāda pat 40%, tad celiakija gadu laikā var itin viegli attīstīties un attiecīgie gēni var ieslēgties un par to parūpēties.
---> no pieredzes 08.10.2015. 10:54:37
Visvienkāršākais risinājums - noņemt no skolas pleciem šo problēmu. Lai vecāki dod līdzi ēdienu, skola nodrošina telpu, kur paēst(mācību telpās ēst nebūtu higiēniski). Nekādu komplekso, nekādu brīvpusdienu. Tikai "maize no mājām". Ak, jā.... sāktos iebildumi, ka bērns nevar paēst, jo salvetes ir zaļas, nevis sarkanas, un pie galdiņa jāsēd pa 4, nevis pa divi..... Otrs variants - kā restorānā. Bērns no rīta pasūta ēdienu pēc ēdienkartes, pusdienā paēd un samaksā. Kas to nevar atļauties, grauž kāļus un maizi kādā stūrī.
celiakija nav dzīves laikā iegūstama, nav atkarīga no vecāku ieradumiem, nav ārstējam, jo tā ir ģenētiska; zāļu nav, tikai diēta; dēls saņēma diagnozi 1.klasē un visu skolas laiku ņēma līdzi savas pusdienas, jo pie mazākās kļūdas veselības traucējumi bija ilgstoši; izaudzis liels, pabeidzis 1.ģimnāziju - var teikt - celiakija attīstībai nav traucējusi, pateicoties stingrai diētai, kuru skolas lielākoties nespēj nodrošināt
RolandsVilde 07.10.2015. 21:48:31
Es eju jau 4. klasē, un man skolā nekas negaršo...
no pieredzes 07.10.2015. 20:20:22
Skolā mācījos vēl padomijas kolhozu laikos. Pamatskolā pusdienas ēda visi (ja atmiņa neviļ, par tām nebija jāmaksā), bet vidusskolā brīvpusdienas vajadzēja nopelnīt ar kolhoza (sovhoza) biešu kaplēšanu. Man patika kaplēt bietes, to katru vasaru arī darīju (ja gucuļi visus hektārus nebija "izķēruši"). Bet man nepatika pusdienas. Droši vien bija garšīgi, bet man no griķu smaržas vien (toreiz teicu - smakas) ēdnīcas telpās man slikti metās (aizspiedu degunu ciet). Nebija variantu, visiem bija turp jāiet. Pārtiku no piena (tas reizēm bija pie ķīseļa vai uzputeņa), paviļāju kādu kartupeli... Tātad arī es savulaik, ieliekot karoti porcijā, to izņergāju. Netālajā veikalā varēja nopirkt baltmaizes "radziņu" ar ķimenēm. Un turpat varēja nopirkt lētākās konfektes par 1 rubli 40 kapeikām. Vidusskolā doties uz ēdnīcu nebija obligāti, tāpēc laimīgi paliku klasē. Līdzi paņemt ko ēdamu neienāca prātā. Esmu izaugusi un esmu vesela. Šodien, skatoties uz mazajiem bērniem skolas ēdnīcā, saprotu, kāpēc viņi neēd. Un es nekādi nevaru saprast, kāpēc joprojām tiek uzspiestas šīs obligātās brīvpusdienas (kotletes, zivis, karbonādes - spaiņiem, bļodām ar kaudzi paliek neapēstas). Ja pavisam godīgi, es, pieaudzis cilvēks, arī nevaru apēst šodienas porciju. Nav TIK garšīgi, lai paēstu ar baudu. Kaut kā citādi vajadzētu risināt šo valstisko "teksta uzdevumu".
