Lietotājvārds
Parole
Viss tiek darīts, lai celtu "izglītības kvalitāti"! Trešo daļu klasē ieliekm speciālos bērnus, trešo daļu ar īpašām vajadzībām, trešā daļa - kura spējīga vairāk vai mazāk apgūt mācību vielu, liela daļa ar uzvedības problēmām- aiziet! Ceļam līmeni! Jaunie bēg pa gabalu! Labprātāk tirgo tirgū dārzeņus! Vēl 5-10 gadi - aizies skolotāju pamatsastāvs un rezultāts būs sasniegts!
Ziniet, dzimstības rādītāji ir tādi savādi. Mums lauku skolā vienā klasē 23 skolēnu, bet nākošajā tikai 9. Tad atkal pāri 2o un atkal kāda kurā tikai 11.
Strādāju skolā kurā ir ap 200 skolēnu, bet daudz skolotāju ir tikai skaitliski. Vienam ir darbs 2 dienas, citam 1 dienu, vēl kādam puse dienas, utt.
Nevar attīstīt to kā nav,bet izcili 9 gadus bērnu var spīdzināt ar matemātiku, ar akadēmiskā līmenī pārsātinātu dzimto valodu,ar ,,vājinieku,, izdzīšanu sporta stundās.Kāpēc nodokļu nauda jātērē,ja skaidri redzams,ka rezultāts līdzināsies nullei.Skolai jāattīsta bērna spēcīgākās funkcijas,ja sportists,bet negrib un nespēj rēķināt,lai sporto un apgūst fiziskā darba iemaņas.
Kad mācījos pamatskolā, 9 klasēs (nebija paralēlo) mēs skolā bijām ap 200 , kopā ar direktori bija viena māc.daļa un apmēram 12-15 skolotāju. Tagad bijusī skola ir vidusskola , kur mācās 204 audzēkņi (arī mani 2 bērni) un ir ..................46 skolotājas. Lai kā gribētos, viesiem samaksāt 1000 mēnesī , nu nevaram to pavilkt.
Optimizācija mūsu valstī notiek uz bērnu,slimnieku rēķina.Kā tas nākas?Kad sāks optimizēt ministrijas,departamentus un vēl daudzos citus ,,kantorus,,?Vai ar tiem nevajadzētu sākt steidzamības kārtā??????????????????????????????????
Man arī ir klasē no 28 bērniem 2 speciālie. Un piekrītu, ka ir gandrīz neiespējami pie tik liela skolēnu skaita nodrošināt "speciālo pieeju". Un otrs - ir grūti panākt, lai pusaudžu vecumā speciālie netiktu apcelti. Jo no vienas puses - nedrīkstu pārējiem teikt, ka "šie ir speciālie", bet 15 gadus veci pusaudži taču redz, ka tas bērns ir speciāls. Pat klasesvakarā viņam "nepielec" kopīgās spēles noteikumi.
Speciālās skolas ir vajadzīgas. Nevar viens cilvēks veiksmīgi strādāt ar 3. līmeņiem ; 1)ar apdāvinātiem 2) ar neapdāvinātiem un ar ĪPAŠIEM !!!
par gaidāmo speciālo skolu pārbaudi 23.02.2017. 07:41:53
"Apeirona" un Tiesībsarga konferencē par izglītības pieejamību 2016.g. 3.decembrī Nacionālajā Bibliotēkā oficiālajā IZM prezentācijā Ineta Īvāne iepazīstināja ar ministrijas plānoto 2017.gada pavasarī visu speciālo skolu pārbaudi, lai 2018.gadā speciālās skolas no pašvaldības jurisdikcijas pārietu valsts pārziņā. Plānots ievērojami samazināt speciālo skolu skaitu Latvijā - bija 60, tagad jau 59, drīzumā vēl vienu slēgs. Ministrijas mērķis - atbilstoši ES ieteikumiem maksimāli integrēt bērnus ar speciālām vajadzībām skolās pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, lai vakaros var dzīvot mājās, ģimenēs. Konferencē tika uzdots jautājums - kas notiks ar speciālo skolu skolotājiem, daudzi no kuriem ir pirmspensijas vecumā, kas notiks ar speciālo skolu tehniskajiem darbiniekiem, kas notiks ar skolu telpām, jo tās jākurina un jāapsaimnieko. Ministrijai atbildes nebija. Var Tiesībsarga mājas lapā sameklēt IZM prezentāciju.
