Visbiežāk plaģiāts sastopams medicīnas un jurisprudences studentu darbos
10.02.2015. 11:45
Juristi trenējas!
Orgānus atklāt nevajag no jauna, tāpat kā rakstniekam no jauna nevajag alfabētu atklāt. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka medicīnas studenti varētu atļauties rakstīt nekvalitatīvākus pētījumus/rakstus kā citu profesiju studenti.
Cik saprotu, tad medīcīnas studentiem tie orgāni būs pašiem no jauna jāatklāj, jo iepriekš zināmās informācijas izmantošana ir plaģiātisms...
Es saprotu, ka šis varbūt nav tas gadījums, bet vai nav tīri loģiski, ka ja likums ir likums un slimība ir slimība to nevajadzētu katram sākt interpretēt citādāk? Ja ir vispārpieņemtas definīcijas/simptomi/likumi/slimības - kā diži vairāk var izpausties tajā radoši, ir tikai loģiski, ka tiek izstudēti vairāki citu autoru darbi no dažādiem avotiem un tad apkopota teorētiskā info. un balstoties uz koncentrēto teorijas apkopojumu tiek izvirzīta hipotēze un veikts pētījums. Raksti kā gribi teorija, kas ir nemainīga sanāks kā plaģiāts kādam jau eksistējošam darbam.
... jo tiem vismaz ir jāsatur padziļināta personīgā analīze..
Slimības vispirms jāizslimo, tad varēs personīgi simptomus analizēt :D
Flaģiātisms dzimst vidusskolā. NEDRĪKST IZMANTOT AUTORA NEGULĒTĀS NAKTIS. Es pret flaģiātismu, bet ko darīt ar tiem kuri manus darbus izmanto. Arhīvi, Vecrīgas prese. Tomēr stundās pats izmantoju citu produkciju. Piemēram. Viena Rīgas v.-sk. parādīja datoratkarību. Cita arī parādīja. Mācošas filmas. Vai tiešām es kāpju pāri autortiesībām. Dalīsimies skolotāji šādā veidā.
Liela daļa skolotāju nav pietiekoši advancēti interneta meklētāju, referātu datu bāžu lietošanā un pieļauj, ka skolēni iesniedz referātus, kas labākajā gadījumā ir norakstīti no grāmatām, mazāk labā gadījumā sakompilēti no 3 citiem referātiem/grāmatām, vēl sliktākā gadījumā - CopyPaste no Google sameklētās informācijas, pavisam sliktā gadījumā - iegādāti par 6 eiro atlants.lv u.tml. Acīmredzot, neskatoties uz to, ka vidusskolā tiek rakstīti zinātniskie darbi, skolotājiem nav īstas skaidrības par zinātniski korektu atsauču noformēšanu. Kāpēc es šo apgalvoju? Pirmkārt, tāpēc, ka pati atceros savu skolas laika zinātnisko darbu, kas bija sakompilēts no 2 grāmatām un tika pat sūtīts uz rajona olimpiādi. Par atsauču lietošanu īstas skaidrības nebija nevienam. Tradīcija turpinās Latvijas augstskolās, pēc augstskolu beigšanas nav labāk - piemēram, skandāls ar Dzenuškāna pētījumu Rīgas domei.
Slimību simptomi laikam mainās no rakstītāja vecuma un kursa, kurā mācās :)
Vispār jau loģiski. Kultūras jomā studējošajiem darbs radošs, tur nokopēt likumus nevar. Lepojos, ka studēju Kultūras akadēmijā. :)
+ Piekrītu, un letoriem tak nav intereses lasīt par sev tuvu un interesējošu tēmu simtiem vienādu studentiņu darbu . :D
Atceros, kad pirms pāris gadiem beidzu universitāti, tad kursa biedri kādi 60 - 70 % rakstīja konktērtus plaģiātus. Vienkārši nokopēja tekstus, labākajā gadījumā - pamainīja dažus vārdus. No personīgās analīzes tur vispār nebija ne smakas. Pasniedzēji vienmēr atkārtoja, ka plaģiātus netolerēs, ka viņiem ir visādas programmas, ar kur palīzdību plaģiātus var elementāri uzķert utt. Tukši vārdi. :) Pat, ja iespējas bija, arī paši pasniedzēji tak ir par slinku vai par aizņemtu, lai iedziļinātos (katru dienu!) n`to studentu darbos.
Komentāri
Rakstīt komentāru