Visu šo diskusiju un problēmu nebūtu, ja tā, kā ir daudzviet pasaulē, bērnam vecāki dotu līdzi ēdienu - varētu ievērot jebko un bez problēmām. Katrs ēstu saskaņā ar veselības iespējām un uzskatiem par to, kas ir ēdams. Pamanīju, ka mūsu valstī problēmas sākas, kad kaut ko sāk saņemt lēti vai par velti - mācību līdzekļus, pusdienas utt. Tad tik daudzi sāk aktualizēt dažādas problēmas, sūdzēties un pieprasīt, ka, šķiet, vienkāršāk būtu nedot neko - lai mazāk pretenziju. Protams, ir saprotama problēma, bet ko drīkst pieprasīt un ko - nē, lai to risinātu? Tiem, kas runās par silta ēdiena lietderību, - nekur nav pierādīts, ka tas obligāti jāēd pusdienās. Un cik daudzi pusdienas nemaz lāgā neēd. Rītā un vakarā var ēst mājās, cik, ko un kā vajag.
Es ar savu stāstu un piemēru no "Patņa" gribēju teikt, - ja grib, tad visu var. Maksā vairāk un personāls jau laipnāk un ieinteresantāk apkalpo. Galu galā skola domāta bērniem, nevis bērni pavāriem. Un tas būtu tikai normāli, ja skolas bērni būtu paēduši - ja vien viņa nestandarta ēdienkartei ir pamatots iemesls. Ar autisku noslieci bērni arī neēd daudz un dažādus ēdienus un ārstu aprindās tas jau ir atzīts fakts, kaut arī reāls izskaidrojums tam nav atrasts. Tagad tiešām dzimst ļoti dažādi un īpatnēji bērni, ar īpatnējām slimībām un ēšanas manierēm. Nez vai tas ar indigo vai ar piesārņoti vidi vai paaugstinātu stresu saistīts, bet fakts paliek fakts. Protams, ja bērnus baro "kā zaldātus" padomju laikos, tad savi 70% gan jau ēdīs skolas ēdienu, bet 30% dažādu iemeslu dēļ neēdīs. Un 30% vecāki laimīgi nebūs. Es arī neesmu laimīga, ka bērns skolā neēd. (Ar izlutināšanu tam nav ne mazākā sakara, jo esam dzīvojuši ļoti trūcīgi un bērns drīzāk ir bijis nepietiekami paēdis.)
Celiakija - tā nav tikai alerģija, bet slimība visa mūža garumā, ar kuru var sadzīvot neuzņemot glutēnu saturošus produktus. Mans bērns mocījās ar mistiskām caurejām, bet ģimenes ārste pie katras sūdzības atteica:""Nu tas tagad tāds vīruss, kad uzstāju stingrāk, aizsūtīja uz SES. Tagad pārlapojot medicīnisko kartiņu redzu, cik bie.ži esam nodevuši analīzes, kur visur viss bijis normā, bet tomēr vēdera izeja, vai nu ļoti apjomīga (kad bija mazāka, kad vēl sēdēja uz podiņa), vai ari caureja un mistiskas vemšanas. Kad 10 gadu vecumā nosūtīja pie gastroenterologa, jo ari vairs neauga, augums 10 gados bija 115cm. Analīzes un ""kobra"" parādīja patieso stāvokli, kad pēkšņi atbrauc no slimnīcas un domā ko bērnam dot ēst, un jāsaka, maizīti Tu vairs nedrīkti, putru nedrīksti, ... uttt. Var jau domāt katrs pats vainīgs, vai vecāki vainīgi, ko tas maina, ir jādzīvo tālāk, it kā katrs varētu sev slimību izvēlēties!!!. Tā kā mūsu stāvoklis bija ļoti smags un es zinot šo diagnozi vairs nedrīkstēju pieļaut bērna ēdienkartē glutēnu, es vienojos ar skolu un katru dienu devu no mājām bļodiņā ēdienu, kuru viņi ari tajā pašā bļodiņā pasildīja , jo paši nevarēja garantēt visu noteikumu ievērošanu.... Ja tagad mazās klasēs ir bezmaksas ēdināšana, varētu vienoties, ka skolas barošanas firmas vecākiem atdot ""sausajos produktos"", lai kaut cik kompensētu. Ja ko apēd ne to, vemšana garantēta, kura skola gribētu neievērot bērna ar celiakiju vajadzības, jo pretenzija skaidra...