Domāju, ka vismaz 10 skolēniem minimāli katrā pamatskolas vai vidusskolas klasē vajadzētu būt. Lai mēs varētu runāt par ekonomiski izdevīgu, sociālo prasmju attīstošu un interesantu mācību vidi. Augstskolām jāsagatavo speciālisti atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un ne vairāk. Un ne tikai vajadzīgajā skaitā, bet arī kvalitātē. Lai jaunais speciālists pēc diploma saņemšanas spētu pilnvērtīgi strādāt savā nozarē. Šobrīd mums ir pārāk daudz pašu augstskolu, to studiju programmu un augstskolas beigušo bezdarbnieku
Dusmīgajai 22.02.2017. 20:47:32
Tā var runāt cilvēks, kurš nav strādājis ģimnāzijā. Es vairākus gadus nostrādāju ģimnāzijā, un sapratu, ka tas ambīciju līmenis, sava materiālā stāvokļa demonstrēšana u.c. nav priekš manis. Tāpēc tagad strādāju pamatskolā un jūtos apmierināta, jo smalkāks kontingents, jo garoza smagāka.
Pati strādāju Rīgā, bet mans viedoklis ir tāds, ka pirmkārt ir jāizvērtē skolu skaits lielajās pilsētās, sākot ar Rīgu. Nu nevajag Rīgā uz katra stūra skolu, ja tajā mācās 100 - 200 skolēni. Arī tad, ja pēc speciālās programmas, tas nav attaisnojums. Tiek kurinātas ēkas, kurās var mācīties 700 - 1000 bērni, bet mācās 200, piemēram, Avotu psk, Ezerkrastu psk, Pļavnieku ;ģimn, 37. vsk. u.c. Nu speciālajiem bērniem uztaisīet vienu labu skolu ar sociālajiem pedagogiem, logopēdiem u.c. speciālistiem, nevis tik daudzas. Laukos vajadzētu atstāt 1. - 4. klases apvienotas vismaz, kaut vienu skolotāju pie pagasta algot, lai maziem bērniņiem nav jābrauc 25 km uz skolu.
>> Tālivaldim 22.02.2017. 17:21:19
Salas vidusskola bija pētīta. Lauku skola
iedzīvotājai - 22.02.2017. 16:24:49
kurā gadsimtā tas bija? Vai ne tad, kad vēl nebija tiesību bet bija pienākumi un par sliktu uzvedību varēja sodīt, nevis pakratīt pirkstiņu - nu, nu, nu...? kad skolotājs vēl bija autoritāte, nevis kāju pamesls visiem, kam nav slinkums apriet/ Un nē, es neesmu skolotājs, tikai tolaiku vecāks.
VISUS ģimnāziju un elitāro skolu pedagogus uz valsts vidusskolām , tehnikumiem, vakarskolām un arodvidussskolām! Lai rāda savu profesionalitāti!!!! Arī tur mācās CILVĒKI!!!!!
Kāpēc samazina skolu un slimnīcu skaitu, bet miljonāru skaits paliek nemainīgs?
Iedzīvotāja 22.02.2017. 14:39:12
Mierinājumam - bērnu skaits samazināsies pats par sevi, jo dzimstība Latvijā krītas. Skolotāju būs vairāk nekā skolēnu. Skolotāji tad varēs "normāli strādāt" vai vispār nestrādāt. Kad es mācījos 1.klasē - mēs bijām 42 bērni un tika ieliktas kvalitatīvas zināšanas, ko nevar teikt par tagadējo jaunatni.
VAR BUT KUNGS BUTU TIK LAIPNS UN SAKTU AR SKOLENU SAMAZINASANU KLASE,----BERNU SKAITU ,LAI SKOLOTAJS VARETU NORMALI STRADAT,VAR BUT PIEMIRSIES VAI ARI NEZIN KA 1.KLASE IR 28.SKOLNIEKI UN VIENS SKOLOTAJS...PIEDAVAT KUNGAM PIEDALITIES ENU DIENAS---MACIBU PROCESA.
Kāpēc skolniekiem pazūd motivācija mācīties? Pazūd zinātkāre. Piespies mācīties var tikai ar draudiem ar nabadzību, bet ne visos gadījumos...
Tālivaldis 22.02.2017. 10:33:24
Mani interesē, kuras Latvijas skolas ir piedalījušās starptautiskajos izglītības kvalitātes pētījumos. Man zināmās ne lauku, ne pilsētu skolas nav bijušas iesaistītas. Kuras tad ir tās skolas, par kurām spriež par visas valsts kopējo līmeni?
Gundars @ilga 22.02.2017. 09:43:50
Kādas unikālas programmas varbūt trūkst, jo to nevar profesionāli piedāvāt LV, taču par daudz ir dublējošo programmu - daudzās augstskolās vienas un tās pašas programmas, ko finansē valsts.
Augstkolu programmu nav pārāk daudz. Mani interesējošās programmas Latvijā JOPROJĀM nevar studēt.

Rakstīt komentāru

Lūdzu norādiet segvārdu!
Lūdzu ierakstiet komentāru!
5-1=
Kļūda!
Maksimālais komentāra garums ir 2000 zīmes. Portāla lietotājs atbild par saviem komentāriem, kas pievienoti rakstiem. E-klase aicina portāla lietotājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz naidu un diskrimināciju, kā arī iztikt bez rupjībām. E-klase patur tiesības komentārus nepublicēt vai dzēst.