Lietotājvārds
Parole
Skolotājs Arturs 19.04.2016. 17:47:00
Paldies Vilni par rakstu!
Skolas reforma - iemācies latviešu valodā rakstīt un tad sāc reformas.
2 būtiskākās lietas, par ko būtu jādomā, manuprāt, - 1) kā bērnā veicināt interesi par realitāti, ievērot, kas ir mums apkārt, meklēt UN IZPRAST, kāpēc, kā, no kurienes un no kā lietas/parādības sastāv = "piesienot" teorētisko materiālu pie realitātes; 2) mācīt DOMĀT, analizēt un "to question" (kritiski vērtēt,), ARĪ RADOŠI domāt - radīt savas domas, iztēloties. No kurienes aug kājas tam, ka "skolā mācītais dzīvē nekam neder, priekš kam mācīties"? Man liekas, no tā, ka tiek abstrakti apskatīta teorētiskā daļa un netiek parādīta un paskaidrota teorijas sasaiste ar realitāti. Spriežu pēc savas pieredzes, piemēram, par fiziku. Apzinos vispārzināmu aksiomu - viss, kas notiek dabā, pamatojas fizikā... bet... skolas laikā (man nepaveicās) fizikas skolotājs neprata parādīt un izskaidrot elementāru fizikas teoriju sasaisti ar realitāti. Tā nu ir absurda situācija = biju teicamniece fizikā, neko no tās neizprotot pēc būtības. Tas ir vienkārši = atbildi likumus teorijā un izrēķini pēc parauga abstraktus uzdevumus (ko ļoti labi spēj, ja māki rēķināt, ja ir laba atmiņa, viegli atceries formulas, tekstus, resp. - atkārto kā papagailis). BET - ar to nepietiek, lai SAPRASTU apkārt notiekošo, lai būtu interese un rastos izpratne par nozari. Un tā, es, teicamniece fizikā, vēl joprojām nespēju pati sasaistīt lielāko daļu fizikas formulu ar parādību. Ir jādomā par struktūru, bet ir vienlaikus jāzina, kādu saturu tai struktūrā gribam ielikt. Gribam, lai bērni izaug domājoši, vai gribam papagaiļus? manipulēt vieglāk ar papagaiļiem, tas gan ar tiesa.. jautājums, cik ilgi pastāvēs tie, ar ko manipulēt un nenomirs badā, ja papagaiļi nespēs radīt neko progresīvu?
skolas reformas 03.02.2016. 15:49:30
sakat pienemt skolotajus kas grib macit nevis tos kuri grib algu a patiesiba vienalga par musu (bernu)nakotni...
skolas reformas 03.02.2016. 15:47:43
beidzat runat sakat ieviest reformas
skolas reformas 03.02.2016. 15:46:42
esmu pret sobrid esoso majturibu... man skiet pec petijumiem butu labak ja skolas nebutuvtik SEKSISTAS un nomainitu projectus ko mes macamies... skola ir domata lai macitos ko noderigu nakotnei nakotne nevajag lentisu izsuvumu vne? varetu mums macit est gatavot jo pazistu dazus cilvekus kuri pat makaronus nemak izvarit... jauniesu nakotne ir valdibas rokas... paldies par veltito laiku...
Labs raksts!
Digitālists 20.01.2016. 21:53:02
Atvainojiet, kad skolās ieviesīs portatīvos datorus? Galīgi jau piegriezies nest to smago somu uz stundām!
Vai tikai man šis izklausās pēc Piebalga 80./90. reformām? 07.01.2016. 15:17:21
"Galvenajam izglītības reformu vadmotīvam vajadzētu būt tam, ka ikvienam jādod iespēja veidot savu izvēli izglītībā un atbildēt par izvēles sekām. Tas mudinās cilvēkus domāt reāli un saprast, ko viņi var un ko nevar sasniegt. Cilvēks nevar iemācīties risināt problēmas, ja viņš neprot plānot pats savu dzīvi."