Mans sīkais vispār neēd skolas ēdienu, neēd arī ciemos. Ēd dažus konkrētus ēdienus tieši konkrētā veidā pagatavotus - ne salātus, ne zupas, ne gaļu, ne.... vārītus kartupeļus arī nē. Dzīvs vēl ir. Ja zin, ko ēd, pabarojams ir. Bet skolā neēd neko. Tad nu servēju līdzi pārtikas paciņu un tā arī dzīvo. 4 gadus iztiekam bez skolas ēdiena, kaut arī nav nekāda celiakālija un tml. Izdzīvot var. Tajā pat laikā, kad skatījos, ko piedāvā privātskola Patnis saviem bērniem (par diezgan padārgo līdzmaksājumu) - tur pat priekš mana bērna varētu nokomplektēt ēdienu (jogurts, augli, kartupeļi frī, pankūras, pārslas - ko visi bērni ēd). Protams, tas būtu milzīgs atvieglojums, ka bērns skolā būtu paēdis. Bet nav celiakālija un nav ne viena kam sūdzēties.
Ir gan mirstamā vaina. Ja neievēro diētu, var arī nomirt!
Ja tā ir ārsta apstiprināta diagnoze - tad vecāku pretenzijas ir pamatotas un skolai jāparūpējas par atbilstošu ēdināšanu. Ja runa ir par jauno modi - uzturu bez glutēna un arī bez diagnozes, tad skolai tādas iegribas kompleksajās pusdienās nav jāapmierina.
Rīdziniece. Atbilde visiem. 07.10.2015. 15:29:46
Es saprotu, ka runa ir par ārstu diagnosticētām problēmām! Tas jau nemaina faktu. Un vēl. Varbūt tad vairāk piedomājiet pie sava dzīvesveida un tad citiem nebūs jāpārmaksā par jūsu bērniem. Nedodiet saviem bērniem pusfabrikātus, nevediet uz makdonaldiem, neļaujiet sēdēt pie datora vai tv stundām un tad arī nebūs alerģiski, vāji cilvēkbērni. Tiem, kas saka, ka bērnus audzina pavisam veselīgi (kaut arī to stipri apšaubu) - kā jūs dzīvojāt pirms bērnu dzimšanas? Nesmēķējāt Nedzērāt? Sportojāt? Neēdāt pusfabrikātus? Nu, lūdzu! Šeit arī ir atbilde, kādēļ ir alerģiski, slimīgi bērni. Sakiet, ko gribat, noēdiet bez sāls, jo es zinu, kā patiesība acīs kož. Nekas nenotiek bez iemesla, slimības un alerģijas tāpat vien nerodas. Tā pati celiakija - ģenētika, dzīvesveids un emocionāli pārdzīvojumi. Par kuru no šiem faktoriem nav atbildīgi vecāki, ko?
Es teiktu, ka gan bērnudārza skolotājām, gan skolas skolotājām, arī ēdināšanas uzņēmumiem, kas apkalpo šīs mācību iestādes, skolu un b/d medmāsām, arī iestāžu vadībai nav priekštata, kas ir Celiakija un kādas tam visam sekas. Es ar katru runāju individuāli un vairākas reizes, lai pārliecinātu, ka mans bērns nav invalīds, bet gan viņam ir īpaša, stingra diēta. Visus produktus uz bērnudārza ēdnīcu un grupiņu, arī uz skolu nesu un maksāju pati (produkti ir dārgi), arī ēdienkarti koriģēju pati un sekoju, kas katru dienu tiek dots manam bērnam. Veicu arī kontroles, negaidot ierados un to skatījos, kas ir šķīvī. Jo tikai tā es varēju būt droša! Ēdināšanas uzņēmums mekē lētāko, bet Celiakijai lētākā nav. Tāpēc mans piedāvājums bija es dodu produktus, bet nemaksāju neko vai simboliski. Taču tas ir ļoti smags darbs. Es ieteiktu, ka Celiakijas biedrībai būtu vairāk jārunā publiki t.sk. TV, radio, sociālie tīkli. Tas kas nav ar to saskāries liekas, ka mēs gribam kaut ko īpašu. Nē! Mēs ievērojam ārsta noteiktu diētu! Tā nav kaprīze!
