Vai cien. SISE, Jūsuprāt, interešu izglītībai, piemēram, koriem, deju kolektīviem, zīmēšanas u.c. pulciņiem jābūt tikai interešu izglītības centros? Mūsu skolā ir vairāki interešu izglītības pulciņi - basketbols, koris, jaunie pavāri u.c. Un pulciņus vada tie paši skolotāji, kas māca mācību priekšmetus. Un Dziesmu svētku skatēs mēs piedalāmies, tāpat kā interešu izglītības centru pulciņi!
Lepojos ar Balvu profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas skolotājām Anitu, Dainu, Skaidrīti, kuras neskaita savas darba stundas, bet darbojas radoši un ar lielu entuziasmu. Fotogrāfijā ir mūsu skolas meitenes, kuras demonstrē tikai vienu no četrām kolekcijām. Skola ieguva trīs 1. pakāpes, vienu otrās pakāpes un divus trešās pakāpes diplomus. Lieliski sasniegumi!
Raksts ir par interešu izglītību un gatavošanos dziesmu un deju svētkiem. Ar skolu un tajās mācītajām programmām šeit nav nekāda sakara.
Apnicis klausīties, ka bez iespējamās misijas neviens neko neprot un nevar izdarīt - ne zīmuli noasināt, ne zupu uzvārīt. Gluži kā Brežņeva laikos - ja priekšniece nāk no "iespējamās misijas" , tad, kas gan var būt labāks par to!!! Ja pedaoģiskās augstskolas nekam neder - jācērt sunim aste nost, jāsledz ciet, un jālaiž vecie skolotāji izdienas pensijā!
Vizuālā māksla ir vēl vairāk aizmirsta un atstumta kā mājturība. Sen nav 2 stundu. Un ko var izdarīt 40 minūtēs, uz kurām dažs labs vēl ierodas ar nokavēšanos ar lielu picu rokās?
Var tikai ar nožēlu secināt - skolas vizuālās mākslas stundas nav domātas nopietni. Arī ir mākslas pamatizglītība, ļoti nopietni uztveru šo priekšmetu, vēlos iemācīt, bet.... pirmais - nav laika, otrs - nav klases aprīkojuma, jo skolas vadība uzskata, ka ir tik profesionāli, ka spēj paši izdomāt, kuri galdi ir vispiemērotākie mazajam mākslas kabinetam un nopērk milzīgus biroja galdus ar paceļamu virsmu, kurus klasē var ietilpināt ar milzu grūtībām. Trešais - klasei netiek pirkts ne projektors, ne interaktīvā tāfele, jo nav jau svešvaloda vai latviešu valoda, kur katrā kabinetā tādas ir... Uzstādījumu uzlikt nav iespējams, jo milzīgie biroja galdi pirmajā rindā aizsedz skatu pārējai klasei, pārvietot tos nevar - trausli un momentā salūzīs un vietas pat pakustināt - nav. Katru gadu ir vēlme iet projām tieši šī iemesla dēļ, ka tas nav nepieciešams skolai, ka nav gandarījuma par izdarīto, ka nav jau nekas iemācīts, to ko varētu iemācīt, ja klasē būtu kaut vai nelieli saliekami galdiņi. Tā nu meklēju ātros uzdevumus, kur var mācīties dažādas tehnikas, bet gleznošana dabā ir neiespējama. Krāsu attaisīšanai vien paiet 5 minūtes vismaz, arī aiztaisīšanai un vietas sakopšanai.... Cik paliek tēmas izstāstīšanai, idejas apdomāšanai, darbam?
Ja gribi zīmēt vai šūt - brauc uz skolēnu pili. Stunda turp, stunda atpakaļ, kamēr gribēšana pāriet. Skolā interešu izglītībai nav naudas. Gribējām skolā kulinārijas pulciņu, vecāki bija gatavi atbalstīt ar produktu iegādi, pašvaldība neiedeva naudu 4 stundām nedēļā.