Gribēju piebilst - skolā strādāt paliek tie, kas grib skolā strādāt. pat ja cilvēkam pie pieres būtu pielipināts pedagoga diploms, bet nav ne vēlmes ne prasmes, viņš skolā ilgi neuzturēsies. Bet pieprasot visur dzīvē "papīru"un uzskatot to par vienu no labākajiem un galvenajiem vērtēšanas kritērijiem, sen jau esam grāvī iebraukuši. Skola, bērnudārzs nav tā vieta, kur gribēs strādāt "šoferu dēli". Tādi sen jau satupuši departamentos, dienestos un ministrijās.
"Licences var izsniegt arī cilvēkiem, kas kaut ko apguvuši pašmācībā." ka tik ne ar - tad jau izputēs visi mūsu kursu lasītāji un neskaitāmās pedagogu sagatavošanas augstskolas. tad vairs nebūs jēgas "dzīt" studēt par dārgu naudu katru bērnudārza auklīti. Tāpēc jau mums trūkst bērnudārzā audzinātāju, jo vajadzīga "ļoti specifiska pedagoģiskā izglītība". Normāla mamma (vecmāmiņa, tētis..), kas izaudzinājusi vai audzina kādu bērnu, varētu strādāt bērnudārzā vai sākumskolā arī tad, ja būtu diplomēta latviešu valodas, dabaszinību, mūzikas u.tml. skolotāja. Deju pulciņu varētu vadīt dejotājs, kas visu mūžu dancojis, bet viņam ir "tikai"galdnieka diploms. Kāpēc koriģējošo vingrošanu jāmāca tikai pedagogam, nevis vienkārši radošam, zinošam fizioterapeitam. Tālākizglītoties, protams, vajag. Bet normāls pedagogs to tāpat dara. Te atkal jautājums par izmaksām un kvalitāti.
Paldies par rakstu
Pasniedzējs 04.01.2016. 20:33:04
Katrā skolā vajag atvērt normālu angļu valodas bibliotēku - pa līmeņiem sadalītas pasakas ar audio ierakstiem, stāsti, "Factfiles". Visu ar audio ierakstiem. Ja ieraksti par ātru, tad jātaisa palēninātu ierakstu disku kolekcija. Lai katrs vecāks noziedo vienu 20 eiro vērtu grāmatu sava bērna skolai, un problēma ar sliktajām angļu valodas atzīmēm būs atrisināta. Bērniem būs mājas lasīšana angļu valodā un angļu valodu viņi iemācīsies perfekti. Pēc tam jau YOUTUBE var atrast visādus ķīmijas eksperimentus un matemātikas pierādījumus angliski- bērnam labas zināšanas būs nodrošinātas pat tad, ja ķīmiju un matemātiku skolā māca deju skolotājs vai sporta skolotājs.
Galvenais - cienīt skolotāju. Tam, kurš uzmanīgi lasīja jaunā SKOLOTĀJA DARBA SAMAKSAS modeļa projektu, vajadzēja ievērot, ka pirmajā rindkopā par skolotāju un viņa darbu vispār netiek runāts. Skolotājs ir izmests no izglītības procesa, proti, padarīts par izglītības procesa PALĪGLĪDZEKLI. Sekoju līdzi izglītības procesa norisēm Vācijā. Tur skolotāju arodbiedrība rīkoja streiku par to, lai '55 gadus sasniegušiem skolotājiem atļautu strādāt par divām stundām mazāk , protams, ar tādu pašu atalgojumu. Mūsu ierēdņiem iesaku pacelt galvas un paskatīties pāri aizgaldam uz citām ES dalībvalstīm.
Interesanti ieteikumu daļa un īpaši pēdējās divas rindkopas sadzīvo ar pērējo rakstu. Vai RaKa redaktors mēģina mūs samulsināt?