Manā ģimenē divi no trīs bērniem cieš no šīs kaites, tas ir arī ģenētiski apstiprināts, ka slimība nav kaprīze. Vai jūs vēlētos, lai jūsu bērni ēd to, kas viņu ķermenim ir inde?! Jūs nevarat iedomāties, kādas sekas var būt tam, ja diētu neievēro. Sāpes ir pats mazākais ļaunums.
A-Mī un žē 07.10.2015. 13:18:57
Sviests? Kur? Jūsu galvā?...
Celiakija no depresijas un stresa 07.10.2015. 11:57:19
www.partikasdb.lv/veseliga-uztura-forums/partika-un-veseliba/partikas-alergijas-un-nepanesibas/celiakija/
A-Rīdziniecei 07.10.2015. 11:49:56
Kā Jums palīdzēt? Kāpēc Jūs esat tik negatīvi noskaņota? Neviens vecāks nemaksā vairāk (nemaksā par citu bērnu), firma izdevumus sedz no savas pelņas. Tas ir tikai un vienīgi cilvēcīgi!!! Par sevi - ja manam bērnam būtu jāmaksā nedaudz vairāk, lai klases biedrs būtu paēdi, noteikti PIEKRISTU ŠĀDAM RISINĀJUMAM!
Celiakija ir ģenētiska vaina. Šaubos gan, vai emocionālas kaites vari to izsaukt.
Rīdziniece 07.10.2015. 11:12:58
Bet, kā var visiem vecākiem likt maksāt vienādi, ja šiem dažiem tiek pasniegts piecreiz sarežģītāks un dārgāks ēdiens?! Tad ja es arī varu pateikt, ka manam bērnam ir emocionāla trauma un paliek slikt no visām gaļām, izņemot pīli un jēru. Rūpējieties. Pasniedziet, lūdzu, tikai pīlli, jēru un sautētus, medū glazētus dārzeņus.
Skolā rūpējamies par šiem bērniem. Pērni pusdieno pie tā paša galda kur pārējie klases skolēni, vienīgi viņiem ir uzlikti citi galda piederumi, kur pēc bērnu apsēšanās tiek pienests viņiem pagatavotais ēdiens - silts un garšīgs + maizīte. Jā produkti ir dārgāki, bet vecāki skolā par kompleksajām pusdienām maksā vienādi ar pārējiem. Trauki kuros ēdiens tiek gatavots ir marķēti, produkti atrodas atsevišķā plauktā. Bērni jūtas labi.
Vai jūs, mīļie skolotāji, zinājāt, ka celiakiju var izsaukt arī emocionāls stress vai depresija?
Rīdzeniecei 07.10.2015. 10:51:07
Cik labi, ka Jūs šī problēma neskar! Tad jau var spļaut visiem virsū, kāda tur iejūtība, kāda sapratne... tā jau tikai karīze... nožēlojami. Gandrīz vai nagi niez nozvēlēt veiksmi.
Rīdziniece 07.10.2015. 10:42:46
Nu tomēr nevar prasīt, lai skola būtu nodrošināta visādām modernām alerģijām un slimībām... Skolas jau nu gan nav tās miljonāres, kas pīles grusē pasniegs, jo kartupeļus nedrīkst ēst... Ja problēma tik specifiska, vecākiem pašiem vajag domāt par ēdienkarti.
Starp citu, nav arī mirstamā kaite. Celiakija var arī samazināties un atkāpties ar gadiem.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
2-2=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.