Kad mācījos pamatskolā (kādā no Vidzemes mazpilsētām), mūsu skolā visiem bija brīvprātīgi(obligāti) jāpiedalās kora un balles/tautisko deju pulciņos. Jo direktors bija pateicis, ka katram viņa skolas absolventam jāprot izlaidumā skaļi un skaisti skolas un valsts himnas nodziedāt, un nesakumpušu muguru polonēzi un valsi nodejot. Paldies, direktor! Šobrīd dzīvojam Rīgā, abas meitas mācās 5. un 8. klasēs, abas dzied korī, kopā ar draudzenēm gatavojas Rīgas maratonam. Tikai ar to tautas mākslu un mājturību tā problemātiski. Ne jau mājās, nē! Abas ir čaklas saimnieces, vasarā palīdz ommai gatavot konservus un zaptes savārīt, internetā saskatās Youtubes receptes, un tad (protams, ne vienmēr izdodas, bet kopumā ir ēdams). Bet skola problēmas - neattaisnoti kavē mājturības stundas vai publiski atsakās izpildīt skolotājas teikto. Un vēl citus samāca, ka skolotāja neko nejēdzot. Izsauca mūs (vairākus vecākus) uz skolu, runājām ar mācību pārzini un skolotāju. Labāk nebūtu gājis! Izrādās, mājturības skolotājai ir tiesības mācīt fiziku, matemātiku, informātiku, svešvalodu un mājturību arī! Bet, vispār, viņai mājturība un matemātika riebjas! Un adīt zeķi, tas esot stulbi, bet pēc programmas tas jādara! Ja to dzird vecāki un mācību pārzine, un neko nevar padarīt, jo "u menja vse dokumenti v piorjadke!". Par kādu tautas mākslu, par kādu kultūrizglītību vēl var runāt?! Pievienojos "mācību pārzine, Rīgas WW. vidusskola" - VISU IZŠĶIR KADRI. Un, kamēr uz pedagoģijas fakultāti studēt ies tikai tie, kas nekur citur netiek ņemti pretī, vecākiem jādomā par skolas maiņu. Skumji, bet faksts.
Diemžēl VISU IZŠĶIR KADRI. Kad pagājušā gada maijā mūsu abi mājturībnieki/amatnieki izteica vēlēšanos doties pelnītā pensijā, kopā ar direktori bijām pārliecinātas, ka nebūs problēmu atrast līdzvērtīgus aizvietotājus. Bet, nekā! Abiem mūsu vecajiem "bukiem" pamatā bija amatniecības/mākslas izglītība, pedagoģiju piemācījās brīvprātīgi/piespiedu kārtā jau cienījamā vecumā. Šobrīd, pamatojoties uz skolēnu un skolēnu vecāku anketām, būsim spiesti aktualizēt jautājumu, par stundu skaita samazināšanu mājturībā un tehnoloģijās. Skumji, ka nemeklējām "Iespējamās Misijas" mājturības entuziastus!
Skaisti, tikai žēl, ka mājturība un tehnoloģijas "neuzkrītoši" pazūd no skolu mācību stundu saraksta. ko par 1 stundu var izdarīt?! Izvārīt normālu, ēdamu un garšīgu zupu, piemēram, no liellopa gaļas , saklāt galdu, kopīgi nodegustēt un nomazgāt traukus? Iemīcīt mīklu un uzcept pīrādziņus? Mūsu skolā mājturībai un tehnoloģijām tikai 1 stunda nedēļā! Zēni atnāk, uzģērbj darba halātus, noklausās instruktāžu, 20 min. praktiski strādā ... un ardievu līdz nākamajai nedēļai! Pirms 2 gadiem vēl bija 2 sapārotās stundas un fakultatīvs, tad vēl paguvām pagatavot darbus izstādēm, arī skolai tika gatavoti suvenīri, tagad nekā ... Pārslodze, nav stundu sarakstā vietas! Un tad jābrīnās, ka neko vairāk par zvilnēšanu pie televizora un fastfood ēšanu neprotam!
Viss latviskais iet uz urrā pēdējos gados.
Burvīgas kleitas meitenēm!
Komentāri
Rakstīt komentāru