Paldies! Labs raksts. Pamatots, realitātei atbilstošs viedoklis! Ja nemaldos, vienā Rīgas skolā macījāmies.
tie paši mazie pirmklasnieki apmeklē mūzikas un mākslas skolas un tur liek atzīmes jau no 1.klases.
nu ja, un kad viena vai pat vairākas labas proftehniskās skolas ir nolikvidētas, manta izsaimniekota, tad atkal sāksim runāt par to, ka tās skolas tomēr vajag un atkal veidosim iepierkumus utt. bet vai tas ir pats labākais variants, jo vienu otru reizi tie skolēni tīņu vecumā vispār nespēj neko iedomāties, ko viņi gribētu darīt, kur strādāt
Kam grūtības mācībās, nemaz nevajadzētu tēmēt uz vidusskolu. Bieži vien tie, kuriem grūti gājis skolā, apgūstot profesiju, kas patīk, ir brīnišķīgi sava aroda pratēji! Vajag tikai aiziet uz īsto vietu! Šiem cilvēkiem tiešām pietiktu ar labiem kursiem - un viss!
Vidusskolu tikls un vidēja izglītība ar centralizētajiem eksāmeniem visiem ir murgs. Katru gadu vērtējam kalnus, bet 50% sertifikāts nav vajadzīgs. Kā var spiest mācīties visus priekšmetus tiem, kas ar grūtībām pabeidza pamatskolu un grib ātrāk sākt strādāt? Nē, vēl centralizētie eksāmeni un sertifikāts!!!
Beidzot sāk attapties - "Paralēli ieguvumiem savi ir apliecinājuši arī digitālās pasaules radītie zaudējumi. Datorlaikmeta skolēniem ir grūtības ar lasīšanu, mērķtiecīgu vizuālās informācijas uztveri. Viņi neprot komunicēt, noplicinās iztēle un fantāzija. Šādā situācijā tomēr labāk palikt pie situācijas, kad galvenais mācību komponents vismaz skolā ir skolotāja mācību dialogs ar skolēnu. Ar dzīvo jārunā dzīvajam, ne mašīnai". Šo sarakstu pat varētu turpināt.
Mjā, Minka 17.12.2015. 16:10:52
Atstāt dažas spēcīgākās vidusskolas Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās... Šis nu tiešām ir par traku.
Izlasot tēmu par LV izglītības reformām, radās doma padalīties ar savām domām un skatījumu. Esmu 35 gadus veca sieviete, un man ir 13 gadus vecs dēls. Man bērns mācās vienā no Rīgas guļam rajonu skolām 7.klasē. Salīdzinot, kā mācījāmies mēs, un ko mums mācīja, un ko uzdeva, un kā ir tagad, ir daudz dažādu un atšķirīgu momentu. Redzot, kāda ir LV situācija vispār kopumā ņemot jebkurā jomā, tad mums viennozīmīgi būtu jāmaina izglītības sistēma. Mans redzējums būtu šāds: 1. Atstāt dažas spēcīgākās vidusskolas Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās. 2. Sākot ar pamatskolas 5., varbūt 6.klasi ne tik daudz bērniem "bāzt" galvā pliku, sausu teoriju, bet veidot vairāk tādas kā "Projektu nedēļas", kurās būtu jāizmanto un jāpielieto šīs zināšanas. Nu, piemēram, bērni mācās 1 mēnesi teoriju visos priekšmetos, pēc tam viņiem attiecīgi 1-2 nedēļu laikā ir jāveic attiecīgs projekts grupās, pa pāriem, individuāli, izmantojot jau iegūtās zināšanas no teorijas viedokļa. Ticiet man, tam būtu daudz lielāka interese un jēga, nekā tam, kā bērni mācās tagad. Jo, kad augām mēs, mums nebija iespēju, informācijas tik daudz, cik ir tagad bērniem. Tāpēc mans dēls neredz īsti pamatojumu tam, kādēļ galvā ir "jābāž" tik daudz liekas informācijas, ja tā nekam un nekur nekad nenoderēs un netiks izmantota. Godīgi sakot, brīžiem pietrūkst argumentu, kāpēc ir jāmācās tieši šis priekšmets un no tādas grāmatas un tādas tēmas. Skatos, ar kādu prieku viņš mācās un iet uz skolu, kad ir projektu nedēļa. Rodas prieks par to, ka dators tiek izmantots arī savādāk, ne tikai spēlējot spēles, vai lādējot mūziku. Bērni iemācās jau uzstāties publikas priekšā, pasniegt sevi, komunicēt savā starpā, aizstāvēt un izteikt savas domas. Mēs to visu pirmo reizi mācījāmies augstskolā, un atceros pati sevi, kā mācījos veidot prezentācijas, uzstāties un nebaidīties no auditorijas. Tas bērniem arī varbūt parādītu to, ka ir daudz interesantu profesiju, ne tikai "standarti". Mācību gadu varētu dēļ tā arī pagarināt, jo, būsim godīgi, lielākai daļai vecāku tā ir ļoti liela problēma un sagādā lielas raizes, kad jāsāk domāt par to, kur un kā "nogrūst" bērnu uz 3 mēnešiem, lai viņš būtu drošībā, pieskatīts, nodarbināts un paēdis. 3. Pārējās vidusskolas pārveidot par pamatskolām ar iespēju tālāk turpināt turpat, vai aizejot mācīties citur, koledžas vai tehnikuma izglītību kopā ar profesiju, jo LV diemžēl trūkst tieši labu profesionālu cilvēku. Kam vajadzīgi tie 3 lieki nosēdēti gadi vidusskolā, ja no tiem cilvēks negūst ne pieredzi, ne viņam vispār rodas kāds priekšstats par darba tirgu un tām iespējām, ko piedāvā Latvija, un tās uzņēmumi???? Neviens jau nav teicis, ka pēc tehnikumu pabeigšanas nav iespēju studēt tālāk augstskolā???? 4. Vairāk tehnikumu, ar pieprasītām profesijām, pēc kurām ir trūkums darba tirgū. Tehnikumos ieviest kā obligātu sastāvdaļu - praksi pēc teoriju zināšanu apgūšanas, jo cilvēkam rodas vairāk interese, priekšstats, sapratne par to, ko viņš mācās un kāpēc tas ir vajadzīgs. Un vēl... ir lielāka iespēja, ka varbūt vēl pēc pāris gadiem varēs tur jau uzsākt savu karjeru...
VanGogspedagogs 16.12.2015. 15:46:42
Integrāla audzināšana globālaja pasaulē- perspektīvākā atbilde izglītības šodienas bezceļam. Vārdu sakot katram nopērkam integrālu briļļu pāri. Uzliekot šīs brilles cilvēks ierauga "apaļu", vienotu pasauli, redz, ka visi mēs esam savstarpēji saistīti un atkarīgi cits no cita. Atkarīgi līdz pat tādai pakāpei, ka tikai es varu pabarot tevi, bet tu mani Katrs pats par sevi mocīsies lidz nomirs no bada.
Pārdomas radās, noskatoties TV raidījumu LIELAIS JAUTĀJUMS. 1. IZM būtu jāpārskata VISU mācību priekšmetu standarti, jāveido tie tā, lai atbilstu dzīves praktiskajām nepieciešamībām. Patiesībā vajadzētu atgriezties pie IZM izstrādātām mācību programmām un atbilstošiem mūsdienīgiem mācību materiāliem, vienādiem visā valstī (nevis konkrētais skolotājs izvēlas konkrētu grāmatu, pēc kā mācīt). Turklāt, jāsamazina mācību priekšmetu skaits. 2. IZM būtu jāpārskata CE saturs, lai tas atbilstu jaunajām mācību programmām. Vidusskolās eksāmenu saturs jādiferencē: ir jābūt A līmeņa, B līmeņa un C līmeņa eksāmeniem, atkarībā no tā, kāda tipa skolu izglītojamais beidz- valsts ģimnāziju, ģimnāziju, vispārizglītojošo vidusskolu vai profesionālo vidusskolu. 3. IZM būtu jāorganizē skolotājiem BEZMAKSAS kursi, kuros gūt jaunas zināšanas nopietni mācoties nevis tikai "pačivināt" par jau zināmo vai nolasīt lekciju par to, cik slikti ir lasīt lekciju. 4. Atpakaļ pie atzīmju sistēmas sākumskolā! 5. Algu samaksas modelis: konkrēta, turklāt adekvāta summa par kontaktstundu+ maksa par darbu labošanu un klases audzināšanu atkarībā no skolēnu skaita klasē, turklāt, nevis no līdz, bet gan par tiešo skolēnu skaitu. Tad arī būs iespējams prasīt no skolotāja darba kvalitāti.
es-.nu bet tā godīgi 15.12.2015. 16:49 16.12.2015. 14:30:11
ES TAK ARĪ STRĀDĀJU, manu nepadarīto darbu neviens nenes uz mājām. Es tak nevaru pateikt - klient - pabeidz mājās aprēķinu.Saprotu, sistēma, bla bla bla,.............................. Cilvēks parastais savu darbu var izdarīt darba vietā darba laikā. Pavaicājiet skolotāju ģimenēm, cik daudz laika savam darbam velta skolotāji - darbdienās, brīvdienās...
Pirmkārt, normālus ciparu vērtējumus arī par darbu stundā. Cits bērns strādā stundā, cits atsēž, saņem vienādu vērtējumu pārbaudes darbā, jo tas, kas strādāja pārstresojās pārbaudes darbā un nespēja sevi parādīt. Pārbaudes darba atzīme neatspoguļo reālās zināšanas.Tad PD nav jāplāno, bieži bērni ierodas tikai uz PD. Otrkārt, nost sociālās zinības - pilnīgi nevajadzīgs priekšmets, kurš dublē klases audzināšanu, tad jau klāt valodu stundu vai matemātiku, nevajag arī mūziku vidusskolā. Vidusskolā vairāk uz valodām uzsvars vai eksaktajām zinātnēm - uz profesiju orientējošiem priekšmetiem. Nost ar projektu darbiem, grupu darbiem - kur atzīmes sapelna viens visai grupai, projektu nedēļām un darbiem datorā. Treškārt, kā vecākam man riebjas, ja uzdod mājās apgūt vielu - faktiski uzdod man iemācīt savam bērnam - , ko nepaspēja apgūt izkritušo stundu dēļ. Mājās tikai vielu nostiprinošie uzdevumi. Nepatīk, ja 1., 2., 3, 4., 5.klasē uzdod prezentāciju uztaisīt - tas nav bērnam uzdevums, uzdevums vecākiem, jo viņš prezentāciju tikai apgūs informātikas stundā.
Pirmais solis izglitibas reformai ir iedabut skolas viriesus.Tapec vajadzigs specials fonds.No Kembridzas varetu apskatit ,parnemt tikai algas skolotajiem.
Par tām šausmīgi grūtajām kontaktstundām. Sīcis stāstīja par gadījumu ka mājturībā bērniem tiek uzdots uzdevums, bet mācībspēks sēž un baksta savu telefonu... Ir arī citi piemēri...
Es piekrītu "Kādam". Atzīmju likšana kādam varbūt var pacelt pašapziņu un ego, bet citiem... Nu, tas nav tā vērts, vismaz mazākajās klasēs. padomājiet taču paši, ko jūsu pirmklasniekiem sniegs saņemt 6? Vai tiešām tas var būt motivējoši? Varbūt beigsim apgriezt spārnus jau pašiem mazākajiem... Atzīmes vajadzētu likt no varbūt 5. vai 6.klases.
Beidzot jāsāk kliegt par birokrātijas samazināšanu. Jāizbeidz prasīt no skolām obligātās kārtības, rīcības, reglamentus, plānus, protokolus, atskaites. Mācību priekšmetu standarti uzrakstīti murgaini, programmu paraugus vispār labāk nelasīt. Bet viss ir jāizpilda un jāpierāda ierēdņu baram, ka visas šīs murgainās idejas tiek īstenotas, tiks īstenotas un tas viss vēl tiek pierādīts ar bezgalīgiem papīru kalniem. Es dažreiz esmu pajautājusi ierēdņiem, kā saprotama, piemēram, viena vai otra prioritāte mācību gadam, pēc mēneša es saņemu atbildi, kurā citēti izraksti no likumiem. Viņiem pat trūkst savu vārdu un domu, lai izskaidrotu pašu sarakstītos murgus.Un vēl- IZM, piemēram , ierēdņi vispār neatbild uz nezināmiem telefonu zvaniem, bet pa info tālruni atbild, ka visi operatori aizņemti. Jāatstāj ziņa. Tā kā noskaidrot kādu jautājumu ir praktiski neiespējami.
Es, diemžēl, nepiekrītu šajai vēlmei likt vērtējumus jau no pirmajām klasēm, jūs nesaprotiet, ka bērniem tas uzliek lielu stresu un vispār rada sajūtu uz visu dzīvi (jo tajā vecumā tas notiek), ka viss tiek vērtēts pēc cipariem? Un vispār, vecākam pašam būtu jāzin no sarunām ar bērnu, kā viņam iet mācībās un skolā pirmajās klasēs, ja jums nav šādas attiecības ar jūsu bērniem, nu...neizklausaties pēc baigi labajiem vecākiem...
konstruktīvi sākumskola 15.12.2015. 17:01 16.12.2015. 07:42:49
Vēlreiz piekrītu! Vai esat savu viedokli popularizējusi oficiālā ceļā? Varbūt ir kāda domubiedru grupa risinājumu meklēšanai? Man neizdodas rast ieinteresētus sarunu biedrus un atbalstu.
Raksts ar tīri labu problēmas pieteikumu. Un komentāri arī pec būtības. Absolūta taisnība ir sabojātā vērtēšanas sistēma sākumskolā. - 1.,2.3 klasē. Jo mazāks bērns, jo ātrāk viņam gribas novērtējumu nevis kaut kādus smaiļikus, kretjikus. Es saviem krustiņiem blakus lieku procentus, kas atkal tom;er ir tā pati atzīme, tikai 100 ballu skalā. bEt vecākam gribas un vajag saprast, cik viņš zin no tā kas paraedzēts, kā mājās strādāt( tiem, kam tas interesē!) jā, vienmer atradīsies kāds, kas gribēs no tā bērna supervaroni, bet cipara vērtējums ir īīss, ietilpīgs. Vecākiem tās ūberās frāzes ir tukša ska;na, tie ir profesionāli termini,kas ikdienā saskarsmē ir lieki ar bērnu vecākiem.
vecākam- sākumskolas sk. 16.12.2015. 00:49:02
Pilnīgi piekrītu, ka vērtējumus vajag. 1. kl. un daļēji 2.kl,(izņemot matemātiku un latviešu valodu, kur vērtē ballēs), es vērtēju kā liek- vārdiski. Tas ir: izcili-10, teicami:9, ļoti labi:8 un tā tālāk. Mani vecāki tā arī zin, kā veicas bērnam, Arī bērni zin. Stulbi, vai ne? Ballēs nedrīkst un balles tās "nav". Sen jau skolotāji iebilst pret šo murgaino lēmumu, vecāki arī, bet IM ieklausās tikai sevī. Smaidiņus lieku tikai 1. klases sākumā. Vēlāk bērni paši dienas beigās sev ieliek smaidiņu vai bēdulīti atkarībā kā viņš šodien juties. Tā to redzu arī es un vecāki. Redzam, kad ar bērnu kaut kas ne tā, cenšamies noskaidrot un palīdzēt.Vēl mēdzu ierakstīt: šodien- malacis, bija ļoti vērīgs, uzmanīgi klausījās, šodien nav laba diena, kašķīgs noskaņojums vai kā tamlīdzīgi. Vēl par aktivitāti vai kaut ko labu ielīmēju uzlīmīti, kas mazajiem ļoti patīk un ielieku +. Piekrītu- novērtējumu grib visi! Tas liek pacensties, manuprāt, nevis traumē, kā uzskata IM. Mazie pārsvarā visi grib būt "labi" un cenšas tādi būt.
Reformēt vajadzētu arī vērtēšanas sistēmu sākumskolā. Kaut kāds murgs. Protams, skolotāji ir gudri un visu izdara, kā vajag. Tikai arī vecāki, cik dzirdēts, gribētu vērtējumus no 2.klases. Tas taču ir bērnu darbs. Kāpēc nevērtē dabaszinību, soc.zin.,... kur, tiešām, ir lietas, kas jāzin, kas jāizdara.
arī zemnieks no nederīgas vai slimas sēklas neizaudzēs labu ražu - lai kā censtos un cik talantīgs būtu. bērni ir kā šī sēkla - dažādi. Ir ļoti spējīgi, ir mazāk spējigi un ir arvien vairāk bērnu ar mācību grūtībām. ar a skolās pieaug to skolēnu skaits, kuriem ir uzvedības, disciplīnas problēmas, nespēja koncentrēt uzmanību, logopēdikas problēmas utt. nespēja labi apgūt lasītprasmi un datorlaikmeta bērnu problēma. vecāku nostrādāšanās, lai nopelnītu, ir iemesls bērna nespējai normāli uzvesties ne vien skolā. TAS IR RITENIS, KAS AIZRAUJ LĪDZI MŪS VISUS. MĒS VISI, PILNĪGI VISI ESAM SAISTĪTI. Bērns sākas ĢIMENĒ. Kamēr valsts neradīs apstākļus, lai ģimenes MIERĪGĀ ATMOSFĒRĀ varētu audzināt bērnus, tikmēr būs problēmas visur - arī bērnudārzā, skolā, vēlāk dzīvē. SKOLĀ SAPLŪST VISS, KAS NOTIEK UN VEIDOJAS SABIEDRĪBĀ. Bērni ir SPOGULIS. un reizēm tas ir maigi izsakoties ĻOTI SKUMJŠ. Skolotājs nav brīnumdaris, skolotājs dara, cik TAS IR IESPĒJAMS. es nepazīstu NEVIENU vienaldzīgu skolotāju. bet pazīstu daudzus NODZĪTUS un NOGURUŠUS skolotājus. parezāk -PĀRGURUŠUS jau OKTOBRĪ - slodzes ir par lielu, tās ir neadekvātas algai un sadedzina skolotājus vienu pēc otra....drīz vairs nebūs, kas iet klasēs.
Sakarā ar šo reformu ir iezīmēti divi diskutabli apgalvojumi. Pirmais: viss labais jāmeklē Rietumos, otrais: uzrāvienu izglītībā dos skolu digitalizācija. --- Ja reformu balsta uz šādiem argumentiem, tad - galīgi garām, Viens Kembridžas pasniedzējs jau pierādīja, ka digitalizācija tikai traucē apgūt vielu. Bet mūsu provinciāļi tik vālē pa veco taku.
Jā, ja par normālu slodzi būtu normāla samaksa, nevienam nevajadzētu grāb tās lielās slodzes. Protams, nepārstrādājies skolotājs darbu var darīt daudz līdzsvarotāk, mierīgāk.Taču tagad to 1,5-2 slodzes salikuši kā vienu. rezultātā- tas pats, ja ne mazāk. Tātad nepārstrādāšanās nedraud. Iepriekšējam komentāram piekrītu 100%- tas, par ko tiek samaksāts, sastāda mazāku daļu kā tas, par ko netiek samaksāts. Pēc jaunā modeļa, ko tik krampjaini tur sEILE, šīs proporcijas vēl pieaugs. Nezinu nevienu skolotāju, kurš, piemēram, kā ārsts pieņemšanā veltītu vienam pacientam 5-10 minūtes, kuras paiet izdarot ierakstu grāmatiņā un izdarot ātru secinājumu, neiedziļinoties sīkumos. Iestādēs gan arī klientus apkalpo tikai līdz darbalaika beigām. Iestādēs, ja kāds ierēdnis ir tik laipns un pēdējam ārpus darbalaika velta tās 5-10 minūtes papīru pabeigšanai- arī labi. Biežāk gan skan "Nākat rīt". Pēc darbalaik durvis ciet! Pajautājiet pedagogu bērniem- cik mammai jāstrādā ārpus darbalaika.
Virsraksts vienkārši fantastisks... :)

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
9-7=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.